Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. jūlijs, 2012
Drukāt

Pēc infarkta katra minūte – no svara!

Foto - Imants PrēdelisFoto - Imants Prēdelis

Nereti dzird runājam: tāds spēcīgs vīrietis un pēkšņi – infarkts! Diemžēl arvien biežāk sirdslēkme cilvēkus piemeklē ne tikai vecumdienās, bet jau ap 30 gadu vecumu. Galvenokārt to nosaka ģenētiskā nosliece, taču ievērojama loma ir arī neveselīgam dzīvesveidam, atzīst P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra invazīvās kardioloģijas dienas stacionāra vadītāja Inga Narbute.


– Vai infarkts mēdz rasties pēkšņi bez jebkādām brīdinošām pazīmēm?

– Daudziem pirms tam ir bijusi liela fiziska vai emocionāla piepūle, bet daļai tas notiek pavisam negaidīti. Parasti pacients jau kādu laiku ir jutis simptomus, taču ne vienmēr saistījis tos ar sirdskaiti. Visbiežāk bijusi spiedoša sajūta vai plēsošas sāpes krūtīs, ne vienmēr – izteiktas. Iespējams, viņš ir ievērojis, ka vairs nevar izdarīt tik daudz kā agrāk, jo ik pa laikam jāatpūšas. Šādas pazīmes liecina, ka sirds asinsvadi nav veseli.

Infarkta cēlonis ir koronārā sirds slimība – aterosklerotiskas pārmaiņas jeb holesterīna plātnīšu veidošanās vainagartērijās, kas apasiņo sirds muskuli. Ja tās rodas pamazām un pakāpeniski, iespējams, organisms pie tām pierod un ilgāku laiku “neprotestē”.

Joprojām nav izpētīts, kādēļ plātne pēkšņi plīst, šajā vietā izveidojot trombu, kas nosprosto asinsvadu. Ne vienmēr, veicot koronāro angiogrāfiju, lai izmeklētu sirds asinsvadus, varam prognozēt, ar kuru no tiem tas varētu notikt.

 

Riska grupā ietilpst tie, kuriem ir augsts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts, aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids. Šiem cilvēkiem reizi gadā vajadzētu veikt kaut nelielas pārbaudes: asins analīzes un slodzes testu.

 

– Vai karstā laikā nelāgo notikumu novēro biežāk?

– Sirds slimniekiem tveice netīk, arī negaiss, jo atmosfēras spiediens rada asinsspiediena svārstības. Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi apzinīgi lietot medikamentus un uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu. Īpaši būtiski tas ir tiem, kam nesen implantēts stents, jo, asinīm sabiezējot, palielinās trombu veidošanās risks.

– Vai infarktu vienmēr var viegli atpazīt?

– Parasti ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula, kas nepāriet pusstundas laikā, pat miera stāvoklī. Dažreiz, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī.

Pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis… Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās.

– Kā slimniekam rīkoties, sākoties sirdslēkmei?

– Tiem, kas jau piedzīvojuši stenokardijas lēkmes, kuru laikā sāpes nav tik stipras, zina, ka zem mēles jāpaliek nitroglicerīna tablete. Vislabāk trīs līdz piecas tabletes izšķīdināt pusglāzē ūdens un pa malciņam izdzert. Labi darbojas šā medikamenta aerosols, kas pūšams zem mēles.

 

Ja sāpes nepāriet 20–30 minūšu laikā vai arī ir netipiski un neskaidri simptomi, noteikti jāsauc ātrā palīdzība. Arī tad, ja smeldze rimusi jau pēc piecām vai desmit minūtēm, tuvākajā laikā būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta.

 

– Kā jārīkojas tālāk?

– Visefektīvākais miokarda infarkta ārstēšanas veids ir angioplastija, kad invazīvie kardiologi ar speciālu ierīci evakuē izveidojušos trombu. Parasti pēc tam ievieto metāla protēzi jeb stentu, kas nostiprina atbrīvoto asinsvadu, nodrošinot brīvu asins plūsmu un sirds muskuļa apasiņošanu.

Ir ļoti svarīgi angioplastiju veikt divu stundu laikā pēc notikuma. Ja asinsvads ir ilgstoši nosprostots, vietā, ko tam vajadzētu apasiņot, sirds muskuļa šūniņas pamazām atmirst un izveidojas rēta, kas veicina sirds mazspējas attīstību. Var attīstīties kreisā kambara aneirisma jeb paplašinājums, kas apgrūtina normālu sirds muskuļa funkciju.

Privileģētākā situācijā ir rīdzinieki un galvaspilsētai tuvāk dzīvojošie, jo P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā invazīvie kardiologi strādā nepārtraukti. Dienas režīmā angioplastiju infarkta slimniekiem veic arī Liepājā un Daugavpilī. Būtu jāno­drošina, ka arī šeit pacientus uzņemtu jebkurā laikā.

 

Ja slimnieku nav iespējams steidzami nogādāt centrā, kur veic angioplastiju, pēc iespējas drīzāk nepieciešams likvidēt trombu. To var izdarīt ātrās palīdzības mediķis, ievadot vēnā to šķīdinošu medikamentu.

 

Tomēr arī pēc tam, vēlākais, diennakts laikā pacients jāved uz slimnīcu, kur vispirms veiks angiogrāfiju – sirds asinsvadu izmeklēšanu ar kontrastvielu, lai noskaidrotu, kurā vietā un cik ievērojami vainagartērijas sašaurinātas. Pēc tam izdarīs angioplastiju.

Procedūru, kas mēdz ilgt no pusstundas līdz divām stundām, izdara vietējā narkozē. Tās laikā uz brīdi var būt stenokardijas lēkmei līdzīgas sāpes, taču daļa pacientu nejūt neko.

Ja ārstēšana noritējusi veiksmīgi, parasti trešajā vai ceturtajā dienā var doties mājās un pamazām atgriezties pilnvērtīgā dzīvē, kas nav iedomājama bez mērenas fiziskas aktivitātes. Dažkārt saglabājas neliels diskomforts aiz krūšu kaula, kas ar laiku pāriet.

Parasti, veicot angioplastiju, tiek atklāti arī citi asinsvadu bojājumi, tādēļ vēlāk, kad salabota infarkta skartā artērija un sirds atkal pietiekami saņem skābekli, procedūru veicam atkārtoti.

– Vai ar zālēm pildīto stentu, kas palīdz asinsvadam nesašaurināties atkārtoti, pietiek visiem?

– Pēc Eiropas kardiolologu biedrības vadlīnijām, ikvienam pacientam būtu jāsaņem ar zālēm pildīts stents, ja vien viņš šo medikamentu panes vai arī tuvākajā laikā nav plānota operācija, kas nav savienojama ar šo zāļu iedarbību. Tomēr ne tikai mūsu valstī, bet visā pasaulē finansiālā situācija nav tik spīdoša, kā gribētos, tādēļ nākas izmantot arī parastos metāla stentus. Taču arī ar tiem var panākt ļoti labus rezultātus. Cukura diabēta slimniekiem gan noteikti piemērotākas ir ar zālēm pildītās protēzes, jo viņiem pastāv lielāks slimības atkārtošanās risks.

Ar laiku stentu pārklāj asinsvada šūnas, taču dažkārt tās savairojas tik izteikti, ka rodas atkārtots sašaurinājums jeb restenoze, tādēļ jālieto medikamenti pret trombu veidošanos. Tie var rasties arī pacienta neapzinīgas rīcības dēļ, ja viņš nav atmetis smēķēšanu, nekontrolē asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī ir mazkustīgs.

 

Pēdējā laika jaunums ir stenti, kas uzsūcas asinsvadā, ko praksē pagaidām plaši nelieto. Iespējams, tālākā nākotnē izmantos tikai tādus un ārsti brīnīsies, ka cilvēki agrāk dzīvoja ar metāla svešķermeņiem asinsvados. Tomēr tuvākajā laikā tie neaizstās metāla vai ar zālēm pārklātās protēzes.

 

– Kādēļ infarkts mēdz atkārtoties?

– Atgūt labu veselību iespējams, tikai mainot neveselīgos dzīvesveida paradumus. Dažkārt slimības atkārtošanos veicina iedzimtība, ko nav iespējams ietekmēt.

– Prātīgāk būtu ielikt stentu pirms infarkta, lai to nepieļautu…

– Protams. Ja pacientam ir ievērojami paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs un viņš smēķē, būtu veicams slodzes tests, lai pārliecinātos, vai asinsvados nav izveidojies sašaurinājums. Angioplastiju kompensē valsts, pacientam līdzmaksājums nav jāveic, tātad – naudas trūkums nav šķērslis, lai ārstētos.

Slodzes testu jeb veloergometriju iesakām izdarīt noteiktu laiku pēc šīs procedūras. Tad, slimniekam minot velosipēda pedāļus, pārbaudām, vai kādai sirds zonai nepietrūkst skābekļa, kas varētu liecināt, ka tās apasiņošana vēl nav pietiekama vai jau izveidojies atkārtots sašaurinājums un nepieciešams veikt angiogrāfiju – sirds asinsvadu izmeklēšanu.

– Procedūras veikšana, ievadot katetru caur roku, ir pacientam patīkamāka nekā caur cirksni. Kas nosaka izvēli?

– Lielākoties to izdarām caur apakšdelma artēriju, taču ne vienmēr tas ir tehniski iespējams. Tad pacients tūlīt pēc procedūras var sēdēt un doties uz tualeti. 
Ja tā veikta caur cirksni, četras piecas stundas jāievēro stingrs gultas režīms.

Taču vēl svarīgāks nekā pacienta komforts ir asiņošanas risks, kas ir lielāks, veicot to caur cirkšņa artēriju, kurā ir augsts spiediens un ātra asins plūsma.

– Vai miokarda infarktu jau ir iespējams ārstēt ar cilmes šūnām?

– Cilmes šūnas pētnieciska projekta ietvaros esam implantējuši jau apmēram simt infarkta pacientiem. Piedāvājam to darīt visiem, kam tās varētu palīdzēt. Šīs šūnas var izmantot, kad pēc infarkta mazinājies iekaisums un tūska, taču, pārāk vilcinoties, tas nebūs efektīvi.

Dažkārt palaižam tās vainagartēriju asins plūsmā, bet citkārt injicējam tieši pašā miokardā.

Pēc tam esam novērojuši veselības stāvokļa uzlabošanos, taču pagaidām nevaram pārliecinoši secināt, vai tas ir, pateicoties šīm šūnām vai arī veiksmīgai angioplastijai.

 

Uzziņa

* Katru gadu vairāk nekā 1500 slimniekiem Latvijā atklāj plašu miokarda infarktu.

* No miokarda infarkta slimnīcā mirst vidēji 9,5% cilvēku Latvijā (2011. gadā), bet Eiropā 8,5% (2009. gadā).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+