Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. marts, 2013
Drukāt

Pēc Īrijas – sava saimniecība


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Solvita Čaunāne un Kaspars Božis jau divus gadus dzīvo kopā un, izmantojot Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumu “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, Vārkavas novada Upmalas pagastā attīsta savu graudkopības saimniecību.


 

“Es Īrijā celtniecības darbos nostrādāju sešus gadus, Solvita centās iedzīvoties Anglijā pie brāļa, bet viņai tur nepatika,” stāsta Kaspars. “Ārzemēs, lai cik labi tu strādā un dzīvo, tik un tā neesi savējais. 2010. gadā atgriezāmies un sākām saimniekot savā īpašumā iegūtajā vecajā mājā “Melderi”, tiesa gan, ilgāku laiku nekoptā, ar krūmiem aizaugušā vietā.”

Īsā laikā Solvita un Kaspars ar vecāku un draugu atbalstu paspējuši jau daudz paveikt. Lai arī jaunā divstāvu māja vēl nav pabeigta, abi tajā jau iekārtojušies un dzīvo. Līgumi par zemes nomu noslēgti uz septiņiem gadiem, pagājušajā gadā novākta pirmā graudaugu raža. Rudenī iesēti 25 hektāri ziemas kviešu, pavasarī kviešus sēs 80 hekt-āru, bet rapsi – 10 hektāru platībā.

“Kad iesniedzu projektu pasākumam “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, mēs ticējām, ka solītos 35 000 latu, no kuriem pašiem jāsedz 20 procenti, saņemsim,” stāsta Solvita. “Tagad jaunais 130 zirgspēku traktors MTZ-1221 jau mājās. Tāpat jauna poļu sējmašīna un jauns spoļu kultivators, arī lietuviešu desmit tonnu piekabe.

Protams, projekta naudas tam visam bija par maz, likām klāt arī savu iekrāto. Par savu naudu iegādājāmies lietotu graudu kombainu. Tāpēc esam pārliecināti, ka vienu no galvenajiem projekta nosacījumiem – saimniecībai trijos gados jāgūst 10 000 latu peļņa – mēs spēsim izpildīt.”

Lai nepieciešamā zeme ilgu laiku nebūtu jānomā, abi jaunie censoņi padomājuši, kā tikt pie savas zemes. Mēneša laikā viņi cer saņemt valsts atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, pirmajā reizē – 12 000 latu, bet ar laiku – kopā visus 100 000 latu, kas pienākas vienai saimniecībai.

“Būtībā tas ir kredīts uz divdesmit gadiem, tomēr tas mums ir izdevīgs,” skaidro Kaspars. “Ja atbalstu neņemtu, mums visu laiku nāktos tērēt naudu zemes nomas maksai. Tagad kredīta atmaksai gadā būs jāsamaksā apmēram tikpat, toties zeme būs mūsu. Tā, protams, ir liela atšķirība. Kāda saimniekam var būt drošība, ja nav savas zemes!”

Redzot, ar kādu entuziasmu Solvita un Kaspars strādā, ar pārliecību var teikt – saimniecības stūre ir īstajās rokās. Viņi jau paspējuši īstenot vēl kādu citu projektu – hektāra platībā iestādīti ķirši un apkārt uzcelts žogs. Savukārt ar pašu līdzekļiem mājai apkārt iestādīts dzīvžogs, pabeigti mājas piebraucamā ceļa būvdarbi. Uzcelta pirts, ierīkots zivju dīķis. Bet mājas un tās apkārtnes labiekārtošanas darbi, protams, vēl turpinās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+