Līdz ar jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa ieviešanu no 2022.gada 1.janvāra tā gada budžets varētu būt par aptuveni 5,55 miljoniem eiro lielāks nekā patlaban, teiks Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par VKKF finansējuma modeļa maiņu.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

Ziņojumā tiek piedāvāti četri VKKF finansēšanas modeļi, no kuriem KM piedāvā Ministru kabinetam apstiprināt trešo, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa 3% apmērā, tabakas akcīzes nodokļa – 2%, izložu nodokļa – 1,37% un azartspēļu nodokļa – 2,21%.

Uz šādu finansējuma modeli rosināts pāriet ar 2022.gada 1.janvāri. Vienlaikus paredzēts pārejas periods no nākamā gada līdz 2021.gadam, kura laikā dotācijas pieaugums notiktu pašreizējā kārtībā, paredzot finansējuma apmēru atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Saskaņā ar nodokļu ieņēmumu prognozēm un KM aprēķiniem, 2022.gadā VKKF budžetu veidotu valsts dotācija 9 969 057 eiro apmērā un iezīmētie procentiem no nodokļiem 13 129 826 eiro apmērā. Līdz ar to pašreizējais VKKF budžets, kas ir aptuveni 17 538 981 eiro, palielinātos par 24,07%.

“Šāds risinājums nodrošinātu pakāpenisku rezultatīvo rādītāju un kultūrpolitikas indikatoru sasniegšanu, kā arī garantētu kvalitatīvu kultūrvidi un kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai,” teikts KM ziņojumā.

Pieņemot, ka pieaugs plānotie budžeta ieņēmumi no iezīmētajiem nodokļiem, VKKF spētu organizēt trīs projektu konkursus, sasniedzot atbalsta procentuālo apjomu no iesniegtajiem projektiem vismaz 35% apmērā visās nozarēs. Tāpat tiktu turpināta mūža stipendiju programma, piešķirot papildus ik gadu desmit līdz 20 mūža stipendijas, kā arī tiktu būtiski palielināts finansējums mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos, norāda ministrija.

Valdība par KM sniegto piedāvājumu VKKF finansējuma maiņai lems 12.jūnija sēdē. Ja Ministru kabinets (MK) atbalstīs šo piedāvājumu, KM būs jāizstrādā grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā.

Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja pērnā gada decembrī nolēma, ka KM līdz nākamā gada 1.jūlijam jāizstrādā VKKF finansējuma modeļa maiņai nepieciešamie grozījumi MK noteikumos.

Līdz 2003.gadam VKKF līdzekļus nodrošināja ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā arī ienākumi 3% apmērā no tabakas un alkohola akcīzes nodokļa. Savukārt kopš 2004.gada VKKF finansējuma nodrošināšanai tiek izmantotas dotācijas no vispārējiem valsts budžeta ieņēmumiem. Tāpat kopš tā laika ir spēkā fonda likums, kas mainīja gan tā nosaukumu, gan juridisko statusu – publisks nodibinājums, skaidroja KM.

Iepriekšējā KM informatīvajā ziņojumā tika minēts, ka jaunā finansēšanas modeļa pārejas periods varētu būt līdz 2020.gada 1.janvārim.

Tāpat tika norādīts, ka 2016.gadā VKKF saņēma 3937 projektu iesniegumus, kuru kopējais pieprasītais finansējums bija 15 064 884 eiro, taču iespēju robežās no tiem tika atbalstīti 2097 projekti, kuru kopējās izmaksas sasniedza 4 212 208 eiro.