Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. decembris, 2012
Drukāt

Pēc jaunas pieredzes – uz ārzemēm!

Foto - Ilze Kuzmina un Timurs SubhankulovsFoto - Ilze Kuzmina un Timurs Subhankulovs

Strādāt praksi ārvalstīs nav tik grūti kā atrast pašu prakses vietu. Tā saka trīs Vidzemes Augstskolas studenti, kuri vasaru pavadīja ārvalstīs, strādājot skotu laikrakstā, vācu mākslas galerijā, kā arī politiskās kultūras institūtā.


Dodoties uz ārzemēm, šie studenti saņēma “Erasmus” stipendiju iztikšanai, taču pašiem nācās meklēt gan prakses vietu, gan arī mitekli. Studenti stāsta, ka izsūtīti daudzi desmiti e-pastu, kamēr atrasta organizācija, kas gatava viņus uzņemt. Daudzi adresāti nav pat atbildējuši vai arī atbildējuši tikai pēc vairākiem mēnešiem.

 

Uzrakstīja pat “vāka rakstu”

Inese Karavaičuka, kura Vidzemes Augstskolā studē medijus un žurnālistiku, pēc ilgiem meklējumiem nokļuva praksē Skotijā – Aberdīnas laikrakstā “Evening Express”. Prakses uzdevumi bija cieši saistīti ar Ineses studiju jomu: kopā ar fotogrāfu doties aprakstīt dažādus notikumus, intervēt uz ielas cilvēkus par aktuāliem jautājumiem, preses relīzes pārveidot par rakstiem. “Runāt ar cilvēkiem Lielbritānijā ir patīkamāk nekā Latvijā, jo cilvēki ir atvērtāki un draudzīgāki,” secinājusi Inese. Tomēr arī Lielbritānijā gadījās, ka kāds atteicās sniegt atbildes uz Ineses jautājumiem. “Zinu, ka pieredzējušiem žurnālistiem nepatīk veikt intervijas uz ielām, tāpēc jau sūtīja mani,” smej Inese. Vispatīkamākais darba uzdevums bija intervēt māmiņas ar mazuļiem, kuri piedalījās laikraksta rīkotajā fotogrāfiju konkursā.

Inese atzīst, ka laikraksts bijis ar dzeltenu piesitienu. Ja bija kāds skandāls, tas tika īpaši izgaršots. Tāpat, piemēram, lielāki ugunsgrēki tika aprakstīti gana sīki.

Viens raksts, kura tapšanā piedalījās Inese, tika uz “Evening Express” vāka, un tas bija tieši par ugunsgrēku. “Nelaimes gadījums bija noticis ar latviešu ģimeni. Bija aizdegusies kāpņu telpa, un to bija redzējusi piecpadsmitgadīga meitene no Latvijas, kura nerunāja angliski. Taču es varēju meiteni intervēt latviski.

Tādā ziņā laikrakstam ar mani bija ļoti paveicies, jo nevienam citam Aberdīnas laikrakstam neizdevās aprunāties ar šo meiteni,” stāsta Inese.

Studente atzīst, ka viņas angļu valodas prasme nav perfekta, tomēr tā bijusi pietiekama, lai intervētu cilvēkus un rakstītu rakstus angļu valodā. Kolēģi laikrakstā ļoti slavējuši Ineses valodas prasmi.

Viņa arī teic, ka tika slavēta par darbu kopumā, kolēģi vienmēr rūpējās, lai Inesei “nenolaižas rokas”. “Ja arī pieļāvu kādas lielas kļūdas, to neuzzināju,” viņa saka.

 

Veidoja virtuālo galeriju

Ineses studiju biedrene Gundega Šķēla bija gatava doties praksē uz jebkuru valsti, taču pēc viesošanās pie draugiem Vācijas pilsētā Leipcigā nolēma atrast prakses vietu tieši šeit. Tas izdevās, un Gundega to uzskata par lielu veiksmi. Atsaucās mākslas galerija “Queen Anne”, kas pēc sarunas ar meiteni nolēma pieņemt viņu kā praktikanti.

Tā kā Gundegai ir labas iemaņas fotografēšanā, viņas uzdevums bija fotografēt galerijā izstādītos mākslas darbus un tās mājas lapā izveidot virtuālo galeriju. Tāpat bijuši tehniski uzdevumi, piemēram, palīdzēt iekārtot izstādes.

Gundega rediģēja galerijas preses relīzes angļu valodā, intervēja māksliniekus, kuru darbi tika izstādīti galerijā, kā arī meklēja galerijai iespējamos sadarbības partnerus.

Gundega iztika bez vācu valodas prasmes, jo vide gan galerijā, gan citur bija pietiekami angliska. Kolēģi galerijā meiteni uzņēma ļoti pozitīvi, vienmēr pateicās par izdarīto, iesaistīja pat lēmumu pieņemšanā par galerijas darbību.

 

Noderēja krievu valoda
Gudzuks1_TS_10

Gustavs Gudzuks Vidzemes Augstskolā studē politoloģiju un vasaru pavadīja Berlīnē, kur prakses vietu viņam piedāvāja Politiskās kultūras institūts – tas organizē dažādas konferences, kurās tiek meklēti veidi, kā vienot valstis ar kultūras, kā arī sporta starpniecību.

Institūtā Gustavam uzticēti mārketinga pienākumi, piemēram, sūtīt dažādas relīzes, informējot sabiedrību par institūta darbu. Institūta vadība bija sajūsmā par to, ka Gustavs runā krieviski, tad nu sakaru uzturēšana ar institūta sadarbības partneriem Krievijā un citās NVS valstīs uzticēta latviešu puisim. Vajadzēja līdzdarboties arī konferenču organizēšanā – jāvāra kafija, jāpavada un jāatrod Berlīnē pazudušie konferenču dalībnieki.

Institūtā bija starptautiska vide, tāpēc, lai strādātu, vācu valoda nebija jāzina. Vācieši institūtā bija tikai daži, strādājošie bija arī francūži, ungāri, briti, amerikāņi. Institūtā bija arī daudz praktikantu no visas pasaules, tā ka faktiski institūts pastāvēja, tieši pateicoties praktikantu darbam.

Tā kā praktikantiem uzticēti arī daudzi tehniski darbi, Gustavs atzīst, ka nebūt ne visiem prakse noderējusi tieši zināšanu gūšanai. Taču tā bijusi noderīga redzesloka paplašināšanai, svešvalodu prasmju nostiprināšanai un kontaktu dibināšanai. Gustavs daudz guvis arī no saskarsmes ar citiem praktikantiem, piemēram, uzzinājis daudz jauna un interesanta par viņu studiju pieredzi.

 

Iztikšanas problēmas

“Viss ir atkarīgs no cilvēka un viņa dzīvesstila,” teic Gustavs, vaicāts, vai ar “Erasmus” stipendiju pietika, lai iztiktu. “Erasmus” stipendijas apmērs katrā prakses valstī ir atšķirīgs. Gustavam tika 630 eiro mēnesī, no kuriem 230 eiro aizgāja īrei. Tāpēc vecāki praktikantam nedaudz palīdzēja. Arī Inesei finansiāli neklājās viegli, jo Aberdīna ir otrā dārgākā Lielbritānijas pilsēta. Gundega teic, ka Leipciga ir lēta pilsēta, tāpēc viņai naudas pietika.

Meklējot apmešanās vietu prakses laikam, neiztika bez piedzīvojumiem. Inese, vēl esot Latvijā, sarunāja īrēšanai istabu, kas izrādījās aizņemta, kad meitene ieradās Aberdīnā. Nācās apmesties pie brāļiem, kuri dzīvoja divarpus stundu brauciena attālumā. Katru dienu meitene autobusā pavadīja piecas stundas.

Gundegai Leipcigā paveicās ar draugu palīdzību atrast lētu dzīvesvietu. Gustavs saskārās ar to, ka berlīnieši nelabprāt izīrē dzīvokļus austrumeiropiešiem, bet galu galā atrada istabu dzīvoklī, ko kopā īrēja vairāki studenti.

Jaunieši uzsver, ka gan no Latvijas, gan citām Baltijas valstīm iespēju gūt pieredzi ārzemēs izmanto salīdzinoši maz studentu. Tas nav izprotams, jo visi vecāko kursu studenti, kuri jau bijuši praksē ārvalstīs, iesaka jaunākajiem biedriem izmantot šo iespēju. Gustavs spriež, ka, iespējams, mūsu jauniešiem trūkst uzņēmības. Visbiežāk studenti dodoties praksē uz Skandināvijas valstīm un Spāniju.

Pirms došanās uz ārzemēm studentiem bija arī prakses Latvijā.

Inese bijusi praksē Dobeles laikrakstā “Zemgale”, kur bija līdzīgi pienākumi kā Lielbritānijā. Taču, salīdzinot abas prakses vietas, studente secina, ka prakses vietā Latvijā vairāk pievērsta uzmanība ētikas jautājumiem. Piemēram, tam, ka vienmēr jāraksta taisnība un neko nedrīkst piedomāt. “Evening Express” savukārt, ja uz ielas intervētajam cilvēkam nebija pajautāts, kur viņš dzīvo, varēja rakstīt, ka dzīvo pilsētas centrā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+