Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2013
Drukāt

Pēc mēneša ilgas dīkstāves darbu atsāk Dānijas skolas

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dānijā pielikts punkts četras nedēļas ilgušajam tā dēvētajam “skolotāju lokautam”, kura laikā, skolotāju arodbiedrībām un pašvaldībām nespējot vienoties par jauno kolektīvo darba līgumu, valsts mācību ie-stāžu durvis bija slēgtas.


Skolotāju un pašvaldību strīda dēļ teju miljons bērnu kopš aprīļa sākuma neapmeklēja skolu. Iemesls ieilgušajām domstarpībām bija jaunais kolektīvais darba līgums. Iepriekšējā līguma termiņš beidzās 31. martā, savukārt jauno pašvaldību asociāciju izstrādāto līgumu skolotāji atsacījās parak-stīt, norādot, ka jaunie nosacījumi, viņuprāt, ir netaisnīgi. Tie paredzēja izmaiņas pedagogu darba nedēļā – palielināt kontaktstundu skaitu, tādējādi samazinot laiku, kas mācībspēkiem atliek stundu sagatavošanai un skolēnu darbu labošanai. Līdzšinējā līgumā bija rakstīts, ka maksimālais mācībstundu skaits nedēļā skolotājam var būt 25, bet pārējais laiks jāizlieto pēc saviem ieskatiem, piemēram, gatavojoties stundām. Pašvaldības šādai praksei gribēja pielikt punktu, palielinot kontaktstundu skaitu. Neapmierinātas ar šādu piedāvājumu, skolotāju arodbiedrības uzsāka streiku.

Dānijā tradicionāli darba līgumu nosacījumi tiek izstrādāti starp darba devējiem un darbinieku arodbiedrībām, valdībai šajā procesā neiesaistoties.

Taču šoreiz tā dēvētais dāņu modelis netika ievērots un, lai izbeigtu neparasto situāciju, kurā cietēji ir kā skolotāji, tā skolēni, valdība tomēr iejaucās, pieņemot likumu, kas skolotājiem tomēr liek ievērot pašvaldību noteikumus. Turpmāk skolu direktoriem būs pienākums noteikt kontaktstundu skaitu un laiku, ko skolotājs pavada, gatavojot mācību vielu.

Pēdīgi likuma atbalstīja arī skolotāju arodbiedrības, kas nozīmē, ka 70 tūkstoši dāņu pedagogu pēc mēneša dīkstāves atsākuši darbu.

Britu laikraksts “The Guardian”, aprakstot panākto vienošanos, skaidro, ka strīds drīzāk bijis “ideoloģisks”. Dāņu bērni parasti skolas solā pavada pirmo dienas daļu – no pulksten astoņiem līdz vieniem. Pēc tam ir dažādas ārpusklases nodarbības un pulciņi – teātris, sporta spēles, mājturība utt. “Pašvaldības gribēja palielināt kontaktstundu skaitu un samazināt laiku ārpusklases aktivitātēm, ko dāņi tradicionāli uzskatījuši par savas mācību sistēmas pozitīvāko iezīmi. Savukārt skolotāji gribēja, lai kolektīvajā līgumā tiek noteikts konkrēts laiks, kas viņiem atvēlēts sagatavošanās darbam. Šī prasība netika apmierināta, un šo laiku noteiks skolu direktori atkarībā no katra mācību priekšmeta specifikas,” skaidro britu laikraksts.

Pēc tam kad skolotāju arodbiedrību un pašvaldību strīdā iejaucās valdība, krietni kritusies valdošās Darba partijas popularitāte. Līdzīgi samazinājies arī atbalsts valdības koalīcijā strādājošajai sociālistu partijai, ziņo Dānijas mediji. Kreisi noskaņotā sabiedrības daļa ir pārliecināta, ka skolotāji tomēr pārāk ātri piekāpušies valdībai. “Ja arodbiedrības būtu aicinājušas uz vispārēju solidaritātes streiku, tās būtu guvušas uzvaru. Bija pazīmes, ka šāds aicinājums gūtu atbalstu. Taču tā vietā viņi piekāpās,” secina britu izdevums “Socialist Worker”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+