Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. janvāris, 2013
Drukāt

Pēc pasūtījuma “taisa” darbiniekus


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) konstatējusi, ka arvien vairāk saasinās kvalificētu darbinieku trūkums ne tikai tādās nozarēs kā metālapstrāde, kokrūpniecība, elektronika un loģistika, bet arī zemas kvalifikācijas profesijās.

 

Šīs problēmas dēļ NVA izstrādātā nodarbinātības veicināšanas programma “Apmācība pēc darba devēju pieprasījuma” kļūst aizvien populārāka.

 

Apmierina gan darba devēju, gan bezdarbnieku

2011. gadā apmācībā pēc darba devēja pieprasījuma tika iesaistīti 82 bezdarbnieki, bet 2012. gadā šis skaits dubultojās.

“Šogad esam izvirzījuši ārkārtīgi ambiciozu mērķi – profesionālajā apmācībā iesaistīsim 5000 bezdarbnieku, no kuriem 10% būs apmācīti tieši darba devēja vajadzībām,” stāsta NVA direktore Inese Kalvāne. Darba devējs pats izvēlas apmācību programmu, kurā nepieciešams apmācīt bezdarbnieku. Veicot šo apmācību, NVA apmaksā visus ar to saistītos izdevumus.

2012. gadā veiksmīgi sākta sadarbība ar tekstilnozares uzņēmumiem un biedrību “Latvijas Veļas ražotāju asociācija” (LAT-VERA). Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs stāsta, ka veselu gadu bija grūtības atrast darbiniekus. “Ar NVA programmas palīdzību jau apmācījām šuvējus un turpināsim to darīt arī šogad, lai nodrošinātu asociācijas biedriem, šoreiz sieviešu apakšveļas ražotājiem, darbiniekus,” teic J. Hadarovičs.
Savukārt Ogres Valsts tehnikumā mācības sākuši 12 šūšanas iekārtu operatori, kuri pēcāk ar savu darbošanos nodrošinās SIA “Ogres trikotāža”. Šīs programmas pakalpojumu izmanto arī AS “Liepājas metalurgs”, SIA “Maxima Latvija”, SIA “Rimi Latvia” un daudzi citi uzņēmumi.

Rīgas Pārtikas ražotāju vidusskolā tagad tiek apmācīti maiznieki “Rimi” veikalu ķēdei. Biruta Varslavāne, kas ir viena no apmācāmajām pēc darba devēja pieprasījuma, ir ļoti apmierināta. “No šī procesa daudz ko iegūšu – gan darbu, gan prasmes, gan pieredzi. Visvairāk patīk prakse un praktiskās nodarbības,” teic Biruta. Sieviete pusgadu bijusi bezdarbniece.

 

Vairāk domāt par darba tirgus vajadzībām

Lai gan šī apmācības programma kļuvusi diezgan populāra, uzņēmēji diezgan kritiski izturas pret pārējām NVA nodarbinātības veicināšanas programmām, uzskatot, ka NVA vairāk orientējas uz pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem. Viņi atzinuši programmu nosacījumus par neelastīgiem un nepiemērotiem reālām darba devēju vajadzībām. Piemēram, tālu no Rīgas tiek apmācīti 36 vietējie bezdarbnieki lietvedības programmā.

NVA sola jaunus pakalpojumus, kas savedīs kopā darba devējus un darbiniekus. “Pavasarī visos Latvijas reģionos norisināsies sezonas vakanču gadatirgi, kur darba ņēmēji varēs satikties ar darba devējiem, kā arī tiks izstrādāts atbalsta pasākums ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Vēl potenciālais darbinieks tiks apmācīts pie darba devēja ar mērķi praktiski sagatavoties,” stāsta I. Kalvāne.

 

Jāstrādā, nevis jādzīvo no pabalstiem

SIA “Latvāņi” valdes locekle Agita Kalniņa norāda, ka ar NVA izveidotā sadarbība ir ļoti veiksmīga. “Mēs arī esam izmantojuši programmu “Apmācība pēc darba devēju pieprasījuma”. Tikai viens no pieciem cilvēkiem palika mūsu kolektīvā. Cilvēkiem nav intereses strādāt,” stāsta A. Kalniņa.

Viņasprāt, svarīgākā bezdarba problēma ir motivācijas trūkums.

“Daļēji pie vainas ir Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienesta labās darbības rezultāts – cilvēki zina, ka viņiem būs pabalsti un dažādas sociālās garantijas, tādēļ atļaujas domāt par nestrādāšanu. Ambīcijas ir aptrūkušās! Mūsu uzņēmumā šī problēma ir 8 – 10% darbinieku,” teic A. Kalniņa.

“Pagaidām NVA piedāvājumā nav tā, kas mums vajadzīgs. Mēs gribētu apmācīt pavāru – administratoru, kurš mācētu gan gatavot, gan administrēt šo procesu,” teic SIA “Akvaparks” izpilddirektore Velta Lasmane.

 

Nodarbinātības politika būs gatava jau šogad

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens sola, ka nodarbinātības politiku plānots izstrādāt līdz 2013. gada aprīlim. “Tajā plānots pārskatīt valsts sociālās drošības tīklu, pievērsties tām iedzīvotāju sociālajām grupām, kam pastāv risks izkrist no darba tirgus, un, protams, turpināt strādāt pie bezdarba rādītāju samazināšanas,” teic A. Ašeradens.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+