Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
27. aprīlis, 2016
Drukāt

Pēc pēdējās “Nāves dejas” izrādes – tikšanās ar režisoru Seņkovu

Publicitātes (Matīsa Markovska) fotoPublicitātes (Matīsa Markovska) foto

Skats no Valmieras Drāmas teātra iestudējuma "Nāves deja".

12.maijā pēdējo reizi Valmierā tiks spēlēta Augusta Strindberga kaislību drāma “Nāves deja”, un pēc izrādes skatītājiem LMT Mansardā būs iespēja tikties ar iestudējuma režisoru Elmāru Seņkovu, vairāku Spēlmaņu nakts balvu ieguvēju un vienu no savas paaudzes atzītākajiem režisoriem, LA.lv uzzināja teātrī.

Lugas notikumi risinās uz salas, kur mīt kapteinis Edgars (Aigars Apinis) ar sievu Alisi (Ieva Puķe), jau divdesmit piecus gadus savažoti naidpilnā laulībā. Abi ir nerealizējušās personības – Alise precību dēļ ir pametusi aktrises karjeru, bet Edgars tā arī nav uzdienējis līdz ilgotajai majora pakāpei. Karantīnas inspektora Kurta (Ivo Martinsons) ierašanās rada cerību, ka viņu mokošā divsavienība transformēsies. Kurts, cilvēks no malas, pašam negribot, ir ierauts šajā naida un mīlas zonā. Viņš ir nevis trešais liekais, bet trešais nepieciešamais – gan Edgars, gan Alise viņā saskata reizē liecinieku un tiesnesi, kurš izspriedīs, kura ciešanas ir lielākas. Abi gaida no otra kompensāciju par sabojāto dzīvi, bet neviens negrasās uzņemties atbildību un vainu.

“Šī ir luga, kurā ir daudz noslēpumaina, to nevar slēgt racionāli,” atzīst E.Seņkovs, kuram šis ir jau otrais iestudējums Valmieras teātrī. “Mums gribējās, lai izrādes notikumiem var noticēt, bet reizē nebūtu tīksmināšanās par ļaunumu. Lai būtu vieglums. Jo varoņi ir arī ļoti aizkustinoši savās bailēs, cerībās un vājumā. Un kas tad ir nāves deja? Mūsu dzīve no dzimšanas līdz aiziešanai. Kā mēs to nodejojam – tas ir mūsu pašu ziņā”.

Ņemot vērā skatītāju vēlmes, izrāde “Nāves deja” tiks spēlēta Rīgas viesizrāžu laikā augustā, teātra mājā “Zirgu pasts”.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+