Jaunā LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sola aizstāvēt visu biedru intereses 5
Izvirzīta tikai dažas dienas pirms kongresa, bijusī Saeima deputāte un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga maija beigās pārliecinoši uzvarēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vēlēšanās.
Par I. Vanagu nobalsoja 168 delegāti, bet par iepriekšējo LIZDA priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško – tikai 92 delegāti. Kāpēc tā notika? Par to ir divas versijas. Viena – arodbiedrībā jau ilgstoši briedusi neapmierinātība ar vadību, pamazām sarucis biedru skaits, izstāšanās iespēju apsver, piemēram, tik nopietna dalīborganizācija kā Latvijas Universitātes arodorganizācija. Ik gadu biedru skaits samazinājies par pustūkstoti. LIZDA apvienojušies aptuveni 30 000 biedru, kaut nozarē kopumā strādā vairāk nekā 80 000 cilvēku.
Otra: opozīcija iepriekšējai LIZDA priekšsēdētājai bijusi tieši tuvākajos līdzgaitniekos. Zīmīgi, ka līdzšinējais LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs ievēlēts par jaunās priekšsēdētājas vietnieku. I. Vanaga apgalvo, ka nav rīkojusies saziņā ar viņu un abi nav bijuši vienota komanda, lai panāktu vadības maiņu arodbiedrībā. Jaunā priekšsēdētāja turklāt teic, ka nav nekā īpaši centusies uzvarēt vēlēšanās.
Kandidēt uz šo amatu I. Vanagu aicinājuši Vidzemes pedagogi, kuri tad arī esot kolēģus rosinājuši balsot par viņu. Jaunievēlētā priekšsēdētāja atzīst: “Piekritu kandidēt, jo vienmēr esmu iestājusies par lietu sakārtošanu, skaidrību, taisnīguma principu ievērošanu.”
Prioritāte – finansēšana
Prioritātes jaunā LIZDA priekšsēdētāja nemaz nevarot pati noteikt, tās nosakot laiks un situācija. Skaidrs, ka jo sevišķi jāpievēršas nozarei svarīgiem jautājumiem, kas pašlaik ir arī valdības darba kārtībā. Runa ir par jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli, kā arī par pedagogu algošanas modeli. I. Vanaga sola: viņa centīsies panākt, lai nozare tiktu finansēta atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam. Kopš ekonomiskās krīzes likumos paredzēto finansējumu nesaņem ne profesionālā, ne augstākā izglītība, ne arī zinātne.
Jaunā LIZDA vadītāja atzīst – katrā izglītības pakāpē ir kāds sasāpējis un neatrisināts jautājums. Arodbiedrības biedriem netīkot, ka daļa jomu nozarē no LIZDA puses esot atstāta novārtā, tostarp augstākā izglītība un zinātne. I. Vanaga sola tvert plašāku lauku, pārdalīt biroja darbinieku kompetences un, ja nepieciešams, pieņemt darbā jaunus speciālistus. “Protams, proporcionāli visvairāk biedru ir no vispārējās un profesionālās izglītības, tomēr, ja gribam organizāciju stiprināt, arī citas jomas nevar atstāt novārtā,” teic I. Vanaga. “Cilvēks redz, ka maksā ievērojamu biedra naudu – vienu procentu no algas ik mēnesi, bet gaidīto uzmanību pretī nesaņem.” Viņa gan piekrīt, ka tik plašā organizācijā nav viegli visu biedru intereses aizstāvēt vienlīdz labi. Turklāt dažādu pedagogu grupu intereses mēdz sadurties.
Vairāk uzmanīs skolu likteni
Iepriekšējā LIZDA vadītāja bija par skolu tīkla sakārtošanu, proti, skolu skaita samazināšanu. Iespējams, tas arī sekmēja viņas gāšanu, jo arodbiedrībā ir gana daudz mazo skolu pedagogu. I. Vanaga saka: arī viņas vadībā LIZDA neiestāsies strikti pret skolu slēgšanu vai reorganizāciju, taču centīsies panākt, lai IZM, pieņemot lēmumus par skolu nākotni, vaicātu arī arodbiedrības viedokli. “LIZDA ir savu biedru tiesībsargs. Mums jāzina, kādas ir tiesiskās sekas skolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tieši darbiniekiem. Gribam vērtēt, vai process ir korekts. Ir gadījumi, kad lēmumi par skolu nākotni pieņemti sasteigti, pašvaldību slēgtās sēdēs. Arodbiedrība tad pat nepagūst reaģēt, izlemt, kā aizstāvēt savus biedrus vai viņiem palīdzēt,” skaidro I. Vanaga. “Kad vēl strādāju IZM, vēlējos sīkāk papētīt vienas skolas slēgšanas iemeslus. Izrādījās, ka lēmumu pašvaldība bija pieņēmusi uz vienas privātfirmas sagatavotas izpētes pamata. Nebija ņemts vērā ne izglītojamo skaits, ne mācību sasniegumi, ne kādi citi svarīgi kritēriji.”
I. Vanaga atgādina, ka joprojām nav pietiekams valsts atbalsts skolotājiem, kuriem darba skolā vairs nav un kuriem jāpārkvalificējas. Jaunā priekšsēdētāja sola daudz braukt ārpus Rīgas, tikties ar skolotājiem viņu darbavietās.
Jau trešā partija
Jaunā LIZDA priekšsēdētāja arī gados ir jauna – tikai sestdien nosvinējusi 35 gadu dzimšanas dienu.
I. Vanaga nāk no Elejas, kur pabeigusi pamatskolu, vēlāk absolvējusi Jelgavas Spīdolas ģimnāziju. Žurnālists Ģirts Zvirbulis, kurš ar viņu mācījās vienā klasē, atceras, ka Inga bijusi klusa meitene, sava ceļa gājēja. Viņas mamma bija skolas pavāre. Kamēr citi skolēni starpbrīžos devušies pīpēt, Inga gājusi palīgā mammai.
Vēlāk I. Vanaga studējusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē. “Tieši tādas zināšanas man tobrīd bija vajadzīgas,” stāsta viņa pati. “Jau vidusskolas laikā biju nodibinājusi skolēnu mācību uzņēmumu. Kad man bija 19 gadu, izveidoju savu kafejnīcu. Tas bija mūsu ģimenes uzņēmums, ko vadīju, līdz mani ievēlēja Saeimā. Pēc tam kafejnīcu juridiski pārņēma mana mamma. Taču nu jau divus gadus kafejnīcas vairs nav, jo paaugstinājās īres maksa un arī nodokļu politika mazam uzņēmumam ir gana nedraudzīga.”
I. Vanaga LLU ieguva maģistra grādu socioloģijā, vadījusi Līvbērzes kultūras namu, bija lektore Valsts administrācijas skolā un LLU Sociālo zinātņu fakultātē, kā arī šīs fakultātes prodekāne mācību jautājumos.
Tuvu politikai I. Vanaga nonāca, vēl nesasniegusi 16 gadu vecumu. Viņa iestājās tobrīd valdošās partijas “Latvijas ceļš” jauniešu klubā, vēlāk bija tās biedre, kamēr vien partija pastāvēja. Pēc tam piedalījās Zatlera reformu partijas dibināšanā. “Politikā iesaistos, jo tas ir viens no veidiem, kā realizēt savas idejas,” skaidro I. Vanaga. Reformu partijā viņa gan ilgi nepalika, jo partijas pieņemtie lēmumi nav bijuši pieņemami, tā iesaistījusies netīros politiskos darījumos, turklāt I. Vanaga nav gribējusi būt par “pogu spaidītāju”. Taču tieši no Reformu partijas I. Vanaga pirmo reizi tika ievēlēta Saeimā un nonāca arī IZM, jo bija tās parlamentārā sekretāre. Toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka Reformu partijā I. Vanaga neiederējusies, jo bijusi pārāk konservatīvi noskaņota. Piemēram, reiz I. Vanaga ministrijas vārdā paudusi, ka geju partnerattiecības nav jāreģistrē, kamēr ministrs un liela daļa reformistu bijuši citos ieskatos. R. Ķīlis gribējis, lai I. Vanaga kā parlamentārā sekretāre aktīvāk sadarbojas ar vecāku organizācijām, bet I. Vanagu vairāk interesējusi ministrijas budžeta veidošana. Bijušais ministrs vērtē, ka iepriekšējā LIZDA vadītāja bijusi lielāka diplomāte nekā I. Vanaga, kuru savukārt “acīmredzot fascinē vara”.
12. Saeimas vēlēšanās I. Vanaga kandidēja no Reģionu apvienības. Ievēlēta netika, taču kļuva par Reģionu apvienības frakcijas konsultanti. Šajā partijā viņai patīkot tas, ka tajā ir daudz pašvaldību pārstāvju, kuri “reālāk skatās uz lietām; tur ir pamatīgums, praktiskais un racionālais”. Lai arī labais tonis noteic, ka, darbojoties arodbiedrībā, politiskā darbība jānoliek malā, I. Vanaga joprojām ir ne vien Reģionu apvienībā ietilpstošās Reģionu alianses biedre, bet kopš 16. maija ieņem tajā pat valdes locekļa amatu. “Domāju, ka izstāties no partijas vai apturēt tajā darbību būtu liekulība un teātris, jo kontakti ar partijas biedriem tāpat saglabāsies. Taču 17. jūnijā, kad sapulcēsies LIZDA padome, vaicāšu kolēģiem, vai viņiem traucē mana politiskā darbība. Ja jā, tad apturēšu darbību partijā vai izstāšos,” skaidro LIZDA priekšsēdētāja.
I. Vanaga ir divu dēlu – piecgadīga un nepilnus divus gadus veca – mamma. Viņai patīk kopā ar ģimeni ceļot, spēlēt spēles. Iecienījusi arī riteņbraukšanu, peldēšanu, vēsturisku un autobiogrāfisku grāmatu lasīšanu.
