Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. jūlijs, 2014
Drukāt

Latviešu ģimeņu saiets “3×3” Rucavā pulcē dalībniekus no 13 valstīm
 (1)

Foto - Dace KokarevičaFoto - Dace Kokareviča

Diāna Briede lasa pasaku mazajiem. Viņi mācās arī par jumi.

Kopš svētdienas Rucavā pūru vēta un jaunu pieredzi krāj tradicionālā Pasaules latviešu saieta “3×3” dalībnieki – 262 atbraucēji no citurienes, toskait 12 dažādām pasaules valstīm, un arī paši saimnieki.

Kā darināt dzintara piespraudi, sauktu par kniepķenu, kā kult īpašo “balto sviestu”, kā izadīt Rucavas robiņus – to visu uzzinās un iemācīsies tie nometnes dalībnieki, kuri no bagātīgā nodarbību piedāvājuma izraudzījušies tieši šīs ievirzes.

Saietu rīko biedrība “Trīs reiz trīs” un Rucavas novada dome. Ir arī Kultūras ministrijas atbalsts, un šodien ar nometnes dalībniekiem apsolījusi tikties ministre Dace Melbārde.

Viena saime


“Mēs esam viena saime ne tikai šeit Rucavā, bet arī visā pasaulē, jo “3×3″ notiek ik gadu ne tikai divās vietās Latvijā, bet arī Austrālijā, Anglijā, Īrijā un divās vietās ASV,” atgādina Līga Ruperte, kura bijusi klāt šajā kustībā no pašiem pirmsākumiem. Kopš pirmās reizes Garezerā ASV 1981. gadā ir risinājušies jau 209 saieti kopskaitā ar 30 149 dalībniekiem.

Šogad devīze ir “Pilnu pūru pielocīju bagātiem gabaliem”. Inese Krūmiņa, kura saieta rīkotājas godā un rūpēs ir jau astoto reizi, nometnes pirmajā dienā atgādināja: “Katram no mums, jau šurp atbraucot, neviļus ir līdzi pašam savs iepriekšējo pieredžu pūrs – gan tīri praktisks, gan arī netverams – kā dziesmu, danču un stāstu pūrs, kā mūsu labestības, atvērtības, čakluma un citu tikumu pūrs, kā mūsu katra esība un dzīvošana, sevis apzināšanās šeit, dievzemītē Latvijā, mazajā, bet diženajā Rucavas novadā.”

Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta mudināja šo nedēļu izmantot arī apkārtnes dabas un kultūrvēstures iepazīšanai – izstaigāt garāko purva taku Dunikas tīrelī, iegriezties brīvdabas muzeja senajā zvejnieksētā “Vītolnieki” un nomazgāt muti Svētavota ūdenī.

Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika ir mājasmātes lomā, jo viņas skola šajās dienās pārvērtusies pamatīgi – ķīmijas kabinetā spēlē kokli un diskutē par politiku, latviešu valodas kabinetā notiek ievirze “Saruna ar dievišķo – klusumā, vārdos un kustībā”, datorklasē top saieta avīze “Pūralāde”, bet medmāsas kabinetā dzīvo zāļu sieva Līga Reitere, kura kopā ar savas nodarbības sievām pagatavo veselīgus salātus no vairāk nekā 30 augiem, ko citi sauktu par nezālēm.

Prom politisko naivumu 


Kad politikas ievirzes vadītājs Ansis Bogustovs vaicāja saviem klausītājiem, kuras problēmas Latvijas politikā ir visbūtiskākās, pieteikto tematu loks bija plašs – sākot ar vēstures mācīšanu mazākumtautību skolās un beidzot ar slinkiem birokrātiem. Bet politoloģijas profesors no Melburnas Uldis Ozoliņš rosināja domāt, ka varbūt par daudz čīkstam un par maz iesaistāmies paši.

Divas dalībnieces atzina, ka pagaidām esot politikā naivas. Tamdēļ izvēlējušās šo ievirzi. “Man šogad būs pirmo reizi iespēja balsot Saeimas vēlēšanās, un sajūta tāda, it kā jāgatavojas kontroldarbam,” teica jauniete Andra.

Ansis apsolīja lomu spēles – katram ļaus iejusties ministra, pašvaldības deputāta un Saeimas deputāta ādā un pakašķēties ar citādi domājošiem.

Bet diplomēts politologs Linards Liberts nometnē ir sastopams pavisam citā vietā – gatavojot rūgstokli no upenēm, jo viņš vada vīna darīšanas ievirzi un rūgstoklis ir vīna materiāla bāze. Linards teic: “Es cilvēkiem stāstu par latviešu pašu darītajiem vīniem un saku – būtu taču labi, ja 18. novembrī vai Ziemassvētkos vai Jauno gadu svinot, izbaudītu dzērienus, kas mūs enerģētiski uzlādē. Jo ogās, ābolos, bērzu sulās ir šeit mūsu zemes iedotā enerģija.” Linards ir gandarīts par to, ka viens no viņa klausītājiem “3×3” saieta vīna darīšanas ievirzē pirms trim gadiem tagad jau pats ir pazīstams Tērvetes puses vīndaris, kurš ražo vīnu no ērkšķogām un stāda savā dārzā jaunus ērkšķogu krūmus.

Latviskuma bastions 


“Ko jūs abas darāt šajā latviskuma bastionā?” Austrālijas latvietis Uldis Siliņš pajautāja japānietēm Ayai un Ao un tūliņ pat nosauca Ayu par Aiju. Aikido meistare atbildēja, ka patīkot mācīties latviešu valodu un dziesmas un arī priecāties par šejienes dabu un skaistajiem rokdarbiem.

Paši mazākie dalībnieki savās nodarbībās mācās pazīt latviskās zīmes – jumi un Austras koku un prot nodziedāt galda dziesmu: “Met, Laimiņa, zelta jostu,/ Ap šo visu istabiņu,/ Lai paēda, kas neēdis,/ Lai padzēra, kas nedzēris.” Un, ja četrgadīga meitenīte nometnes atklāšanas dienas vakarā pirms iemigšanas, dienas spilgtākos iespaidus prātā pārcilājot, atminas atklāšanas ceremoniju un vēlreiz nodzied himnas sākumu “Dievs, svētī Latviju!”, jāpiekrīt Uldim, ka “latviskuma bastions” saietam ir ļoti trāpīgs apzīmējums.

Jau svētdien sāksies šīs vasaras otrā nometne – karogs tiks pacelts Smiltenē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valmierietis - E.K. Atbildēt

    Brīnišķīgs pasākums – un darbojās jau tik DAUDZUS gadus , latviešu “vecās trimdas” dāvāna
    Latvijai un latviešu tautai. LAI VEICĀS !!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+