Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs
Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs
Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs

Vai saklausījāt vērā ņemamus secinājumus par reģionu attīstību LTV diskusijā “Lielais jautājums”? 13

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Vienubrīd pārņēma sajūta, ka visa Latvija ir viena vienīga Rīga, nekas cits neatliek kā kravāt čemodānus un doties uz valsts lielo glābējpilsētu. Pēc raidījuma naktī nespēju mierīgi gulēt, tādas dusmas bija uzsistas… Kā var cienījamais eksperts Rungainis nesaprast, ka ne jau lielumā ir tas spēks! Daudz stiprāki mēs kļūsim tikai tad, kad mazinās lielās atšķirības starp Rīgu un mazo novadu. Mēs Naukšēnos allaž meklējam iespējas. Treknajos gados trekni nedzīvojām, krīzes gados badā nemirām. Varbūt tāpēc mēs tagad esam vienīgais novads bijušajā Valmieras rajonā, kas tik lielu atbalstu – mēnesī ap 10 000 eiro – sniedz skolotāju atalgojumam. Mums ir lieli un spēcīgi uzņēmumi, piemēram, SIA “Naukšēni”. Domāju, ka valsts mērogā vajadzētu papētīt tieši spēcīgos uzņēmumus, noskaidrot, ko katrā ir paspēts izdarīt par Eiropas Savienības naudu. Un tad domāt, kā šo labo pieredzi popularizēt un pārņemt citiem. Mēs esam sašutuši, ka nekoleģiāli un negodīgi izturas pret lauku iedzīvotājiem, tāpēc gaidām, ka turpmāk televīzijas raidījumā par to sāks runāt daudz profesionālāk, atklātāk un godīgāk.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas
Aleksandrs Bartaševičs.
Foto: LETA

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “Vajadzēja daudz asāku sarunu, viedokļu sadursmi. Domāju, ka diskusijā nebija veiksmīga ekspertu izvēle. Sanāca tā, ka lielu jautājumu gan uzdeva, bet lielu atbildi nesagaidījām. Vēlos dzirdēt ekspertu, kura vārdam ir starptautisks skanējums. Par kuru varētu pateikt – viņš palīdzējis no krīzes pacelt konkrētu valsti vai uzņēmumu. Šoreiz divas ekspertu grupas būtībā piedāvāja vienu un to pašu – nebija par ko īsti strīdēties. Pateikt tikai to, ka jāattīsta reģioni, – nozīmē, ka mums pietrūkst stratēģiskās domāšanas. Neviens taču pa īstam nepiedāvāja, kā radīt jaunas darba vietas.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto – LETA

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Līdzīgi kā galds vienmēr būs stabilāks uz četrām, nevis vienas kājas, tā arī valsts ekonomikā ilgtspēja iespējama tikai ar attīstītiem reģionu centriem. Liepāja ir viens no šādiem centriem, kur izglītības, veselības aprūpes, kultūras, izklaides un citus pakalpojumus izmanto ne tikai liepājnieki. Piemēram, attīstot Liepājas Reģionālo slimnīcu, mēs esam ieguvuši modernu veselības aprūpes centru, no kā iegūst arī apkārtējo novadu iedzīvotāji – aptuveni 35 procenti slimnīcas pacientu ir no novadiem vai pat citiem reģioniem. Bet Liepājas izglītības iestādēs mācās apmēram 700 skolēnu no apkārtējiem novadiem. Liepājas Universitātē studējošo vidū vai profesionālajā izglītībā šī proporcija ir vēl vairāk jūtama. Un gandrīz trešdaļu no Liepājā esošajām darba vietām izmanto apkārtējo novadu iedzīvotāji. Koncentrējot resursus reģionu centros, varam nodrošināt līdzsvarotu visas valsts attīstību, no kā iegūst gan pilsētas iedzīvotāji, gan ekonomiskā ietekme ir jūtama visam apkārtējam reģionam. Tajā pašā laikā no ekonomiskās darbības nedrīkst pilnīgi izslēgt arī mazākos novadus. Tas būtu valdības uzdevums – atbalstot nozīmīgu ražotņu infrastruktūras labiekārtošanu, radīt jaunas darba vietas Kalvenē, Vārvē vai citviet.”

Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja: “Man šī diskusija vairāk atgādināja tādu kā psiholoģiskās palīdzības seansu – cilvēkiem ļāva izsacīt savu sāpi, lai vismaz vieglāk kļūst. Bet vajag taču ļoti tieši un ļoti asi runāt par to, lai ministrijās uzņēmējiem neliek kāju priekšā un neklupina. Vajag stingri iestāties par draudzīgu atbalstu uzņēmējiem, lai nebūtu tā, ka mūsu zivju pārstrādātājiem jāapsver iespēja savu uzņēmumu pārreģistrēt uz Igauniju, kur ir labvēlīgāka nodokļu sistēma.”