Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Pēc reformas valstij vien strēmeles


Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Viens no zemkopības ministres ierosinātajiem un Valsts prezidenta atbalstītajiem priekšlikumiem, kā veicināt lauksaimnieciski izmantojamās zemes saimniecisku izmantošanu un aizsardzību, paredz Valsts zemes fonda izveidošanu.

 

Šomēnes Zemkopības ministrijā īpaši izveidotā darba grupa Meža departamenta direktora Arvīda Ozola vadībā spriedīs, kā saglabāt lauksaimnieciski izmantojamās zemes resursus un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Lauksaimnieki un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji savukārt bažījas, vai Valsts zemes fonda veidošanai pietiks zemes. LAD dati liecina, ka no 2 430 000 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes gandrīz 
400 000 hektāri netiek apstrādāti un pa daļai ir aizauguši.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ogres nodaļas vadītāja Anita Anševica stāsta, ka agrākajos Ogres un Aizkraukles rajonos brīvi atlikuši vien nelieli zemes gabaliņi, atgriezumi un strēmeles. “Lielākā daļa no pāri palikušajiem ir aizauguši, pārpurvojušies vai ar dažnedažādiem saimnieciskās darbības apgrūtinājumiem. Visas labākās zemes jau ir sen izķertas,” viņa piebilst. Pēc LLKC pārstāvju novērojumiem, tajos pagastos, kur ir stipras zemnieku saimniecības, nav neapstrādātu zemes platību. Neapstrādāti, pa daļai aizauguši zemes gabali lielākoties esot redzami tur, kur zemei nav kārtīgu saimnieku. Daudzus gadus ilgi nekoptās zemes gabaliem pat nevarot noskaidrot īpašniekus, citi dzīvo Rīgā vai citur, nelikdamies par zemi ne zinis.

LLKC Valmieras nodaļas vadītāja Daiga Siliņa apstiprina, ka tas pats redzams arī agrāko Valmieras un Valkas rajonu teritorijās. “Brīvas zemes gabalu nav – tie ir īpašumā vai kādam nodoti nomā. Ja tirgū piedāvā kādu labu zemes gabalu, to izķer vienā rāvienā,” viņa piebilst.

Lauksaimnieku pārstāvji domā, ka Valsts zemes fonda veidošanai varētu nodot tās zemes platības, kas pašlaik ir ieskaitītas valsts zemes reformas pabeigšanai domātajā zemes fondā un kuras paliktu pāri, tiklīdz būs apmierināti visi bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījumi. Tāpat būtu jālūko, kas vēl palicis valsts rezerves zemju fondā.

Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma formēšanas departamenta zemes reformas procesu nodaļas vadītāja Judīte Mierkalne vēsta, ka fondā zemes reformas pabeigšanai atlikuši 4216 zemes gabali 12 458,16 hektāru
kopplatībā. Taču vidējā zemes gabala platība gan esot niecīga – 2,95 hekt-āri, turklāt šie zemes gabaliņi izkaisīti pa dažādām lauku novadu un pagastu vietām.

 

Fakti

Zemes reformas pabeigšanai

* 4216 zemes gabali 12 458,16 ha kopplatībā.

* Lauksaimnieciski izmantojamā zeme aizņem 7885,6 ha, bet meža zeme – 1 398,3 ha. Pārējā – purvi, zeme zem ceļiem, ūdeņiem.

* Uz to vēl pretendē 194 bijušie īpašnieki, kuriem vēl pienāktos aptuveni 2656 hektāri.

Rezerves zemes fondā

* 20 273 zemes gabali, kuru kopējā platība 
30 610,3 hektāru kopplatībā.

* Vairāk nekā 70% zemes gabalu platība nepārsniedz 1 ha, tikai 2% zemes lielākas par 10 ha.

* Lauksaimniecībai paredzēti 7691,3 ha, mežsaimniecībai – 1939,7 hektāri.

* Pārējo daļu jeb 66,3 procentus no zemes rezerves fonda zemēm veido satiksmes infrastruktūras objektu zeme, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme un individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+