Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
27. augusts, 2016
Drukāt

Pēc sāls uz Druskininkiem (1)

Skats uz slēgtās kalnu slēpošanas arēnas "Snow Arena" pacēlāju. Foto - Andris OzoliņšSkats uz slēgtās kalnu slēpošanas arēnas "Snow Arena" pacēlāju. Foto - Andris Ozoliņš

“Mēs esam patrioti. Vietējie uzņēmēji šeit labprāt iegulda naudu, un pašvaldība visiem spēkiem  procesu veicina. Te ir mierīga vieta, kur atpūsties,” gide Irēna Česaitiene atklāj Druskininku uzplaukuma noslēpumu.

Pirms apmēram pusmiljarda gadu Dzūkijā esot nokritis meteorīts, sajaucot dziļos zemes slāņus un izveidojot unikālu minerālūdeni. Virs šiem sāļiem bagātajiem avotiem senas baltu pils vietā izvietojusies Lietuvas galvenā kūrortpilsēta Druskininki. Tā atrodas 330 km attālumā no Rīgas uz pašas Polijas un Baltkrievijas robežas, Nemunas upes krastā. Vietas nosaukums saistīts ar sāli (lietuviski druska ir sāls, druskininks – cilvēks, kas nodarbojas ar sāls ražošanu un pārdošanu). Vēl senāk vieta esot saukusies Zalcenieki.

Minerālie avoti kļuva pazīstami jau 16. gs. beigās, kad vietējais Prans Surutis kļuvis slavens dziednieks. Pirmo reizi Druskininki rakstos pieminēti 1636. gadā. Ar Lietuvas-Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska 1794.gada rīkojumu Druskininki pasludināti par dziedniecības vietu, bet cars Nikolajs I 1837. gadā pilsētai piešķīra Krievijas impērijas mēroga kūrorta statusu. Druskininkos bērnību pavadīja un šeit regulāri atgriezās komponists un gleznotājs Mikalojus Konstantins Čurļonis (1875 – 1911), tagad te ik gadu notiek Čurļoņa mūzikas festivāli. Druskininki ir arī franču tēlnieka Žaka Lipšica (1891 – 1973) dzimtā pilsēta.

 

Mīla un nāve

Pilsētai nozīmīgs izvērtās slavenā lietuviešu izcelsmes Polijas valstsvīra Josefa Pilsudska un mediķes Eiženijas Levickas stāsts. Valstsvīrs ar daiļo ārsti iepazinās 1924. gadā Druskininkos (pilsēta bija Polijas sastāvā). Drīz viņa izveidoja dziednīcu “Saules, gaisa un vingrošanas parks”. Vingrojumus dalībnieki izpildīja pilnīgi kaili, lai saule un vējš piekļūtu katrai ķermeņa vietiņai. Šī veselīguma demonstrācija uz Pilsudski atstāja grandiozu iespaidu. Viņš regulāri sāka apmeklēt Druskininkus un novirzīja kūrorta attīstībai lielus valsts līdzekļus. Levicka tika iekļauta valdības padomē, vadīja Fiziskās audzināšanas un militārās sagatavošanas pārvaldi, tad Varšavā noindēta. Tenku vidū bija vairākas versijas: noindēta aiz greizsirdības, zinājusi noslēpumus vai bijusi sarkano aģente. Pašam Pilsudskim ar veselību negāja tik labi, pēc insulta lēkmes izcilā valstsvīra lēmumiem esot zudusi kvalitāte. Lai nu kā, bet šo attiecību rezultātā kūrorts attīstījās.

Cits slavens uzvārds ir Kārlis (Karolis) Dineika (1898 – 1980), miesas un gara kultūras veicinātājs, kurš no 1952. gada veltījis savu enerģiju, parka izveidošanai izmantojot modernākās metodes. Dineikas veselības uzturēšanas principi tikuši lietoti arī Centrālkomitejā. Leģendārā personība, pēc vietējās informācijas, esot latviešu izcelsmes.

 

Kūrorts attīstās

Druskininki ir kūrortpilsēta, kas izmanto vietējos avotus un dūņas. Šeit var ārstēt balsta un kustību aparātu, gremošanas un elpošanas orgānus, kā arī palīdzēt sev ginekoloģisko, neiroloģisko, sirds un asinsvadu sistēmas slimību gadījumos. Vismaz droši var noņemt stresu, jo pilsētiņu ietver skaists priežu mežs. Pilsētā ārstēšanu un procedūras nodrošina ducis sanatoriju, tostarp lielākais veselības kūrorts Austrumeiropā “Egle”, kas spēj uzņemt 1500 cilvēku. Tā ir īsta veselības atjaunošanas fabrika ar 500 cilvēku apkalpojošo personālu. Sanatorija piedāvā vairāk nekā 100 ārstniecisko procedūru. Skaistuma mīļotājiem ieteicams iegriezties viesnīcā “Floras”, kuru stikla gaiteņi savieno ar akvaparku un procedūru telpu. Tur atrodas jauks bāriņš “Bali”, kur visi priekšmeti izgatavoti vai atvesti (pat akmeņi) no Indonēzijas.

Kūrortpilsēta attīstās, un nu jau Druskininkos var šļūkt pa ūdeni, kas ir gan šķidrā, gan sasalušā veidā. To nodrošina 2007. gada sākumā atvērtais Austrumeiropā lielākais akvaparks, kur atrodas baseini ar jūras viļņiem, džakuzi un bērnu baseins. No sešām šļūkšanas caurulēm visgarākā sasniedz 212 metrus. Pirts kompleksā ietilpst 22 veidu pirtis un ledus istaba. Katrā pirtī ir savs aromāts.

Akvaparks īpaši populārs ir ziemā, savukārt vasarā ļaudis, īpaši poļu, ebreju un vāciešu tūristi, iecienījuši ziemas izklaižu kompleksu zem jumta “Snow Arena”, kas atklāta 2011. gadā. Temperatūra slēpošanas arēnā ir mīnus 2 grādi, sniegu ražo ar 15 sniega pūtējiem, 460 m garās trases darbojas ziemā un vasarā. Slēpes, tērpu un instruktoru var izīrēt. Kompleksā darbojas kafejnīcas un restorāns “Aero Gallery”, kur no augšas var noraudzīties uz pilsētiņu.

Aktīvas naktsdzīves te nav, un pilsētas mieru diezgan lietuviskā negantībā sargā vietējā policija – galu galā daudzi cienījami ļaudis šeit ieguldījuši līdzekļus, un blamēties nedrīkst. Vasarā, sākoties Čurļoņa mūzikas mēnesim, to var klausīties koncertzālēs, atklātā dabā un pat baznīcā. Mana vakara izvēle bija “Bon Džovi tribute” grupa – garmatainie lietuviešu puiši dziedāja tīri labā angļu valodā, un solists patiesi izskatījās līdzīgs Bon Džovi. Pasākums notika stiklotā kafejnīcā priežu meža vidū, par ieejas maksu sanāca pāris kausu labākā Lietuvas alus un kārtīgs cepts gaļas gabals. Priežu mežs, dejojošas meitenes un kvalitatīvs smagais roks radīja psihodēlisku iespaidu.

 

Grūtas parkā

Par vienu no Druskininku galvenajām atrakcijām kļuvis 20 ha lielais Grūtas parks, kas atrodas piecus kilometrus no pilsētas. Parka kodols ir padomju laika monumentālās tēlniecības paraugi – 86 eksponāti, ko izveidojuši 46 autori, izvietoti gar divu kilometru garu taku. No tēlnieciskā viedokļa eksponātu kvalitāte ir nevainojama. Informācijas centrā, kas izveidots kā 50. gadu koka baraka, redzama tā laika sadzīves priekšmetu, kā arī kino un foto dokumentu kolekcija. Parku ietver sargtorņu maketi, kas atgādina Sibīrijas gulaga nometnes. Tomēr sirdij vistīkamākā parka daļa ir kafejnīca, kur dažādi postsovjetiski ēdieni un dzērieni tiek pasniegti atbilstošos traukos. Parka suvenīru piedāvājums ir viens no tematiski veiksmīgākajiem, ko līdzīgās iestādēs gadās redzēt. Pagātni mainīt nevar, un vislabāk uz to skatīties no ironiskas distances. Parka ekspozīciju papildina mini zoodārzs un lunaparks, kas piesaista mazos apmeklētājus.

Pusotru kilometru no pilsētas atrodas Meža muzejs, kas noteikti jāaplūko visiem, kam patīk koks. Lietuvieši koku mīl, no tā nebaidās un apstrādā to visādos veidos. Muzejā var ieraudzīt daudzas labas idejas mājas rotāšanai un personīgajai daiļradei.

Ja reiz esi pabijis Druskininkos, tur gribas atgriezties. Šai vēlmei nav nekādu romantisku vai nostalģisku apsvērumu. Kūrortpilsētas pievilcībai ir divas daļas: labi pārdomāts piedāvājums cilvēkiem, kas grib stabilizēt savu veselību, un cenas.

 

 

UZZIŅA

Autobuss “Ecolines” Rīga – Druskininki atstāj plkst. 9.00, galapunktā pienāk 15.00. Var arī braukt līdz Viļņai un tālāk ar autobusu.

Preču un pakalpojumu cenas vidēji par 20% zemākas nekā līdzīga līmeņa iestādēs Latvijā. Alus kafejnīcā maksā ap 2 eiro, cepetis – 6 eiro, kafija pusotra eiro.

Svarīgākie apskates objekti: ūdens atrakciju parks, “Snow Arena”, Čurļoņa memoriālais muzejs un M. K. Čurļona skulptūra, franču tēlnieka Ž. Lipšica piemineklis, Druskiniku pilsētas muzejs, Dineikas parks, Pretošanās muzejs, Grūto muzejs, Antanasa Česnuļa parks, Meža muzejs, Šakotis muzejs, skulptūra “Laumas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Toties mūsu Ķemerus un pārējos izandelēja pāris gados !!! Urrrrrā !!!

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+