Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. decembris, 2015
Drukāt

Pēc seno latviešu ticējumiem bagātīga ēšana Ziemassvētkos nodrošinās bagātīgu gadu (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Senajiem latviešiem ir daudz un dažādu ticējumu, kas saistīti ar Ziemassvētkiem, taču, ja vēlas, lai nākamais gads būtu bagātīgs, tad Ziemassvētkos jāēd deviņas reizes.

Senlatvieši, būdami zemkopju tauta, Ziemassvētkus, kā jau visus zemkopju ieražu svētkus, svinēja saskaņā ar saules ritu un saules gada kalendāru. Ziemassvētki jeb Ziemas svētki ir ziemas saulgrieži, kas šogad notika 22.decembrī.

Ziemas saulgriežos notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemas svētku nakts ir visgarākā, bet diena ir visīsākā. Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemas svētku tradīcijas ir saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi atvairot tumsas spēkus.

Lai noskaidrotu nākotni, Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā. Ja Ziemassvētku rītā mājā pirmais cilvēks, kurš ienāk, ir vīrietis, nākamais gads būs laimīgs, ja sieviete – nelaimīgs.

Savukārt cits ticējums vēsta, ka gadījumā, ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Saistībā laika apstākļiem Ziemassvētkos varēja prognozēt laika apstākļus arī turpmākajiem mēnešiem uz priekšu.

Zaļi Ziemassvētki paredz baltas Lieldienas, savukārt daudz zvaigžņu Ziemassvētku naktī prognozē aukstu laiku, ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža, bet vējaini Ziemassvētki sola daudz koku augļu. Ja pēc Ziemassvētkiem slapjš laiks, tad rudzi briesmās un gads neauglīgs.

Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt, kā arī Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Jāvēlas, lai nākamais gads būtu svētīgs un nekā netrūkstu, tad visai saimei jāēd cūkas šņukurs, bet, lai zobi nesāpētu, Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt.

Ticējumi arī vēsta, ka Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež. Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi: cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.

Ziemassvētkos var rast arī atbildes par mīlas lietām. Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies. Savukārt meitenēm malka jānes istabā, ja pagales būs pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne. Ja Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.

Lai naudas nekad netrūktu, Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot, savukārt, lai visi darbi arī turpmāk labi veiktos, tad Ziemassvētku rītā visi darbi jāpadara tumsā. Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņu, jo tad būs daudz naudas.

Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

Ziemassvētku vakarā ir jāēd deviņas reizes un galdā jābūt 12 ēdieniem – cūkas šņukuram, cūkas vai zoss cepetim, šmorētām ribiņām, sutinātiem kāpostiem, pelēkajiem zirņiem, speķa pīrādziņiem, grūdenim, kočai jeb ķūķim, ceptai zivij, plātsmaizei un piparkūkām.

Senie latvieši svētkiem gatavojās tīrot māju, brūvējot alu, cepot pīrāgus, gatavojot rotājumus un svētku drēbes. Ziemassvētki senajiem latviešiem saistījās arī ar ķekatām un masku gājieniem. Neiztika arī bez zīlēšanas, laimes liešanām, dziesmām un rotaļām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Neticiet viss te visam. 🙂 ja pats paspēj iziet ārā pirmais Ziemassvētku rītā,tad “ļaunā gare”pēc ir velti nākusi :D.

Draugiem Facebook Twitter Google+