×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Vineta, Oļegs
Piektdiena, 17. augusts, 2018
18. jūlijs, 2018
Drukāt

Pēc slēpēm, brillēm vai urbja – uz bibliotēku

Helsinku centrālās bibliotēkas projekta vizualizācija - ALA ARCHITECTSHelsinku centrālās bibliotēkas projekta vizualizācija - ALA ARCHITECTS

Helsinku Centrālās bibliotēkas balkons. Tālumā saskatāma Parlamenta ēka un Laikmetīgās mākslas muzejs "Kiasma". Projekta vizualizācija.

“Kultūrzīmēs” šoreiz turpināsim iepriekš “Latvijas Avīzē” un kultūras pielikumā aktualizēto tematu par reģionu mazo publisko bibliotēku situāciju (“LA” 21.03.2018., “Lauku bibliotēkas “medījamo sugu” sarakstā”, “Mainies vai nebrīnies, ja tevi nomainīs”, “KZ” 15.04.2018., “Bibliotēku kultūras saliņas Liepājas pusē”, “KZ” 22.05.2018.), šoreiz pievēršoties tās starptautiskiem aspektiem. Laikā, kad Latvijā pavīd bažas par reģionu publisko bibliotēku pastāvēšanu, Somijā tās ir valsts kultūrpolitikas prioritāšu augšgalā.

57 eiro – katram iedzīvotājam grāmatām

Somijas Republika dibināta 1917. gada 6. decembrī, un jau 1928. gadā parlaments pieņēma īpašu Bibliotēku likumu, kurā paredzēja visā valstī izveidot vienmērīgu bibliotēku tīklu. Mūsdienās Somija vēl joprojām ir viena no nedaudzām valstīm pasaulē (arī Latvija), kur bibliotēku darbību regulē likums. Kopš tā laika tā panti vairākas reizes atjaunoti un papildināti, tomēr joprojām uzsvērts, ka bibliotēku pakalpojumiem iedzīvotājiem jābūt pieejamiem pilnībā bez maksas un tiem visā valstī jāatbilst noteiktiem, līdzīgiem standartiem. Valsts rītausmā bibliotēku darbību simtprocentīgi garantēja valsts finansējums, tagad naudu daļēji piešķir arī pašvaldības no sava budžeta. 2018. gadā Somijas teritorijā darbojas 738 publiskās un nozaru bibliotēkas, un 70 procenti iedzīvotāju dzīvo tikai trīs kilometru attālumā no tuvākās bibliotēkas, bet 23 procentiem bibliotēka atrodas līdz 10 kilometriem no mājvietas. Kopējais valsts un pašvaldību plānotais budžets bibliotēku materiālu iepirkumiem uz vienu iedzīvotāju visās pašvaldībās paredzēts 57 eiro gadā. Droši vien nav jābrīnās, kāpēc 2016. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija somus atzina par visizglītotāko tautu pasaulē. Statistika liecina, ka vairāk nekā 40 procenti Somijas iedzīvotāju par savu iecienītāko brīvā laika nodarbi atzīst lasīšanu.

Ik dienu – 140 bibliobusi

Somijā pieņemtais bibliotēku likums nosaka, ka “visiem iedzīvotājiem jāpiešķir vienlīdzīga iespēja izglītoties, iepazīties ar literatūru un mākslas norisēm, jārada nepārtraukta zināšanu plūsma, jānodrošina mūžizglītība un tālākmācības”. Katrai pašvaldībai jāspēj nodrošināt bibliotēku pakalpojumu kvalitāte. Likumā paredzēts, ka 80 procentiem iedzīvotāju bibliotēku pakalpojumiem jāatrodas ne vairāk kā divu km attālumā no mājvietas (ko vēl gluži nav izdevies īstenot) vai viena kilometra attālumā no bibliobusa – mobilās bibliotēkas pieturas. Piemēram, Lapzemē, vienā no visretāk apdzīvotajiem reģioniem, divpa­dsmit no divdesmit pašvaldībām ikdienā lieto bibliobusus un vēl divi bibliobusi ir kopēji ar pierobežas bibliotēkām Zviedrijā un Norvēģijā. Visā Somijā ik dienu pie iedzīvotājiem ir ceļā 140 mobilās bibliotēkas. Jāpiebilst gan, ka pašreizējā situācija radusies pēc ekonomiskās krīzes pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Vēl 1990. gadā Somijā darbojās 1151 publiskā bibliotēka un 232 bibliobusi.

“Daudzkultūru dzīvojamās istabas”

Tomēr mūsdienās un tieši pēdējos gados Somijas bibliotēkas atkal maina savu tēlu. Divdesmitajā gadsimtā bibliotēka, tāpat kā citur pasaulē, bija viena no nozīmīgiem izglītības ieguves centriem, bet tagad somi uzsver bibliotēku lomu iedzīvotāju socializācijā. Tās kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām un daudzveidīgākajām iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas vietām. Tagad bibliotēku ieteikumos lasāms, ka “īpašs bibliotēku uzdevums ir ieinteresēt jaunatni. Pasaule mainās, un arī bibliotēkas mainās tai līdzi. Cilvēkiem ir nepieciešamas vietas, kur satikties, strādāt un attīstīt prasmes”. Bibliotēku telpas arvien vairāk izmanto izklaides aktivitātēm, studijām, darbam; bibliotēkās tiek organizēti dažādi notikumi, izstādes, kinoseansi. Reklāmu prospektos uzsvērts, ka to telpas kļuvušas par iedzīvotāju “dzīvojamām istabām” un, tā kā bibliotēku piedāvātos kursus izmanto arī daudzi Somijā iebraukušie imigranti, tās pārvērtušās par “daudzkultūru dzīvojamajām istabām”. Var piebilst, ka galvenā Helsinku bibliotēku interneta vietne lasāma somiski, zviedriski, angliski un krieviski. Kādā vietnē pamanīju jautājumu (angļu valodā): “Vai ārzemniekam ir iespējams strādāt bibliotēkā, varbūt par brīvprātīgo?” Virtuālā atbildē laipni paskaidrots, ka, domājams, kāds sīks tehnisks darbs tiktu nodrošināts, bet, apkalpojot apmeklētājus, ir nepieciešamas valsts valodas zināšanas labā līmenī.

Gan slēpes, gan slidas, gan slīpmašīna

Somijas bibliotēkas 21. gadsimtā ir kļuvušas arī par brīvā laika aktivitāšu atbalstītāju kādā pavisam praktiskā veidā. Bibliotēkās var izīrēt gan slēpes un slidas, gan nūjas nūjošanai un pat darba instrumentus, piemēram, urbi vai slīpmašīnu, nemaz nerunājot par brillēm lasīšanai, asinsspiediena mērītājiem un sirds darbības monitoriem. Kāds lasītājs ieinteresēti uzdeva jautājumu virtuālajā vidē: “Vai bibliotēkā var aizņemties bērnu slēpes? Esmu dzirdējis, ka vismaz Roihuvuori bibliotēka varot nodrošināt šādu iespēju. Ja jā, vai ir garas rindas?”

Stundas laikā pienākusi atbilde: “Helsinkos slēpes var aizņemties Hertoniemi un Roihuvuori (Helsinku apkaimes) bibliotēkās. Taču pašlaik (runa ir par 2018. gada janvāri. – D. J.) slēpes ir ļoti pieprasītas, turklāt Hertoniemi krājumos ir tikai daži pāri. Šobrīd tikai Roihunvuori bibliotēkas krājumos ir pietiekami daudz slēpju pāru. Slēpes nav iespējams iepriekš rezervēt, tās var aizņemties, apmeklējot bibliotēku klātienē. Aizdevuma periods ir viena nedēļa.”

Šoziem, 5. decembrī, valsts 101. dzimšanas dienas priekšvakarā, Helsinku centrā atklās galvaspilsētas centrālo bibliotēku “Oodi” (latviski “Oda”). Viens no tās arhitektiem Anti Nousjoki uzsvēris: “Jaunā bibliotēka būs kā pilsētas laukums iekštelpā. Tā ļoti maz līdzināsies parastajam stereotipiskajam tēlam par bibliotēku kā sastingušu un klusu vietu. “Oodi” dizains veidots tā, lai ikviens apmeklētājs tajā atrastu sev brīvu vidi, kur aktīvi darīt to, ko viņš ir paredzējis; tā nebūs vieta tikai patērētājam vai laiskiem lasītājiem.”

Laiki mainās, un tiem līdzi mainās bibliotēku nozīme Somijā. Iespējams, ka tieši plašais, izcili labi uzturētais un nemitīgā mainībā esošais bibliotēku tīkls Somijā tieši ietekmē valsts iedzīvotāju pragmatisko nostāju, demokrātisko principu noturību un augsto vispārējās izglītības līmeni, kas jau ilgstoši bijis kā garantija valsts drošībai un patstāvībai.

Rakstā izmantoti Somijas Izglītības ministrijas un Helsinku Centrālās bibliotēkas “Oodi” materiāli

VIEDOKLIS: Finansiāli maz novērtēts darbs

MARJO BALOGUNA, dzejniece un kultūras darbiniece no Oulu – pilsētas, kas atrodas Botnijas līča krastā 600 kilometrus uz ziemeļiem no Helsinkiem: “Somi ciena un augstu vērtē grāmatas un pašu lasīšanu. Patiešām, bibliotēkas ir daļa no mūsu identitātes. Kā mazai tautai ir īpaši svarīgi, ka varam lasīt dzimtajā valodā un bibliotēkas ir brīvi pieejamas visiem. Iešana uz bibliotēku man līdzinās kā ieiešana slepenā dārzā, kurš pārpilns svešzemju augiem un ziediem. Bibliotēka dod gan zināšanas, gan izklaidi – bieži tur ir interesantas izstādes un rāda labas filmas. Domāju, ka somu tauta augsti vērtē bibliotekāru darbu, bet diemžēl tas nav manāms viņu atalgojumā.”

BIBLIOTĒKAS SOMIJĀ

* 2018. gadā Somijas teritorijā darbojas 738 publiskās un nozaru bibliotēkas (Latvijā – 800 publiskās bibliotēkas – 792 pašvaldību publiskās bibliotēkas un Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar filiālbibliotēkām);

* 70% Somijas iedzīvotāju dzīvo tikai trīs kilometru attālumā no tuvākās bibliotēkas, bet 23% tā atrodas līdz 10 kilometriem no mājvietas.

* Kopējais valsts un pašvaldību plānotais budžets bibliotēku materiālu iepirkumiem uz vienu iedzīvotāju visās pašvaldībās paredzēts 57 eiro gadā.

* Lai strādātu par bibliotekāru Somijā, nepieciešams akadēmiskais grāds, un mācības ilgst piecus līdz septiņus gadus, taču alga ir relatīvi maza, vidējais atalgojums mēnesī – 2399 eiro. Pēc statistikas datiem, vidējā darba alga Helsinkos 2017. gadā bija 2500 eiro.

* Somijā ir 5 miljoni 545 tūkstoši iedzīvotāju un gada laikā bibliotēkās tiek izlasītas 68 miljoni grāmatu.

Jaunā Helsinku Centrālā bibliotēka “Oodi”

* Lielākais Somijas simtgades celtniecības projekts, kas tiks atklāts 5. decembrī.

* Tā celtniecība valstij izmaksājusi 98 miljonus eiro; bibliotēkas krājumā paredzēti 100 tūkstoši vienību.

* Ēkā būs izvietotas kafejnīcas, restorāns, kinozāle, audiovizuāla ierakstu studija un iespēja 3D izdrukām.

* Paredzēts, ka gan izstāžu zāles, gan semināru telpas varēs iekārtot un izmantot paši lasītāji. Pirmajā stāvā apmeklētājiem būs iespējams ievest arī suņus.

* Projektēšanas gaitā bija publiska diskusija, vai bibliotēkā ir nepieciešama pirts, taču vismaz pagaidām tā nav paredzēta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+