×
Mobilā versija
Brīdinājums +28.3°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
8. janvāris, 2018
Drukāt

Pēc šmigas uz Latviju – laipni lūgti! (6)

Foto - Aldo Luud/ScanpixFoto - Aldo Luud/Scanpix

Igauņus, dažkārt arī somus, Valku apmeklēt rosina izdevīgās alkoholisko dzērienu cenas, kas izveidojušās Latvijā un Igaunijā noteiktā atšķirīgā akcīzes nodokļa dēļ.

Valkā alkoholisko dzērienu veikalos pārdevējas atzīst – patlaban viņām ir neliela atelpa. Pirms svētkiem un brīvdienās gan bijusi liela slodze – rindās pēc stiprajiem dzērieniem cilvēki stāvējuši aptuveni pusstundu ilgi.

“Igauņi vien retos gadījumos ierodas pirkt grādīgos dzērienus ar autobusiem. Parasti tās ir ģimenes, tostarp atgriežoties no iepirkumu tūres Valmieras “Depo” veikalā. Cilvēki pērk alkoholiskos dzērienus lielā daudzumā tāpēc, ka ved tos draugiem, radiem, paziņām un, protams, ballītēm, svētku atzīmēšanai. Mēs redzam, ka pircēji piekrauto ratiņu saturu dala piecos sešos pirkumos un prasa atsevišķus čekus,” šā gada pirmajās dienās pastāstīja viens no piecu Valkas alkoholisko dzērienu vadītājiem, kas lūdza neminēt viņa vārdu.

Igauņus, dažkārt arī somus, Valku apmeklēt rosina izdevīgās alkoholisko dzērienu cenas, kas izveidojušās Latvijā un Igaunijā noteiktā atšķirīgā akcīzes nodokļa dēļ. Veikalu menedžeri atzīst – visejošākais produkts ir “A. le Coq” ražotais 0,33 l tilpuma 24 alus kārbiņu portfelis, kas, piemēram, “Alko 1000” veikalā maksā 8,99 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijas “Selver” veikalu tīklā tā cena ir 17,40 eiro, citviet Igaunijā par šo iepakojumu esot jāmaksā pat 29 eiro. Vēl viens salīdzinājums – 0,33 litru alus “Corona” pudele Valkā “Alko 1000” veikalā maksā 89 centus, pilsētas Igaunijas daļā Valgā “Maxima” veikalā – vairāk nekā 1,50 eiro. Dodoties iepirkuma braucienā uz Valmieru, ar alkoholisko dzērienu pirkumu varot atpelnīt degvielas izdevumus. Bet igauņi Latvijā pērk ne tikai alkoholiskos dzērienus.

Valcēnietis Juris Tauriņš novērojis, ka alkotūristi, piemēram, Ausekļa ielas 54 “Mego” tirdzniecības centrā, kur alkoholiskos dzērienus pārdod bez uzcenojuma, labprāt lielā daudzumā pērk arī gaļas produktus un preces būvniecībai. Juris teic, ka autobusu esot daudz, tajos starp pudeļu kastēm liekot paklājus – lai pirkums drošībā. “Man igauņu pircēji īpaši netraucē, tomēr dažkārt uz nerviem krīt gan. Domāju – pērciet, pērciet, būs mums naudiņa kādas ielas remontam vai citai vajadzībai,” tā valcēnietis. Viņš atminas – agrāk cilvēku kustība notika pretējā virzienā – uz Valgu pēc Igaunijas lētā cukura.

Tātad Latvijas valsts papildu naudas ienākumus gūst arī no citu produktu, tostarp degvielas, pārdošanas Igaunijas cilvēkiem, kuru pirktspēja, kā zināms, ir augstāka nekā Latvijas iedzīvotājiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola precizētus akcīzes nodokļa ienākumus no alkoholisko dzērienu pārdošanas vien pēc pierobežas uzņēmēju aptaujas aprīlī, tomēr jau patlaban var secināt, ka pērn tie kāpuši uz lielāka grādīgo dzērienu pārdošanas rēķina. VID ziņo, ka pērn, salīdzinājumā ar 2016. gadu, kopējie naudas ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem (ieskaitot alu) kāpuši par 17% jeb par 29 milj. eiro. Kāpuši arī naudas ienākumi no PVN.

“Nodokļa ieņēmumus Latvijā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielināšana 2016. gada 1. martā un 2017. gada 1. martā, kā arī kopējais patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoma pieaugums,” teic VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. Latvijā tūristiem un vietējiem cilvēkiem pārdoto alkoholisko dzērienu daudzumu atsevišķi nerēķina. Ja pieņemam, ka pērn pierobežā pārdots tikpat daudz pudeļu, cik gadu iepriekš, tad ieņēmumi no akcīzes nodokļa kāpuma varētu būt 7,8 milj. eiro apjomā. Gadu iepriekš budžeta guvums pierobežā – 6,7 milj. eiro – aprēķināts VID.

Paši alkoholisko dzērienu pārdevēji teic, ka pērn pārdots vairāk produktu, nekā gadu agrāk. Tātad arī papildinājums Latvijas valsts kasei būs būtiski lielāks. Gandrīz viss kāpums attiecas uz Igauniju, kur alkoholiskajiem dzērieniem ir vairākas reizes augstāks akcīzes nodoklis nekā Latvijā. VID atzīst – ņemot vērā iepriekšējo gadu tendences alkohola tirdzniecībā Igaunijā, ko ietekmēja akcīzes nodokļa likmju diference ar ziemeļvalstīm (Somiju un Zviedriju), bija prognozējams, ka, būtiski palielinot nodokļa likmes Igaunijā un tādējādi radot ievērojamu atšķirību starp Latviju un Igauniju, alkotūrisms varētu pavirzīties Latvijas virzienā. Redzam, ka savienoto trauku princips darbojas.

VID aprēķināts – pavisam 2016. gadā Igaunijas pierobežā realizēts ap diviem miljoniem litru stiprā alkohola un ap deviņiem miljoniem litru alus (skaitlis sakrīt ar Igaunijas ražotāju aprēķiniem), tādējādi secināms, ka aptuveni 5,9% no kopējā 2016. gadā patēriņam Latvijā nodotā alus un 3,5% no kopējā pārējo alkoholisko dzērienu daudzuma realizēts Latvijas un Igaunijas pierobežā.

E. Teice-Mamaja nevar nosaukt, kāds ir kopējais ieguvums valsts budžetam no pierobežas alkoholisko dzērienu tirdzniecības, kur būtu jāpieskaita arī PVN un akcīzes nodoklis par degvielu. Kolēģis Madis Musts no Igaunijas laikraksta “Maaleht” vērš uzmanību, ka Igaunijas Finanšu ministrija 2017. gada sākumā bija iecerējusi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem saņemt 281 milj. eiro. Gada laikā šo prognozi samazināja par 43 miljoniem eiro. M. Musts teic, ka šajā gadā iecerēts saņemt 341,2 milj. eiro. Igaunijas ekonomisko pētījumu institūts paredz – kritums pret prognozi būs 80 milj. eiro, bet alkohola ražotāji paredz par 100 milj. eiro mazākus akcīzes nodokļa ieņēmumus, nekā sākotnēji plānots. Lai gan Igaunijas valsts budžetā naudas mazāk, nekā gaidīts, tomēr mūsu ziemeļu kaimiņi vērš uzmanību uz alkoholisko dzērienu patēriņa kritumu kaimiņvalstī.

“Igaunijas lielākais alus ražotājs “A le coq” aizvadītā gada novembrī 40% no visa ražotā alus pārdeva Latvijā. Alus darītavā “Saku” teic, ka Latvijas īpatsvars tās produktu pārdošanā ir 30%. Alus ražotāji teic, ka 2017. gadā Latvijas pusē ir pārdoti 18 miljoni litru alus, gadu agrāk tie bija deviņi miljoni litru. Kopš alus akcīzes nodokļa celšanas pērn jūlijā “alkotūrisms” Latvijas virzienā notiek aizvien vairāk – tas ir Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūta secinājums,” stāsta M. Musts. Viņš piebilst – šo tendenci redz arī uzņēmēji, žurnālisti un pircēji.

Igaunijas Finanšu ministrijā aprēķināts, ka pierobežas tirdzniecības izaugsmes rezultātā valsts 2016. gadā no akcīzes nodokļa nesaņēma 11 milj. eiro. Šis skaitlis būtiski atšķiras no Latvijā veiktajiem aprēķiniem. Par 2017. gadu informācijas vēl nav.

“Igaunijā cilvēki smej, ka veselības ministrs Jevgeņijs Osinovskis ir Latvijas, nevis Igaunijas veselības ministrs, tāpēc ka viņš pelna naudu Latvijas valsts budžetam,” tā “Maaleht” žurnālists.

Patlaban akcīzes nodoklis alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir vairākas reizes zemāks nekā Igaunijā. Starpība nedaudz izlīdzināsies pēc šā gada 1. marta, kad Latvijā notiks straujāks akcīzes nodokļa likmju kāpums nekā Igaunijā, kur kaimiņvalsts valdība stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem plānoto 10% vietā to cels par 5%, alum un sidram par 9%, bet vīnam, kas pārrobežu tirdzniecību neietekmē, – par 20%. Salīdzinājumam – Latvijā kāpums alus akcīzes likmei būs aptuveni 50%. Vai tik lēna likmju izlīdzināšana ietekmēs pārrobežu tirdzniecību, piemēram, Valkā?

Ne viens vien šīs pilsētas iedzīvotājs vērš uzmanību, ka pieci alkoholisko dzērienu veikali pilsētā kopā ņemti risina nodarbinātības jautājumu. Piemēram, veikalā vienā maiņā darbu nodrošina astoņiem cilvēkiem. Igaunijas uzņēmējiem piederošo alkoholisko dzērienu veikalu darbinieki apliecina, ka viņiem algu vienmēr maksā solītajā termiņā un samaksā visus nodokļus.

Patlaban Igaunijas plašsaziņas līdzekļos ik dienas esot lasāma kāda ziņa par alkotūrismu. Šā gada 24. februārī, Igaunijas valsts dzimšanas dienā, iecerēta akcija “24.02. Visi kopā uz Latviju!”. Tas būšot protesta brauciens, ar kuru cilvēki protestēs pret kraso alkohola un degvielas akcīzes nodokļa kāpumu, kas mūsu ziemeļu kaimiņus spiež doties iepirkšanās tūrēs uz Latviju.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kādam pēļņa no tā tikai ne tautai

  2. Un ar ko te lielāmies, ka degviela dārga alkohols lēts, lai stulbā tauta dzer un nesūdzas, normālā valstī jābūt atrādi, alkohols dārgs – degviela lēta.

  3. …ir galīgs draņķis. Mans priekšnieks, pēc visu latviešu aliņu nobaudīšanas, pateica, ka Somijā nemāk alu brūvēt.

  4. lieliba naudu nemaksa tas ir pedejais kvieciens pirms vetras degviela sadardzinas akcizes nodoklis alko aug cenas izlidzinas un driz vairs Esti del dazu eiro starpibas degvielu neteres lai brauktu pec alko

  5. Nu pērk Igauņi – lai pērk, tik nesaprotu kāpēc skaudīgajiem letiņiem satraukties!

Draugiem Facebook Twitter Google+