Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
25. aprīlis, 2014
Drukāt

Pēc snaipera šāviena Kramatorskas lidostā eksplodējis Ukrainas helikopters (2)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Pēc snaipera raidīta šāviena Kramatorskas lidlaukā piektdien eksplodējis Ukrainas armijas helikopters, paziņojis Ukrainas Drošības dienesta (UDD) Pretterorisma centra priekšnieks Vasīlijs Krutovs.

Lode esot trāpījusi stāvvietā novietotā helikoptera degvielas tvertnē, izraisot sprādzienu.

Eksplozijā cietis lidaparāta apkalpes komandieris.

Krutovs arī piebilda, ka joprojām pastāv draudi, ka var eksplodēt degošajā helikopterā esošā munīcija.

Atbilstoši aculiecinieka teiktajam šāvējs esot bijis ar iesauku Babajs, pazīstamais Krievijas algotnis, vēsta tīmekļa izdevums “Ostrov”.

Kaujinieks esot uzkāpis uz kāda nama jumta un izšāvis no granātmetējam līdzīga ieroča, pastāstīja aculiecinieks. “Tad Babajs nokāpa lejā, iekāpa automašīnā UAZ un mierīgi aizbrauca,” viņš piebilda.

Ar pamatīgu bārdu noaugušais cilvēks vairākkārt bijis redzams fotogrāfijās no Ukrainas austrumiem. Tas ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Možajevs. Viņš ASV žurnālam “Time” pastāstījis, ka devies karot uz Ukrainu, jo Krievijā viņš par “draudiem kādu cilvēku nogalināt ar nazi” izsludināts meklēšanā.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi tā dēvētā Krimas “pašaizsardzība”.

Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas “tiešās līnijas” pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas “referenduma” un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Tie paši vien snaiperi apšāva Maidanu , jo pirms asinsizliešanas Krievijas saziņas medijos tika uzkurinātas kaisles par Maidana vardarbīgu likvidāciju . Līdz ar iebrukšanu Krimā , Putins nekaunās iesaistīt bandītiskajos formējumos Ukrainā arī čečenus , lai pret viņiem sarīdītu citas tautas ,šādi slāpējot čečēnu izredzes kādreiz atgūt neatkarību no Krievijas .

  2. Šim krievu teroristam nekavējoties piešķirt Pūķina medāli !

Draugiem Facebook Twitter Google+