Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. maijs, 2015
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Pēc svētku runām (4)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

“Latvijas Avīzes” 16. lappusē, kurās tradicionāli drukājam mūsu lasītāju atsauksmes un priekšlikumus, visbiežāk un arī atzinīgi runāts par Egilu Levitu un Ināru Mūrnieci, par Levita k-ga interviju un Saeimas priekšsēdētājas svētku runu. Intervija vērtēta kā gudra un kā politiski mobilizējoša. Tādi ir inteliģentu, nacionāli un patriotiski noskaņotu cilvēku vērtējumi. I. Mūrnieces runa patiešām atšķīrās ar to, ka nebija sacerēta un izpildīta sasaldinātu “svētku gabalu” gaumē, izvairoties no reālās vēstures un mūsdienu dzīves realitāšu faktu un problēmu pieminēšanas, kur nu vēl to izvirzīšanas.

Valsts tiesībās un vēsturē erudītais, Valsts prezidenta amatam nacionāļu nosauktais E. Levits savukārt pratis sasaistīt Latvijas neatkarības laika problēmas ar mūsdienīgajām, ģeopolitiski situētajām, var pat teikt – aktuālajām Latvijas valsts drošības tēmām. It īpaši tam, vai paši esam gatavi cīnīties par savas latviskas Latvijas attīstību. Doktors Levits intervijā “LA” līdzstrādniekiem (“LA,” 29. aprīlis) ļoti delikāti atgādināja, ka “Rietumi jau nebūt nebija tādi, kas ar plīvojošiem karogiem atbalstītu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Ja mēs toreiz būtu klausījuši mūsu Rietumu sabiedrotos, šobrīd neatrastos neatkarīgajā Latvijā. Būtu varbūt kāds autonomijas paveids. Es biju diezgan sašutis par pārejas perioda ielikšanu (neatkarības. – V. K.) koncepcijā bez manas ziņas…”. Latvijā joprojām ietekmīgo t. s. sorosītu ciltstēvs Dž. Soross izteicies, ka “Rietumu demokrātiskajām valstīm bija pilnīgi pa spēkam nedaudz piebremzēt Padomju Savienības sabrukumu”, tikai “mazu pozitīvu Gorbačova glasnostj un perestroikas atbalstīšanu. Gorbačovs to tik izmisīgi vēlējās”.

Tā Levits. Kā zināms, atjaunoto Latviju pirmie atzina islandieši.

Bet patiesība, ka Latvijai un tautai jābūt spējīgai uz pašaizsardzību, ko savukārt uzsvērusi Ināra Mūrniece, ir viena no aizvadīto svētku mācībām. Latvijas sabiedrībā plašumā vēršas un nostiprinās patriotisms. Latvijas oficiālajām nevalstiskajām organizācijām uzplaukušas īstas tautas kustības. Saeimas priekšsēdētāja savā svētku uzrunā “nepierasti” pastāstīja, ka “reālo spēku samēru atspoguļoja 1991. gada 3. marta tautas aptauja: 1,2 miljoni izteica vēlmi pēc Latvijas neatkarības, bet 400 000 bija pret. Šo Latvijas valsts pretinieku ideoloģiskie pēcteči 21 gadu vēlāk organizēja referendumu par divvalodības ieviešanu”. (“LA”, 5. maijā.)

Aizvadītās svinības nedrīkstētu mazināt sabiedrības modrību un rūpes par valsts aizsardzību. Labi, ka Latvijai ir atbalsts NATO, kur lielākā ietekme ir Amerikas Savienotajām Valstīm. Tomēr jārēķinās ar to, ka ap Latviju pinas un krustojas dažādas intereses, to rāda ES valstu interešu atšķirības un tām atbilstoša uzvedība.

“Kādus labumus mēs ieguvām no tā, ka Igaunija un Latvija kļuva par mūsu sabiedrotajām NATO, un kā tas atsver Krievijas kā drauga un patriota pazaudēšanu, par kādu to padarīja Ronalds Reigans “aukstā kara” beigās? Mēs pazaudējām Krieviju, bet par sabiedroto ieguvām Rumāniju? Kas rīkojas tik negudri?” Šī un citu līdzīgu tekstu autors nav vis “šāds tāds”, bet Patriks Bjūkenens, pagātnē ASV prezidentu Forda, Niksona un Reigana padomnieks un līdzstrādnieks, bet paši teksti ir itin “svaigi”, no 2014. gada. “Lai nostiprinātu mūsu militārās garantijas Igaunijai, daži Vašingtonā aicina Baltijas republikās izveidot pastāvīgas amerikāņu bāzes un tajā izvietot mūsu karaspēku,” uztraucas P. Bjūkenens. “Tādējādi jebkurš Krievijas uzbrukums nozīmēs zaudējumus amerikāņu karaspēkā un mūsu konfrontāciju ar Krieviju,” secina Bjūkenens.

Tāpēc ar Baltijas valstu aizstāvēšanu neesot jāsteidzas. Tas neesot ASV interesēs, šo valstu drošības dēļ neesot jāriskē.

Tātad drošs paliek drošs, par Latvijas aizsargāšanu jārūpējas arī pašiem. Patiesība, kuru nekad nav lieki atgādināt.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Mūrniece pareizi pateica!Jānis Kinna Amatas novadā zaudēja Jānim Bāliņam priekšvēlēšanās, Pēdējais bija- izšķirošais MORĒ, UZ KURIENI GODMANIS AIZSŪTĪJA INKĒNU UN ĪVĀNU!. Tur abi minētie radīja jukas, neskaidrības atmosfēru un balsojot PAR LABU SASKAITĪJA KINNAM , NEVISS BĀLI’NAM.Tomēr tur bija acīgt cilvēki, kuri protestēja.Inkēns in Īvāns noļukstēja, ka nav laika un aizmuka pa sētas durvī.Par šo notikumu bija arī rakst Cēsu Druvā!. Pēc kāda laika svinēja uzvaru Kinna ar Graudiņu, kur Kinna rosin’ja Graudi’nu(savu uzticības personu, Minskas partijas skolas absolventu), darboties biržas operācijās. Graudiņs šaubījās, bet Kinna drošināja, stāsttot, ka likums veidots tā, ka var izvairītis no soda!
    Graudi’ns iekārtots Maskavā Latvijas vēstniecībā!Par Graudi’bu bija sūdzības par afērām biznesos. Bet tas nekas, ka presē izskanēja!Pat Vaidere aizstāvēja(arī komūniste)…Tā var veselu grāmatu uzrakstūt!

  2. … Patriks Bjukanens kadreiz parstaveja atjaunoto kristiesu, un sava veida, to judaisma izcelsmes religijas ticetaju ekstremo grupejumu, politiski labeja Republikanu partijas flanka. Sodien, ta ir nonakusi vai pieslejusies ASV zidu ekstemistu organizcijam un to absolutam atbalstam Izraelas ieksejai un arejai politikai – tada veida vel pastiprinot visspecigako lobiju ASV Congresa … kaut vel nepatikams Latvijas interesem, tas ir sava veida saprotams sodienas ta regiona saspringtas situacijas del … bet Bjukanens pats ir palicis nomale ka neiespaidigs politikis, kurs megina izpatikt vina norietejosas politikas karjeras finansetajiem … 1

    …Diemzel, jau parak ilgi, musu politiku, un specifiski AM, nekompetences un citu augsmineto vesturisku iemeslu del, mums ar to jarekinas … vel sodien… kaut kristiesu ekstremistu un ari Patrika velmes izgaist sodienas vairak atklatiba nakusas jaunas taisnibas un patiesibas del.

    … Bet, ka redzmas, vel sur tur turpinosas komunistu partijas DIASPORAS biedru un to org., ka ari atjaunotas Krievijas varas nomenaklaturas biedru organizetas pretlatviskas propogandas dzirnavas !

    … Tomer, Patiesiba un Taisniba ir pacelusi savu ievainoto dveseli, un kaut vel tikai stiprinata, ta parvares so launuma izpausmi pret tik krasi un ilgi apmelotam Baltijas tautam … ar Gruzijas un Ukrainas notikumu legalu normalizesanu, mieru un nacionalu valstu tiesibu atjaunosanu ka ari reiz okupeto valstu DDD procesa pabeigsanu…

    … Putina agresijas un melu del, ari parejie pasaules meli tiks atklati un legali soditi … !

  3. Kā vispār tādiem rajevskiem veras mute lai aizstāvētu PSKP ielikteņus? Pat Lapsa neesot varējis saskaitīt vairāk kā dažus desmitus PSKP nomenklatūras darboņus , kas ieņem vadošus amatus Latvijas valstī. Bet cik tad tādus vajag un ar kādiem līdzekļiem tad šie darboņi tika pie kloķiem? Vai nepietiek ar to ka Valsts enerģētika atrodas čekista rokās? Vai nepietiek ka valsts finanses izrīko vesela plejāde PSKP darboņu kā Krasovickis, Priedītis, Kargins? Vai nepietiek ka valsts tranzīts ir viena PSKP darboņa rokās, kas to kontrolē un izrīkojas pēc saviem ieskatiem un srūrē valdību ar PSKP funkcionāru palīdzību, kas vada vienu no pozicijas partijām? Vai nepietiek, ka Latvijas prezidenti ir PSKP nomenklatūras darbinieki? Via nepietiek, ka iekšlietu ministrijas štati ir pārpildīti ar Latvijas valstij nelojāliem darboņiem? Ka faktiski visa dzelzceļu saimniecība ir nelatviešu pārraudzībā un vadīšanā? Vai ar nosauktajiem nepietiek lai demoralizētu Latvijas valsti? Vai ar šo uzskatīto dažu nomenklatūras darboņu svētību saglabātās okupantu privilēģijas nav ierocis Latvijas kaimiņa rokās? Un vai drīkstētu uzzināt kam šie biedri atskaitās par piešķirto PSKP un komjaunatnes līdzekļu izlietošanu, jo sabrūkot PSRS nebija miljonāru, kas varētu pārņemt savās rokās visus šos objektus.?Cik ilgi tauta vēl ļausies apmuļķošanai? Vai vienreiz nepietiks sapņot un ļaut visādiem keriem sevi ievilkt sadarbībā ar valsts ienaidniekiem?

  4. Par ko uztraucās politologs Filips Rajevskis? Saimas priekšsēdētāja I. Mūrnieces k-dze savā runā nepateica neko jaunu. Cienijamā bijusī Saeimas deputāte A. Seiles kundze intervijā nesen izteicās:
    “Mēs domājām ka A.Šķēle privatizācijas ceļā iegūtos pārtikas pārstrādes uzņēmumus veiksmīgi apsaimniekos, bet viņš visu izpārdeva, neraugties kas pircējs.”
    Kādus aplausus būtu penijis bijušai prezidents Ulmanis, kurš šo pašu A.Šķēli atveda uz Saeimu premjera amatam, un stādija priekšā kā “veiksmīgu biznemeni!”

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (25)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+