Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. jūlijs, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Latvijai jāliek malā “ko tad mēs, maza valsts” kompleksi (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma .

Pirms pusgada, kad bija pagājušas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pirmās nedēļas, premjere Laimdota Straujuma, tiekoties ar prezidentūru atbalstošajiem uzņēmējiem, jau izdarīja sākotnēju secinājumu, ka “mēs neizskatāmies slikti vai, drīzāk, mēs izskatāmies labi. Un mums jāizskatās labi sešus mēnešus un arī pēc tam”. Arī tagad jāatzīst – kopumā “mēs izskatāmies labi”, ko apstiprina gan ES augstāko amatpersonu sacītais, gan citas dzirdētas liecības, īpaši no Briseles puses. Protams, Austrumu partnerības nākotnes sakarā rodas jautājumi, uz kuriem atbildes ietekmēja un turpina ietekmēt Krievijas agresija Ukrainā.

Lai vai kā, tomēr prezidentūra bija nepārvērtējama pieredze un, kā pieņemts teikt, izaicinājums. Pagājušajā nedēļā stafete tika nodota Luksemburgai, kam ES prezidēšana drīzāk ir rutīna. Iepriekšējo reižu uzskaitījums iznāk pagarš, taču būtu atgādinājuma vērts – tie ir 1960., 1963., 1966., 1969., 1972., 1975., 1980., 1985., 1991., 1997. un 2005. gads. Runājot par visus interesējošajiem un Latvijā daudz apcerētajiem prezidentūras tēriņiem, jāpiezīmē, ka Luksemburga tiem atlicinājusi apmēram 93 miljonus eiro. (2005. gadā bija līdzīgs budžets – 90 miljoni.) Gluži vēsturiskā aspektā Luksemburgas prezidentūras kopš ES pirmsākumiem aptver dažādus politiskos laikmetus Eiropā. Šodien var sacīt – no iepriekšējās aukstā kara ēras līdz tagadējai. Varbūt citkārt šī ES dibinātājvalsts spētu kaut kādā ziņā sekmēt agresijas pārtraukšanu Ukrainā, ņemot vērā senās saites starp Luksemburgu un Krieviju jeb lielhercogistes un cara galmiem vai finanšu sakarus, kā arī Luksemburgas vadošo politiķu ierasto dialoga uzturēšanu un risinājuma meklējumu, ar ko savulaik izcēlās ilggadējais premjers, pašreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Bet diez vai tas ko dod apstākļos, kad diplomātija tiek izmantota kā hibrīdkara sastāvdaļa. Tieši minētais karš un Grieķijas krīze var aizēnot vai padarīt par pilnīgi nebūtiskām eiropiešu izvirzītās prioritātes, ieskaitot tās, kuras ar zināmu pompu izziņo katra ES Padomes prezidentūru pārņemošā valsts. Tiesa, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā un Eiropadomes priekšsēdētāja amata ieviešanas “rotējošās” prezidentūras ir zaudējušas agrāko svaru, lai gan to galvenokārt nosaka nevis uz sešiem mēnešiem iegūtais statuss, bet katras valsts varēšana un gribēšana ietekmēt situāciju.

Premjeres Straujumas pieminētais “pēc tam” ir iestājies, un nepavisam nav slikti, ka prezidentūru pārņēmusi valsts ar visumā konservatīvu dzīves uztveri un tādu pašu politiku, kuru maz iespaido fakts, ka tagadējo valdošo koalīciju vada liberāļi. Vai ka premjers Ksavjē Betels ir gejs, bet ārlietu ministrs Žans Aselborns skaitās sociālists. Lielhercogiste pārāk neuztraucas par savu izskatīšanos Eiropas presē, kur palaikam parādās neglaimojoši raksti par šo “fiskālo paradīzi”. Tāpat Brisele bieži ir kratījusi ar pirkstu. Tomēr luksemburgieši parasti neiet vis kaktiņā noraudāties, bet izvirza pret­argumentus (gan ne grieķu stilā). Par tiem var strīdēties, taču arī Latvijai jāliek malā “ko tad mēs, maza valsts” kompleksi, lai kopā ar Igauniju un Lietuvu aizstāvētu Baltijas telpas attīstībai nozīmīgo. Lai, piemēram, neizčākstētu Latvijas prezidentūras laikā iedibinātais Enerģētikas savienības projekts un lai jaunā Eiropas drošības stratēģija, kas izstrādājama līdz nākamā gada jūnijam, būtu patiešām efektīvi lietojama stratēģija, nevis tikai kārtējais dokuments. Citiem vārdiem, “mēs” nedrīkstam atslābināties. Ir vajadzīga pastāvīga aktīva iesaistīšanās. Īpaši tagad, jo var gadīties, ka pēc tam būs par vēlu.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Jaa,tas vecais tantuks un vinas 100 deputaati izskataas labi un izskatiisies vienmeer labi, jo naudas ir kaudzeem, bet kaa izskatamies mees…. ha, par to viniem – nospauties!

  2. Piekrītu rakstam, kuros Uldis Šmits vienmēr pasaka kaut ko prātīgu un pārdomu vērtu. Gribu tikai piebilst pie valodas. Latviski nesaka ,iedibināt’, bet ,nodibināt’, nelieto sakropļoto angļu vārdu ,enerģētika’, bet iztiek ar ,enerģija’.

  3. Šmitiņ,domā,ka uzrakstot tukšu raksteli tiksi tuvāk silei? Tādi kā tu ir lielākie Latvijas nodevēji.

  4. galvenais parejais ir mazsvarigi lai tikai izskatitos labi ha ha

  5. Līderu deficīts , vai politiska izrēķināšanās ar tiem, kas vēlas un var kaut ko mainīt Latvijā?

  6. par "varenību" runājot Atbildēt

    Kaut Krievu impērija būtu tik attīstīta un respektēta kā Singapūra.

  7. Bet ko gan mēs varam izdarīt, ja tu TANTUK aiz aizslēgtām durvīm izlem visu mūsu vietā.

  8. nu tas jau kā Ukrainā,arī tie esot izrakuši melno jūru un viņu vēsture aizsākas vēl pirms mūsu ēras…

  9. Kāpēc jāpublicē šādi pliekani, bezsatura raksti?
    Bija Latvija tā ES prezidentējošā valsts, nu un? Miljoni izsviesti, lai mēs “labi izskatītos”, bet sausais atlikums ( labums no tā latviešu tautai) apaļa nulle.
    “Vērtīga pieredze” esot iegūta. Kāda pieredze? To neviens nezin ( negrib) paskaidrot. Vienkārši kauns paskaidrot.

  10. Latvieši ir bijuši pasaules valdnieku tauta. Ēģiptes valdnieka, faraona viens no tituliem bija ” Nesu biti”. Arī hieroglifos viss sakrīt nūja ko nes rokās un skaista bite. Es nezinu vai latvieši ir atliekas no atlantīdiešiem, visdrīzāk, ka jā. Mums ir jābūt lepniem par savu pagātni, jo tās saknes ir aizvēsturiskas. Šķiet, ka latvieši ir pirmā baltā vai dievu rase uz Zemes, vismaz baltā cilvēka saknes ir latviešos.

    • Latvieshiem ir ljoti skaista un veertiiga valoda. Un kaa teica Rainis? “Tik lieli mees, cik muusu griba!”

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+