Mobilā versija
-1.6°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
29. jūnijs, 2012
Drukāt

Pēc tiesībsarga pieteikuma ST ierosina lietu par fotoradariem

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma Satversmes tiesa (ST) 27.jūnijā ierosinājusi lietu, lai vērtētu, vai valsts pamatlikumam atbilst Latvijā līdz ar fotoradariem iedibinātā prakse, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sods tiek piemērots automašīnas īpašniekam, nenoskaidrojot pārkāpuma faktisko veicēju.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, lieta ierosināta par vairāku Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta daļu atbilstību Satversmes 92.pantam.

Apstrīdētā Ceļu satiksmes likuma norma nosaka, kā personas tiek sodītas par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradaru. Savukārt Satversmes 92.pants cita starpā nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, un ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

Saeima ir uzaicināta līdz 29.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 29.novembris, informēja Pauliņa.

Kā ziņots, tiesībsargs uzskata, ka atbilstoši Satversmes 92.panta otrajā teikumā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai valstij esot jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgums. Proti, nevainīgums tiekot prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.

Tāpat pieteikuma iesniedzējs norāda uz to, ka Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz interešu aizsardzību taisnīgā tiesā ir atkarīgas no personas iespējām apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, taču pastāvošā kārtība liedz transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam realizēt šīs savas pamattiesības gadījumos, kad viņš nav pats nav izdarījis pārkāpumu, bet pārkāpumu izdarījusī persona likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājusi naudas sodu.

Kā ziņots, tiesībsargs jau iepriekš lūdza Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministriju izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu trūkumus sodu piemērošanas kārtībā. Tomēr ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.

2011.gada novembrī tiesībsargs atkārtoti vērsās Saeimā ar aicinājumu veikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos. Savukārt 2011.gada decembrī tiesībsargs vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+