Ekonomika
Īpašums

Pēc ugunsgrēka spelgonī lielākā pieteiktā atlīdzība sasniedz 100 000 eiro 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – Zane Bitere/LETA

Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, būtiski palielinās pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par uguns radītiem bojājumiem ēkām, kur biežākais cēlonis – nepareizi ekspluatētas apkures sistēmas un netīrīti dūmvadi. Šogad janvārī un februārī apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” saņēmusi jau vairāk nekā 30 atlīdzību pieteikumus par uguns radītiem bojājumiem, lielākajai atlīdzībai sasniedzot 100 tūkstošu eiro atzīmi, tā portālu “La.lv” informēja uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte.

“Šā gada lielākās atlīdzības pieteikums ir par ugunsgrēku, kas noticis februāra aukstākajās dienās. Precīzi zaudējumi apmēri vēl tiek vērtēti, un iemesls skaidrots, bet pastāv aizdomas, ka ugunsgrēks, izcēlies tieši skurstenī,” stāsta “BALTA” Atlīdzību direktors Ingus Savickis, norādot, ka ugunsgrēks bieži vien ir sekas vieglprātīgai attieksmei pret drošību. Savickis skaidroja, ka aukstākā laikā apkures sistēmas tiek noslogots daudz intensīvāk, kā rezultātā potenciāli var rasties apkures sistēmas, tostarp skursteņa, bojājumi, kamdēļ izceļas ugunsgrēks.

Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes loceklis Guntis Brakmanis savā praksē novērojis, ka liela daļa cilvēku ir neapzinīgi un netīra skursteņus atbilstoši noteikumiem, kas savukārt izraisa sodrēju aizdegšanos. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tieši cietā kurināmā dūmvadi jātīra vismaz divas reizes gadā. “Ja sabiedriskajās ēkās ar zināmu regularitāti tiek veikta dūmvadu kontrole, privātajā sektorā diemžēl to nedara neviens. Pats tikko biju liecinieks ugunsgrēkam, kad skurstenī dega sodrēji. Skats grandiozs – pie mājas trīs ugunsdzēsēju mašīnas un ātrā palīdzība,” skaidro Brakmanis.
Skursteņslauķu izsaukumu intensitāte ik gadu pieaug septembrī, kad pāris mēnešu laikā līdz apkures sezonas sākumam jāpaspēj veikt milzum daudz darbu, taču speciālists atgādina un aicina laikus parūpēties par dūmvadu tīrību gan apkures sezonas laikā, gan tās beigās, nevis tikai īsi pirms tās sākuma.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados.

Ugunsdrošībai apkures sezonas laikā uzņēmums un Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība iesaka vērsties pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, tostarp dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu. Ieteicams veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina), un lietot sausu malku. Dedzinot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš.  Tāpat ieteicams uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.

 

Saistītie raksti
LA.lv