Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. septembris, 2015
Drukāt

Zviedrijas krāčainajās upēs par kilogramu mazāku foreļu nav

Foto no Igora Dzilnas personiskā arhīvaFoto no Igora Dzilnas personiskā arhīva

Igors Dzilna ar Zviedrijas leopardu

Augusta vidū, atsaucoties uz drauga Laura Fridrihsona laipno uzaicinājumu, uz Zviedrijas karaliskajām upēm devās viens no Latvijas izcilākajiem forelistiem Igors Dzilna. Kā galvenos sava brauciena mērķus Igors min atkalredzēšanos ar draugu, ar kuru kopā aizvadīti foreļu mači gan Latvijas, gan pasaules mērogā, un, protams, vēlmi labot savu personisko rekordu foreļu klasē. Lūk, ko par savu braucienu pastāstīja Igors: “Mani vienmēr ir vilinājuši ziemeļi. Neskartā daba, klintis, krāčainās upes un to punktotās iemītnieces! Savu rekordu laboju skaistā, bet “smagā” upē. Kad ieraudzīju upi, kur būs jāmakšķerē, apmulsu. Pierasts ir pie mūsu upītēm, kur straumes ātrums ir neliels. Tas, ko ieraudzīju, gandrīz aizsita elpu! Upe gāzās pa krāčainiem sliekšņiem, viss griezās baltās putu vērpetēs un mierīgu atstraumju praktiski nebija! Lauris mierināja, ka viņam šajā trepē ir vislielākais procents ar lauztiem āķiem un norautiem mānekļiem! Es nodomāju – ja pieķersies lielais, tad būs jautri! Pēc nostāstiem zinu, ka ziemeļu zivis pretojas daudz sparīgāk.

Jau pirmajos metienos paķer kilo forele! Ļauju tai atbrīvoties, jo ne pēc šī izmēra tīkoju. Nākamajā kaut cik cerīgajā vietā līdzi paskrien jau solīdāks rumpītis. Uz aci stabili pusotra kilo, bet nepaņem. Ejam tālāk. Mazo zivju praktiski nav, un tas liek domāt, ka šajā posmā sanākušas lielās. Tā arī bija.

Pienākam pie vietas, kur straume gāžas pa diagonālu krāci. Pretējā krastā neliela kabata ar mierīgu ūdeni. Gultnē redzami lieli akmeņi. Iemetiens, un ir! Jau pašā sākumā redzēju, ka vobleram seko iespaidīga izmēra zivs. Mānekli tā paķēra pusceļā. Sākās cīņa! Cik ātri sākās, tik ātri beidzās. Kasu galvu un nevaru saprast – kāpēc? Makšķerrīki atbilstoši situācijai. “Major Craft” spinings 2,06 m (tests 6-21g), spole “Daiwa Certare 2500”, uz kuras uztīta “Variva” aukla 1,2 pēc japāņu klasifikācijas. Fluorokarbona pavada ar kvalitatīvu sakabi. Voblers aprīkots ar jauniem, asiem 10. numura “Owner” āķiem. Kāpēc?! Tāpēc, ka lielā forele ir neaprēķināma un cienījama pretiniece. Bieži vien tā izcīna uzvaru savā labā. Nu kā var necienīt tādu pretinieci!

Ilgi pārdzīvot neiznāca, jo nākamajā kāpē mānekli paķēra nākamā lielā. Rokās gan tik viegli nedevās! Lauris jau gandrīz bija to uztvēris ķeselē, bet tā izmuka. Atkal izmisīga cīņa. Klusībā lūdzos – tik neaizej! Otrs mēģinājums uzsmelt veiksmīgs, un es varu apbrīnot upes leopardu. Labāku salīdzinājumu nevarēju atrast! Mērām, sveram. 71cm, 3,720 kg. Tātad paša rekords labots par 1,310 kg. Nākamgad centīšos latiņu pacelt augstāk. Jo atgriezīšos, noteikti!

Atceļā domāju – kā tad ir ar mūsu forelēm? Ļoti bēdīgi! Gadu desmitiem šai zivij ir darīts pāri, arī valstiskā līmenī. Mazo HES nepārdomātā būvniecība, meliorācija, koku ciršana upju krastos, minerālmēslu nemākulīga izmantošana. Visus antropogēnos cēloņus pat grūti uzskaitīt! Uz visa šī fona mūsu valstī tikai viens uzņēmējs atļāvās ziedot upei. Tas ir Guntis Rāvis! Ar viņa gādību mūsu straujtecēs atgriezās miljons upes dvēselīšu! Vēl par forelēm rūpējās zivjaudzētājs Armands Roze. Tas arī viss! Lielākā daļa dzīvo patērētāju režīmā. Tas nozīmē vairāk ņemt nekā dot upei.

Es nerunāju par tiem nedaudziem foreļu makšķerēšanas entuziastiem, kuri makšķerē izjūtu dēļ un kuriem nav svešs jēdziens “noķer un atlaid”. Latvijā ir daudz tādu makšķernieku, kas foreles makšķerē epizodiski. Šos makšķerniekus pie upēm nesastapt vasarā. Viņiem nepatīk odi un knišļi, tādi nebridīs pa nātrēm un garu zāli. Dzidrā ūdenī foreles ir tramīgākas. Viņu laiks ir pavasaris. Līdakām ir spiningošanas liegums, tāpēc pārmetās uz forelēm. Lielā ūdenī pēc ziemas gavēņa foreles nav tik uzmanīgas. Tāpēc tās noķert ir viegli. Arī staigāšana gar upju krastiem ir viegla. Pērnā zāle ir noplakusi. Koki nav salapojuši, un upe ir viegli apmakšķerējama. Tas saucas “krējuma nosmelšana”. Es neesmu pret to, ja cilvēks paņem kādu zivi. Daudzi no viņiem uz upi brauc kā uz darbu. Katru brīvu brīdi. Pret tādiem man nav cieņas, tikai žēlums. Žēl, jo garā viņi ir nabadzīgi.

Starp citu, foreļupes neesmu apmeklējis vairāk kā mēnesi, un tam ir savs iemesls. Upēs ir mazūdens periods. Daudzviet tas ir uzsilis līdz kritiskai robežai. Mans personiskais ētikas kodeks liedz foreles traucēt tad, kad tām ir īpaši grūti. Patīkamā ziņa ir jaunie makšķerēšanas noteikumi, kuri gan vēl ir tapšanas stadijā. Forelēm būs pirmsnārsta liegums. (Beidzot!) Tās būs aizliegts paturēt no 1. septembra. Arī minimālais izmērs būšot no 35 cm esošo 30 centimetru vietā. Tas priecē!”

Jā, tas tiešām priecē, bet vēl vairāk priecē tas, ka mūsu vidū ir vīri ar tādu domāšanu, attieksmi pret dabu un entuziasmu. Drīz lašveidīgajām zivīm sāksies lieguma laiks, varbūt ieklausīsimies Igora zelta vārdos un ļausim šīm mūsu ūdeņu greznajām un vērtīgajām rotām gatavoties dzimtas turpināšanai jau tagad.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.9
Alūksne -8.3
Daugavpils -13.0
Saldus -2
Liepāja +3.2
Jelgava -5
Ventspils +2.8
Limbaži -5
Madona -9
Rēzekne -8
Draugiem Facebook Twitter Google+