Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. februāris, 2014
Drukāt

Pēcdzemdību depresija nav izlaidība, bet slimība (1)

Foto - 123rf.comFoto - 123rf.com

Ir grūti pieņemt, ka tik skaists dzīves notikums kā bērniņa ienākšana ģimenē var būt saistīts ar smagu slimību. Pēcdzemdību depresija nav ne izlaidība, ne motivācijas trūkums, bet – nopietna slimība, un, to laicīgi neārstējot, sekas var izpausties vairāku gadu garumā.

Pēdējos 20 gados veiktajos pētījumos atzīts, ka pēcdzemdību depresija ir izplatītākais traucējums periodā pēc dzemdībām. Tā ietekmē ne tikai sievietes emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī attiecības ar bērnu, partneri un bērna kognitīvo un emocionālo attīstību, darba spējas un kvalitāti, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli. Šobrīd atzīts, ka depresiju sievietes var izjust ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau gaidot viņu – grūtniecības laikā. Pēdējo desmitgažu pētījumu rezultāti ir vienisprātis, ka arī daudzi vīrieši izjūt nozīmīgus depresijas simptomus vai klīnisku depresiju partneres grūtniecības laikā un pēc mazuļa piedzimšanas.

Pēcdzemdību depresiju piedzīvo apmēram 10 – 20 % sieviešu un arī 11 % vīriešu. Pirmie rezultāti no Latvijā veikta pētījuma, kuru sava doktora darba pētījumā šobrīd veic Diāna Zande rāda, ka aptuveni 20% pētījuma dalībnieču norāda depresijas simptomus grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, un apmēram 10% vīriešu arī norāda vērā ņemamus depresijas simptomus laikā, kuru tradicionāli pieņemts uzskatīt par īpaši laimīgu un skaistu. Tātad šis temats ir aktuāls ne tikai citur pasaulē, bet arī mūsu valstī.

Lai cik šausminoša ir doma par depresiju, labā ziņa ir tā, ka ar šo traucējumu var sekmīgi tikt galā un palīdzība ir iespējama. Pēcdzemdību depresijas ārstēšanā var izmantot medikamentus, psihoterapiju atsevišķi vai kombinējot. Pasaulē visatzītākais veids darbam ar pēcdzemdību depresiju ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, un arī Latvijā beidzot ir psihoterapeiti, kuri ir sertificēti šajā psihoterapijas virzienā. Daudzas sievietes iesaistās atbalsta grupās. Debesmanna.com rūpējas par aktivitātēm, ka arī Latvijā pieejams arvien plašāks atbalsts sievietēm, kuras izjutušas depresiju gaidot mazuli vai pēc viņa piedzimšanas.

‘’Debesmanna.com’’ piedāvā divu veidu bezmaksas atbalsta grupas: internetā un klātienē.Slēgtās interneta grupas ir atrodamas internet portālos www.draugiem.lv un www.maminuklubs.lv.

Klātienes grupa tiekas svētdienās plkst. 11:00 Rīgā, Aspazijas bulvārī 32, kurā grupas terapiju sniedz psiholoģe, ekspresīvās mākslas terapeite Ilona Gaile. Grupa ir bezmaksas un ilgst aptuveni 2 stundas. Tuvākajā laikā plānojam uzsākt šādas grupas arī citās Latvijas pilsētās.

Ar mums sadarbojas arī pašnovērtēšanas konsultante Elīna Brila (Labo Domu Pietura), kas mūsu sievietēm sniedz bezmaksas konsultāciju, lai parunātu par visu, kas uz sirds.

Mūsu speciālistu loks paplašinās ik dienu. Ļoti lepojamies, ka mūsu komandā ir psiholoģe, KBT (kognitīvi biheiviorālā terapija) psihoterapeite, LU doktorante Diāna Zande.

Mūsu mājaslapā (www.debesmanna.com) Tu vari atrast informāciju par pirms un pēcdzemdību depresiju – kā to atpazīt, kur meklēt palīdzību un kā nepalikt vienai.

Lai kā mums gribētos dzīvot tikai laimīgi un nesāpīgi, dzīves realitāte atkal un atkal liek secināt, ka blakus laimei un priekam mūsu dzīvē ir arī bēdas un pārdzīvojumi, slimības un zaudējumi. Veiksmīgi pārvarēta pēcdzemdību depresija var spēcināt sievietes un visas ģimenes resursu un būt kā atbalsts citām jaunajām māmiņām un tētiem.

Lai cik depresija ir nepatīkama, to var pārvarēt! Atcerieties, ka šajā ceļā jūs neesat vienas!

Debesmannas vārdā,

Iveta

www.debesmanna.com

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pēcdzemdību depresiju bieži padziļina vecāku un vecvecāku spiediens uz jauno māmiņu par to, ka viņai jābūt perfektai mātei.

Draugiem Facebook Twitter Google+