Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. novembris, 2012
Drukāt

Pedagogi bažījas par iecerētajām izmaiņām mācību stundu skaitā pamatskolās

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Pedagogu dome (LPD) ir nobažījusies par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas satur izmaiņas mācību stundu skaitā pamatskolās, jo noteikumi tiekot virzīti sasteigti un minētās izmaiņas varot apdraudēt skolēnu izglītības kvalitāti. Tāpēc nolemts prasīt šo MK noteikumu grozījumu virzīšanas apturēšanu, informēja LPD valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks.

Vairākos mācību priekšmetos noteikts tikai mācību stundu minimālais skaits. Taču mācību programmas un mācību grāmatas veidotas, orientējoties uz maksimālo stundu skaitu, kāds ir noteikts pašreiz spēkā esošajos noteikumos, skaidroja Mūrnieks.

Mācot dažādās Latvijas skolās vienu un to pašu mācību priekšmetu ar atšķirīgu stundu skaitu, daļa skolēnu var nonākt nevienlīdzīgā situācijā, norādīja LPD valdes priekšsēdētājs.

Par šo jautājumu tika sasaukta LPD ārkārtas sanāksme. LPD valde nolēmusi prasīt šo MK noteikumu grozījumu virzīšanas apturēšanu.

LPD uzsver, ka, pretēji pieņemtajai MK noteikumu veidošanas kārtībai, izstrādājot pamatizglītības mācību stundu plānu, nav tikusi nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Tieši tas ir radījis vairākas problemātiskas pozīcijas projektā “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”.

Mūrnieks norādīja, ka tāpēc pret MK noteikumu projekta pašreizējo redakciju iebilst Latvijas Pedagogu domes valde, kā arī vairākas pedagogu asociācijas.

Problēma esot tā, ka pamatskolas mācību stundu plāna jaunajā redakcijā, nosaucot minimālo stundu skaitu un nenorādot maksimālo iespējamo mācību stundu skaitu nedēļā, tiek apdraudēta pamatizglītības kvalitāte.

“Dokumenta projektā apgalvots, ka “pamatizglītības standarts netiek grozīts”, bet tas īsti neatbilst patiesībai. Mācību priekšmetu standarti, kas ir Pamatizglītības standarta sastāvdaļas, tiek veidoti ar maksimuma pieeju. Taču minētais MK noteikumu projekts realizē minimuma pieeju mācību satura apguvē. Tas nozīmē, ka skolas, izvēloties minimālo stundu skaitu, kas ar šo projektu iegūs likuma spēku, nespēs īstenot konkrēta mācību priekšmetu standartu pilnībā, līdz ar to netiks īstenoti izvirzītie izglītības mērķi,” skaidroja Mūrnieks.

Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem – mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai – viena stunda nedēļā. Arī pret sportu attieksme esot diskriminējoša. “Mazākumtautību programmas vakara (maiņu) un neklātienes mācību priekšmetu un mācību stundu plāns” paredz tikai vienu mācību stundu nedēļā sportam, turklāt ar atrunu, “ja izglītības iestādei ir atbilstošs materiāltehniskais nodrošinājums”.

“Rodas jautājums, kāpēc šo skolēnu veselībai un fiziskai attīstībai jābūt vājākai nekā citiem? Turklāt situācijā, kad Latvijas Ārstu biedrība ir paudusi pamatotas bažas un publiskojusi datus par dramatisko situāciju ar jauniešu veselību,” sašutumu pauda LPD pārstāvis.

LPD valde secinājusi, ka minētais projekts “rada izmaiņas izglītības saturā: noplicinātu kultūratmiņu, apdraudētu veselību, pazeminātu izglītības kvalitāti un paver iespējas darba slodzes samazināšanai atsevišķām pedagogu grupām”. Piemēram, dažu mācību priekšmetu skolotāji varot zaudēt pusi no līdz šim paredzētajām stundām – tādējādi iespējama kārtējā skolotāju grupu aiziešana no skolām un aizbraukšana no Latvijas.

Saistībā ar “reāliem darba slodzes samazinājuma draudiem atsevišķām pedagogu grupām” LPD sola griezties arī pie sadarbības partneriem – Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībām, lai tās izvērtētu radušos situāciju.

Kā ziņots, 25.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem paredz, ka atkārtoti uz gadu tiek atlikta iecere, ka no nākamā mācību gada bērni jau 1.klasē varēs apgūt svešvalodas.

Noteikumi paredz, ka pirmo svešvalodu no 1.klases bērni sāks apgūt no 2014./2015.mācību gada. Patlaban svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.

Kā aģentūru LETA informēja IZM, noteikumi paredz, ka no nākamā mācību gada bērniem, beidzot 3. un 6. klasi, nebūs jākārto valsts pārbaudes darbs un tā vietā viņu iegūtās zināšanas un prasmes novērtētu ar valsts diagnosticējošo darbu palīdzību. Izmaiņas tiks veiktas, jo šāds pārbaudes veids būšot bērniem draudzīgāks, savukārt pedagogiem tas sniegšot iespēju padziļināti izpētīt bērna sasniegumus.

Tāpat ir plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānos. Tajos turpmāk nebūs norādīts konkrēts nedēļā īstenojamo stundu skaits mācību priekšmetā, bet gan minimālais stundu skaits. Plānots, ka tas ļaus stiprināt skolu autonomiju, jo pati izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.

Noteikumu projekts vēl būs jāskata valdībā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+