Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. oktobris, 2014
Drukāt

Pedagogi: daudzi skolotāji strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā (13)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Paveikto darbu un tiem patērētā laika uzskaite, kas nepieciešama, veicot jauno pedagogu darba samaksas modeļu aprobāciju, parādījusi, ka pedagogi strādā krietni vairāk, nekā domāts, nereti strādājot vairāk nekā 40 stundas nedēļā, norādīja Konstantinovas sākumskolas direktore Solvita Stepiņa.

Konstantinovas sākumskolā, kas atrodas Dagdas novadā, mācās tikai 12 skolēni, bet pedagogu darba samaksas modeļu aprobācijā piedalās pieci pedagogi. Sarunā ar aģentūru LETA Stepiņa norādīja, ka atsevišķi skolotāji skolā pavada pat desmit stundas dienā. Tomēr Stepiņa pieņem – tā kā dažās dienās skolotājiem ir mazāk mācību stundu, skolā pavadīto stundu kopskaits nedēļā varētu izlīdzināties.

Allažu pamatskolā aprobācijā piedalās19 skolotāji. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Indra Puķe uzsvēra, ka skolā tiek pavadīts ļoti daudz laika. Ja darba diena sākas plkst.8, tad retais no skolas aiziet plkst.16. Tas, protams, ir atkarīgs no pedagoga slodzes, skaidroja Puķe, kura vada septiņas latviešu valodas un literatūras stundas dienā. Arī Puķe piekrīt tam, ka, sākot uzskaitīt darbos patērēto laiku, atklājies, ka tiek patērēts daudz vairāk laikā, nekā bija domāts.

Puķe bažījas par to, kā jaunais darba samaksas modelis iespaidos pedagogus ar mazu mācību stundu skaitu, kuri pasniedz vairākās skolās. Viņa ar satraukumu domā par to, kā skola varētu piesaistīt pedagogus, ja esošie būs spiesti izvēlēties vienu no vairākām skolām, kur viņi strādā, jo darbs vairākās darbavietās ar jauno modeli vairs nebūšot izdevīgs.

Daugavpils novada Vaboles vidusskolā aprobācijas procesā iesaistīti 22 pedagogi. Vidusskolas direktore Elita Skrupska aģentūrai LETA sacīja, ka darbu uzskaitīšana uzskatāmi parāda, ka skolotāji strādā krietni vairāk, nekā tiek uzskatīts. Pedagogi aprobācijas procesu veic ļoti atbildīgi un cer, ka tas rezultēsies taisnīgā pedagogu atalgojuma sistēmā, norādīja Skrupska, citādi, ja “viss process būs tikai tāda paeksperimentēšana, būs ļoti skumji”.

Vislielākais skolotāju skaits aprobācijas procesā piedalās no Liepājas pilsētas 5.vidusskolas – darba uzskaiti veic 101 skolotājs. Kā aģentūrai LETA norādīja vidusskolas direktores vietniece Arta Krūma, pirmās darba stundu un laika uzskaites pierādījušas, ka tā saucamiem papildu pienākumiem patērētā laika ir daudz vairāk nekā tarificēto stundu skaits. Krūma norādīja, ka šonedēļ skolā notikušas vecāku sapulces, tāpēc skolotāji nedēļā strādājuši vairāk nekā 40 darba stundas.

Krūma uzsvēra, ka jaunais darba samaksas modelis tā saucamajām lielajām skolām būs ļoti neizdevīgs, jo skolotāji varētu saņemt mazākas algas, turklāt darbā būtu jāpieņem liels skaits jaunu skolotāju, kuri “pie skolas rindā nestāv”.

Nākamajā nedēļā skolēni dosies rudens brīvlaikā, savukārt pedagogi turpinās uzskaitīt veicamos darbus un patērēto laiku. Līdz šim neviens nebija skaidrojis, cik ilgi skolotāji strādā, kad skolēni atpūšas brīvlaikā, uzsvēra Krūma.

Tāpat nākamajā nedēļā, 31.oktobrī, aprobācijas procesā iesaistīto skolu pārstāvji dosies uz sanāksmēm, lai apspriestu pirmos rezultātus.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijā piedalās 59 skolas no 29 pašvaldībām un viena Kultūras ministrijas pakļautībā esošā skola, lai kā pirmās pārbaudītu piedāvāto atalgojuma aprēķināšanas modeli, kas paredz pāreju uz pilna laika darba slodzi.

IZM izstrādāja divus jaunus pedagogu darba samaksas modeļus, viens no kuriem paredz esošā modeļa ”Nauda seko skolēnam” pilnveidi, bet otrs – pāreju uz pilnu darba slodzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. operas ,koncertus var internetā skatīties.Pat grāmatas lasīt .ja žurnālus ,grāmatas nevar nopirkt ,tad var bibliotekā paņemt vai no draugiem .tāpat ,kopīgi ar kādu pasūtīt avīzes .vajag piedomāt par iespējām

  2. Nestāstiet pasaciņas! Atbildēt

    Nu un? Viņi pelna ar privātstundām. Skolotājiem par darbu labošanu piemaksā.

  3. Ja paskatās laiku ko skolotājs pavada skolā,tad alga ir ok,bet sagatavošanās,labošanas darbus,kā arī sevis pilnveidošanu,protams, darām ārpus darba laika.

  4. tavu vēēē ,jauna aizraušanās nu ir – skaitīt stundas .tad kad jūs tikāt skoloti kāds skaitīja stundas ,kas tika veltītas .laikam jau nē ,vnk nesaprotu kas tā par sugu kam allaž viss ir slikti …iesaku paskaitīt privātstundas ,ko pasniedzat skolēniem 😀 nedēļā un kopā mēnesī

  5. Lai tik straadaa! Pienaaks labaaki laiki, pieaugs skolotaaju algas un skolotaaja darbs kljuus tikpat cieniiga kaa Somijaa!

  6. tiesam pedagogiem kauna nav , lai pastradaa fiziski no rita lidz vakaraa 21.00 un tad izsaka kadu neapmierinatibu.Neredzot nedz bernus nedz ko citu .

    • Nāc pastrādā skolā un tad tev nebūs kauns.

      • Ja slinkums skoloties – nākas arī fiziski pastrādāt. Skolotāju algas nav lielas – pats skolā nostrādāju 8 gadus – līdz krīzes gadiem saņēmu ļoti pieklājīgu algu, pēc krīzes – simbolisku. Žēl ka daudzi labi pedagogi aiziet citās sfērās, vietā nāk pensionāri un zaļokšņi tikko beiguši augstskolas. Diemžēl izglītības kvalitāte samazinās un lielā mērā pateicoties zemajai samaksai. Tomēr problēma nav skolotājos un algās. Dzīves līmenis vidusslānim Eiropā ir daudz adekvātāka samaksa jebkurā nozarē. Jāceļ ir minimālā alga – paceļot to visās nozarēs būs jāceļ algas, protams, attiecīgi celsies arī cenas noteiktiem pakalpojumiem, taču tas (manuprāt) ir vienīgais veids kā panākt normālu atalgojumu problemātiskajās nozarēs.

    • Ja laba veselība fiziskais darbs neskādē. Bet reizēm garīgais darbs ir smagāks. Saka visas slimības ir no stresa. Skolotāji arī slimo, labo zobus, audzina arī savus bērnus, tāpat kā citi. Visiem ir jādzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Arī skolotājiem.

  7. Ko jūs te varat skandināt un skaitīt tās stundas! Tas vien jau nozīmē, ka jums pats darbs neko nenozīmē. Jūsu filozofija – mazāk strādāt, vairāk saņemt! Kā tad lai skaita stundas zemnieks laukā vai fermā? Ja
    viņš darīs kā jūs, tad darbs paliks nepadarīts un jūs visi tie pakalpojumu sniedzēji valstī paliksiet ar pustukšiem vēderiem. Painteresējos tuvākā skolā, cik tad skolotaji saņem? Teica, ka mazāk par 500 eiro mēnesī nevienam neesot. Man tik daudz nesanāk, bet nevaimanāju, dzīvoju.

    • Lai varētu strādāt par mūzikas skolotāju, bērnībā bija jābeidz mūzikas skola, mūzikas koledža, tad mūzikas augstskola, kopā 14 gadi. Augstskola neklātienē bija tikai par maksu- 900 gadā; šobrīd uz rokas var nopelnīt 430 eiro.Kā izdzīvot, atmaksāt studiju kredītu?Kurš to var pateikt?Par šādu izglītību šī ir aekvāta alga?Darba diena dažkārt beidzas vēlu vakarā.Asaras līst, domājot, kā izdzīvot. 2009.gadā šāda alga sanāca latos, jā, tad kaut kā varēja izdzīvot. et tad bez liekām ceremonijām to vienkārši atņēma un vairs nevienu tas neinteresē.Ko varu sniegt bērniem, ja nav reāli iespējas ne jaunākos koncertus, izrādes, operas apmeklēt? Kā justies, ja pat zobārsta apmeklējums ir kaut kas ekskluzīvs? Labi, ka ir humpalu veikali,kuri dod iespēju apģērbties, bet kad nopērku ziemai malku(uz nomaksu), tad vairākus mēnešus tikai rēķinu apmaksa, nekas vairāk.Tiešām apskaužama dzīve!

    • Pareizi, nevaimanāsim ne skolotāji, ne zemnieki ne citi. Kalpo un ciet. Citi lai izklaidējas ārzemēs, apmeklē teātrus, muzejus. Ak jūs vēl gribat mūsdienīgu tērpu, kādu elektroierīci. Ar to visu nost!!! Latviju trešās pasaules valstu sarakstā.

    • Ne jau skolotāji skaita stundas, viņi strādā un kā brīnums grib dzīvot, nevis izdzīvot. Tur augšā viss ir pārvērsts skaitļos, papīros. Vienkārši skaitļi varbūt parādīs, ka skolotāji tomēr strādā. Bet vai šie skaitļi pārvērtīsies algā. Ha, tas ir cits jautājums. Daudzie negatīvie komentāri dažādās lapās parāda, cik neprestižs ir skolotāja darbs. Lai tie negatīvisti nāk un pastrādā skolā. Vai arī pašiem skolas laiks bija šāds tāds, kur visi ne tā runāja, ne tā mācīja, psiholoģiski traumēja. Tikai pats bija zelta gabaliņš.

Draugiem Facebook Twitter Google+