Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. novembris, 2015
Drukāt

Pedagoģiskā tikumība (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Skolotāja un dzejniece Iveta Ratinīka

13. oktobrī “LA” diskusija par tikumību ne tikai pedagoģijas profesionāļiem atklāja skolotāju zemā prestiža iemeslus sabiedrībā.

Skolotājas Ratinīkas izmantotajā dzejolī krievu neķītro, visprastāko rupjību visi dēvē par lamuvārdu. Aizskarot kāda godu, pašcieņu, par lamuvārdiem taču mēdz izmantot latviešu literārās valodas vārdus (cūka, ēzelis, skopulis u.c.). Apzinoties pašcieņu, jebkuru nelietību, riebumu iespējams izteikt pat skaistā vārdā. Īsta dzeja aizkustina un ir visciešākajā saistībā ar visu morālo un materiālo dzīvi. Pašlaik mākslā atļaujas izdarīt pārāk daudz muļķību, un titulēto cilvēku kļūdas ir baisas tieši tāpēc, ka daudzi tās piesavinās. Sirdsapziņa – dievišķais instinkts un dievišķā balss – vislabākā tikumības mācību grāmata.

I. Ratinīka taisnojas, ka vecāki viņai nav sūdzējušies. Taču jāielāgo patiesība – par skolotājiem un ārstiem nemēdz acīs neko sliktu sacīt. Ja I. Ratinīka minēto dzejoli ar nepieņemamu drausmīgo piedevu “uzskata par ļoti izcilu” un uztraucas, “ka uz mākslas darbu attiecina tikumības normas”, bet savukārt Aiju Grīnbergu interesē, “vai kāds zina, kas ir tikumība”, tādējādi šo skolotāju viedokļi arī izslēdz komentārus par pedagoģisku tikumību un meistarību. Visatļautība tik ļoti noplicinājusi morāli, ka tiek pieņemti pat grozījumi likumā par tikumisko audzināšanu, kaut gan kopš senatnes cieņa, godaprāts bija galvenais tikumības virzītājspēks un tikumības pamata būtība ir negrozāma tāpat kā ģeometrijas aksiomas.

Klaudija Tiltiņa

Rīga

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. tikai nevajag aizstāvēt Atbildēt

    Tādu personu skolai nedrīkstētu pat tuvumā laist! Kas viņa par skolotāju? Ko grib iemācīt? Pati nekulturālības un bezgaumības piemērs.

  2. Dzejošana ir viena lieta, kāds dzejniecei dvēseles stāvoklis, kāds vārdu krājums, kultūras līmenis un cik talanta, tāda tā dzeja, un nav tak runa, ka viņai jāaizliedz dzejot. Runa ir par latviešu valodas un literatūras skolotāju, kam iegūtās izglītības dēļ bija jāprot atšķirt, ko viņa iebaro skolniekiem, ja vien tas nav tīša ļaunprātība. Krievu valodas jēlībām (tie nav lamuvārdi, ko lieto krievi, bet pagrimušu bomžu un cietumnieku valoda) latviešu valodas un literatūras stundā nav vietas, un šī skolotāja ar nez vai ir vietā.

  3. Taisnojās ministre, taisnojās skola, skolotāja izcēla degunu gaisā un pasmējās par darba devējiem. Tikumu aizvietojot ar ieņirgšanu, vai tas arī nav izaugušās paaudzes audzināšanas rezultāts?

  4. Vārds vietā. Un tie “profesionālie” skolotāji, kuri, acis izvalbījuši, brīnās, kas ir tikumība, ir neglābjami dumji un samaitāti!

    • Redzat, te tiek jauktas vismaz 2 lietas – tikumība un tas, ko padomju laikos sauca par kulturālību. Lietot lamuvārdus nav ne tikumīgi, ne netikumīgi – tas vispār nav ar ētiku sakarā. Lietot situācijai nepiemērotus lamuvārdus varētu būt nekulturāli. Un mākslai ētiskā dimensija var arī nepiemist. Māksla ar obligātu ētisko komponenti ir didaktiska.
      Neesmu nekāds Krivades kundzes dzejas fans; nesen sev atklāju dzejnieci V. Strēlerti. Skaidrība un tīrība dzejā man patīk vairāk. Bet jebkādai dzejai ir tiesības uz pastāvēšanu. Man nepatīk, jums nepatīk, bet kādam citam cilvēkam diskutablajā dzejolī veiktā Kalna sprediķa mākslinieciska pārradīšana mūsdienīgos tēlos var palīdzēt. Man arī patiktu labāk, ja dzejniece būtu izvēlējusies ko citu vārda “bļ**” vietā, bet apdomājot secinu, ka jebkura cita izvēle nestu savādāku semantisku slodzi. Valodas ziņā tas ir ļoti rīdziniecisks dzejolis: rīdzinieki tā arī runā.

  5. Domāju,autore ir pārpratusi skolotājas Ratinīkas rīcību- minētais Krivades kundzes dzejolis nav “ļoti izcila” dzejasdarba paraugs, bet gluži vienkārši mūsu laikmetīgās dzejas piemērs un kā tāds pilnīgi lietājams analīzei vidusskolā.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+