Rakstniecības un mūzikas muzejs ir viena no lielākajām VNĪ neveiksmēm, kuras rezultātā valstij, visticamāk, nāksies atmaksāt vairākus miljonus.
Rakstniecības un mūzikas muzejs ir viena no lielākajām VNĪ neveiksmēm, kuras rezultātā valstij, visticamāk, nāksies atmaksāt vairākus miljonus.
Publicitātes foto

Pēdējā iespēja apmeklēt RMM izstādes pirms rekonstrukcijas 0

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde Sadzejotā valsts un muzeja pastāvīgā ekspozīcija apmeklētājiem atvērta vēl tikai līdz 21. decembrim. Gaidāmās ēkas rekonstrukcijas dēļ muzejs 2014. gada pavasarī pārcelsies uz pagaidu telpām, un jauno ekspozīciju plānots atklāt 2016. gadā.
Izstāde “Sadzejotā valsts” ir īpašs muzeja veltījums Latvijas Republikai 95. gadadienā. Izstāde vēsta par rakstniecības īpašo lomu Latvijas valsts tapšanā un izveidē, dažādos laikos uzturot valstiskuma apziņu. Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie” manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20. gs. 20./30. gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Izstādi Sadzejotā valsts caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei – sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa. Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.
Tikai līdz 21. decembrim atvērta arī muzeja pastāvīgā ekspozīcija. Tajā skatāma Baumaņu Kārļa zāle, kas veltīta īpašam priekšmetam – klavierēm, kas piederējušas Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” autoram Baumaņu Kārlim. Ar galvenajiem latviešu tradicionālajā mūzikā lietotajiem pašskaņiem, sitaminstrumentiem, pūšaminstrumentiem, stīgu instrumentiem un to spēlētājiem, kā arī ar seno instrumentu rekonstrukcijām un spēli mūsdienās var iepazīties Spēlmaņu zālē. Savukārt Grietiņas zālē radīta laikmeta noskaņa – iespaids par 19. gadsimta daudzveidīgo Rīgas kultūras un muzikālo dzīvi, kurā līdztekus pastāv profesionālā un diletantu mūzika, Eiropas izcilāko virtuozu un ne tik slavenu mūziķu vieskoncerti.
No 10. līdz 21. decembrim muzejs aicina arī uz grāmatu izpārdošanu, kas ļaus iegādāties svētku dāvanām vērtīgus izdevumus par zemām cenām.
Sākot ar 2. janvāri, Rakstniecības un mūzikas muzejs sāk intensīvu darbību ceļojošā formātā un aicina skolas, bibliotēkas un kultūras namus pieteikties ceļojošo izstāžu un nodarbību uzņemšanai savās telpās visā Latvijā. Savukārt muzeja ēkā no 15. janvāra līdz 1. martam būs skatāma viesizstāde – Aijas Zariņas mākslas projekts “Sprīdītis”.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.