Pēdējais dzīvais Īles nacionālo partizānu grupas dalībnieks piedalīsies pieminekļa atklāšanā 2
Piektdien, 11. septembrī, plkst. 13 pie Īles nacionālo partizānu bunkura Dobeles novada Zebrenes pagastā notiks pieminekļa atklāšana Īles bunkura nacionālajiem partizāniem un viņu atbalstītājiem, portālam LA.lv pastāstīja Liepājas muzeja speciāliste Astra Dzērve.
Pieminekļa atklāšanā piedalīsies pēdējais dzīvais Īles nacionālo partizānu grupas dalībnieks, Liepājas dzejnieks un publicists Modris Zihmanis, partizānu sakarniece Biruta Rodoviča, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans, Latvijas Nacionālo karavīru apvienības priekšsēdētājs Edgars Skreja, Lietuvas Nacionālo partizānu apvienības pārstāvji, Latvijas Valsts mežu pārstāvis Juris Jumītis, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, kā arī augstas valsts amatpersonas.
Par muzikālo noformējumu rūpēsies ansamblis “Spārni”. Pasākumu vadīs Jānis Dreiblats.
Kā pastāstīja pieminekļa idejas autore, projekta koordinatore un bijusī partizānu sakarniece Biruta Rodoviča, tad Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948. gadā Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu.
27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja. 1949. gada 17. martā 24 partizāni, kas tobrīd atradās bunkurā, trīs stundu nevienlīdzīgā cīņā izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
Liepājnieks Modris Zihmanis ir viens no tiem, kuram savā ziņā palaimējās, ka nāvessodu aizstāja ar ilgstošu ieslodzījumu, bet tas viņu neatturēja lēģeros rīkot bada streikus un sacelšanos, stāsta Dzērve.
Viņš ir vienīgais dzīvais palikušais Īles bunkura partizāns. Atceroties notikušo, Zihmanis pastāstīja, ka Īles bunkuram visapkārt bijušas izliktas tālvadības mīnas, kuras kaujas laikā detonēja, taču vairāk nekā 760 čekas karavīru lielā grupa bija pārmērīgs pārspēks nacionālajiem partizāniem, tādēļ tiem nebija nekādu izredžu izlauzties.
Lai atbalstītu liepājniekus Modri Zihmani un Birutu Rodoviču, uz Īli pošas arī Liepājas muzeja, Liepājas politiski represēto kluba, Liepājas Strēlnieku apvienības, Liepājas nacionālo partizānu un Daugavas Vanagi Liepājā pārstāvji, piebilda Dzērve.
Pieminekļa autors un mākslinieks ir Voldemārs Kandevics.
