Pēdējais pirms jauna sākuma 0
23. Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā šogad izskanējis maksimāli lakoniski un koncentrēti.
Divos simfoniskās mūzikas koncertos, kā arī solo vakarā galvenā loma tika uzticēta pianistēm sievietēm. Solistu vidū kungu nebija, tāpat kā izpalika nu jau vairāku gadu garumā par tradīciju izvērsusies iespēja festivāla laikā baudīt kāda no Liepājas cikla koncertu pirmatskaņojumiem.
Atklāšanas koncertā 19. martā klausītāji baudīja igauņu diriģenta Andresa Mustonena saspēli ar Vīnē dzīvojošo krievu pianisti Lisu Smirnovu un somu mākslinieci Lauru Mikolu. Ar abām pianistēm diriģentam un vijolniekam profesionālā sadarbība notikusi jau vairāku gadu garumā iepriekš, tāpēc bija jūtama lieliska savstarpēja sapratne. Pirmajā daļā izskanēja klasika. Volfganga Amadeja Mocarta Koncertā klavierēm ar orķestri Do mažorā diriģents ļāva vadošo lomu uzņemties pianistei. Šķita, ka tā ir viņas interpretācija par populāro skaņdarbu, kam Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un diriģents pieskaņojas. Bet varbūt tā traktējama arī kā pieredze un ilga sadarbība, saprototies no pusvārda. Taču īstu baudījumu izcilā saspēlē starp abiem solo māksliniekiem un orķestri sniedza Jozefa Haidna Koncerts vijolei, klavierēm un orķestrim Fa mažorā. Jāatzīmē, ka J. Haidna darbi pārdesmit gadu ilgušajā festivāla vēsturē skanējuši pavisam reti. Šis bija gadījums, kad solisti un orķestra ansamblis mirdzēja, savā dzirkstošajā aizrautībā sniedzot patiesu gandarījumu klausītājiem. Pilnīgi citā stilistikā bija ieturēta koncerta otrā daļa, kam diriģents izraudzījies sava tautieša un laikabiedra Erki Svena Tīra Koncertu klavierēm un orķestrim, solopartiju atskaņoja L. Mikola. Skaņdarbā valdīja ziemeļnieciski mistisks kolorīts, atklājot orķestra tembrālo daudzslāņainību saspēlē ar pianistu.
Šogad klausītāji varēja gūt plašāku ieskatu malaiziešu izcelsmes pianistes Mei Ji Fu daiļradē, kura sniedza gan solokoncertu, gan muzicēja kopā ar orķestri noslēguma koncertā. Solo vakara “Muzikālās rotaļlietas” pirmajā daļā skanēja Karola Šimanovska un Unsukas Činas etīdes. Otrajā daļā pianiste bija izvēlējusies pamīšus miksēt Sergeja Rahmaņinova un Jorka Bouena prelūdijas. Visbagātīgāko iespaidu radīja 1961. gadā Korejā dzimušās komponistes Unsukas Činas skaņdarbu interpretācija, kas izcēlās ar precīzu, dziļu un pilnskanīgu lasījumu.
Nākamajā vakarā pašlaik Londonā dzīvojošā pianiste ievadīja festivāla noslēguma koncertu ar Dmitrija Šostakoviča Pirmo koncertu klavierēm, trompetei un orķestrim do minorā. Trompetes partiju izpildīja Jurijs Tereščuks, tembrāli precīzi iekļaujoties ansamblī. Pie diriģenta pults stājās LSO mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Koncerta lasījums izcēlās ar teicamu ansambļa izjūtu un domas precizitāti. Padomju dubultmorāles laikā tapušais darbs mūsdienu saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā ieguvis papildu nianses, liekot domāt par trauslo robežu starp šķietamo bezrūpību un optimismu, bet vienlaikus zemdegās gruzdošo nedrošību, apdraudētības sajūtu, ko solisti un orķestra ansamblis A. Lakstīgalas vadībā teicami spēja parādīt.
Latvijas pārstāve, jaunā pianiste Antoņina Suhanova atskaņoja Sergeja Prokofjeva Otro koncertu klavierēm un orķestrim sol minorā. Lai arī pianistes sniegums bija tehniski virtuozs, tomēr mūzikas materiāla interpretācija šķita pārlieku romantizēta. Pietrūka dziļuma, dramatisma, kas, visticamāk, būs gūstams ar gadiem un pieredzi, spēlējot kopā ar orķestri. Šoreiz līdz galam nepārņēma sajūta, ka soliste bija līdzvērtīga partnere orķestra dinamiski daudzkrāsainajai tembru paletei. Toties ķīniešu pianistes Sjajiņas Vanas sniegums Džordža Gēršvina Koncertā klavierēm un orķestrim Fa mažorā neatstāja ne mazāko šaubu par divu spēcīgu partneru – orķestra un pianistes – tikšanos. Spilgti, emocionāli, piesātināti izskanēja festivālu noslēdzošais lieldarbs.
23. reize bija pēdējā, kad festivālu baudījām ierastajā formātā, apliecina Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis. Liepājā top jauna koncertzāle “Lielais dzintars”, kurā skanēs nākamais festivāls. Lai ieinteresētu klausītājus un piepildītu plašo zāli, būs vajadzīgi papildspēki, uzskata orķestra pārstāvis. Arī turpmākajos festivālos pianisti saglabās savu nozīmību, tomēr tiks aicināti arī citu jomu mūziķi. Un tas jau varētu būt “Liepājas zvaigžņu festivāls”, kurā uzstājas kāds izcils vokālists, skan džeza mūzika un tiek īstenotas vēl citas vērienīgas idejas, prognozē U. Lipskis.
