Pēdējoreiz. Lirisks atgādinājums vecākiem par īpašo laiku ar bērniem 0
Pēdējā reize
Kopš brīža, kad paņēmi savu mazuli rokās,
Tu vairs nebūsi tāda kā biji, nekad.
Varbūt tu ilgosies būt tāda, kā agrāk,
Kad biji brīva un tev bija laiks,
Un nebija īpašu rūpju.
Un cita citai sekos daudz vienādu dienu,
Pilnas ar ēdināšanu un atraudziņas gaidīšanu,
Autiņbiksīšu mainīšanu un raudāšanu,
Žēlu čīkstēšanu un cīnīšanos,
Gulēšanu vai negulēšanu.
Tas viss var likties kā bezgalīgs apburtais loks.
Bet neaizmirsti…
Visam pienāk pēdējā reize.
Pienāks mirklis, kad pabarosi savu mazuli pašu pēdējo reizi.
Viņš aizmigs tev uz krūtīm pēc garas dienas,
Un tā būs pēdējā reize, kad turēsi rokās savu aizmigušo bērnu.
Vienu dienu tu viņu nēsāsi un tad noliksi zemē,
Un nekad vairs nepacelsi, lai atkal nestu tieši šādi,
Vienu vakaru tu viņam mazgāsi matus vannā
Un kopš tā brīža viņš gribēs mazgāties viens…
Viņš pieķersies tavai rokai, šķērsojot ielu,
Un pēc tam pāri ielai ies viens pats.
Kādu nakti tevi pamodinās viņa iebrāšanās istabā pēc slikta sapnīša,
Un vairāk šādas nakts nebūs, tā būs pēdējā.
Kādu dienu tu viņam dziedāsi un attēlosi bērnišķīgu dziesmiņu
Un pēc tam nekad vairs to nedarīsi.
