Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
7. septembris, 2012
Drukāt

Pēdu deformāciju veicina pārāk šauri apavi un liekais svars (1)

Foto - SXCFoto - SXC

Vasarā būtu tik tīkami pastaigāt basām kājām pa zāli vai pludmales smiltīm, ja vien labsajūtu nebojātu pēdas – īkšķis kļuvis greizs, pie tā pamatnes sānos izveidojies neglīts bumbulis, arī pati pēda izpletusies, kļuvusi platāka. Apautas deformētās pēdas bieži vien neciešami sāp, un piemeklēt piemērotus apavus kļūst arvien grūtāk. 


 

Saišu vājumu pārmanto

Sešdesmit līdz astoņdesmit procentiem cilvēku pusmūžā saistaudi – saites, cīpslas un muskuļi, kas satur kopā pēdas kaulus un locītavas, – kļūst vājāki un vairs nav tik elastīgi. Ja kāda no saitēm kļūst vājāka, citas, stiprākās, sāk vilkt pēdas kaulus uz savu pusi.

“Cilvēka ķermenis balstās uz pēdām. Katrā no tām ir trīs atbalsta punkti, kuriem jāiztur lielākā slodzes daļa – papēdis, kā arī pirmā un piektā pleznas kaula galviņas. Lai cilvēka gaita būtu viegla, atsperīga un elastīga, pēdas kauli izkārtoti arkas jeb velves veidā. Pēdas apakšā atrodas muskulis, kas ar saiti vienā pusē piestiprināts pie papēža, bet pārējā daļā – pie pleznas kaulu galviņām. Šis muskulis un saites notur velvi dinamiskā līdzsvarā. Gadiem ejot, līdzsvars zūd un muskulis ar saitēm nespēj vairs nest cilvēka svaru, kas pusmūžā nereti jau ir krietni pieaudzis. Pamazām šī arka saplok,” skaidro Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Valdis Gončars. Pēdai ir divas velves. Šķērsvelve atrodas zem pirkstu pamatnes un veido izliekumu augšup, tādēļ malējie pirksti vairāk skaras pie zemes. Otra ir gareniskā velve, kas veido izliekumu gar pēdas iekšējo malu. Ja pēdas velves izliekums samazinās, pēda vairs tik labi neamortizē triecienus un katrs solis rada satricinājumu, kas ar laiku nelabvēlīgi ietekmē ceļgalu, gūžu un mugurkaula locītavas.

 

Viens no galvenajiem pēdas deformācijas iemesliem ir iedzimtība. Ja ir bijusi vecākiem un vecvecākiem, liela varbūtība, ka problēmas ar pēdām radīsies arī bērniem. Deformācijas rašanos veicina arī palielināts ķermeņa svars, dažādas pēdas traumas, kā arī pārāk liela slodze kājām un nepiemērotu, tas ir, pārāk šauru apavu valkāšana.

 

“Cilvēki bieži vien iedomājas, ka var iespīlēt pēdas šaurās kurpēs, lai gan cilvēka skelets un kaulu uzbūve nebūt nav trausla un smalka. Mode diktē savus noteikumus, kas diemžēl ne vienmēr ir veselīgi,” saka ārsts. Pirmās pēdas deformācijas radītās sāpes cilvēki visbiežāk jūt, mainot sezonas apavus vai darbu, piemēram, kad visu dienu jāstaigā uz augstiem papēžiem, kā arī grūtniecības laikā – kad jāvalkā kurpes bez papēžiem.

 

Vingrošana 
kāju pirkstiem

Visbiežākā pēdas deformācija, kas parasti sāk veidoties 30 – 40 gadu vecumā, turklāt sievietēm biežāk nekā vīriešiem, ir greizais īkšķis jeb Hallux valgus. Pirmā pleznas kaula galviņa, kas atrodas pēdas iekšmalā, pamazām izgriežas, un uz tās pakāpeniski sāk veidoties izaugums.

“Apavos kauls tiek saspiests. Reaģējot uz spiedienu, tas šajā vietā sāk būvēt jaunu kaulu slāni. Vārdu sakot, jo stiprāk spiedīs bumbuli, kas izveidojies pie kājas lielā pirksta pamatnes, jo lielāks tas augs,” brīdina traumatologs ortopēds. Ja vēl šajā vietā rodas mīksto audu iekaisums, kājās vairs nevar uzvilkt pat istabas čības, jo katrs niecīgākais pieskāriens sagādā stipras sāpes.

 

Vislielākā kļūda ir apziest sāpīgo, apsārtušo bumbuli ar jodu. Bieži vien atkārtota koncentrētas joda tinktūras terapija sabojā ādu tā, ka izveidojas čūla, kuras dziedēšana prasa ilgu laiku. It sevišķi uzmanīgiem jābūt cilvēkiem, kas slimo ar cukura diabētu un kuriem pēdās var būt jušanas traucējumi.

 

Valdis Gončars iesaka negaidīt, kad viens vai abi kāju īkšķi kļūs pavisam greizi, bet, manot, ka lielais pirksts sāk liekties uz ārpusi, bet pleznas kaula galviņa – uz iekšpusi, rīkoties, lai novērstu deformāciju. Pirmkārt, jāizvēlas piemēroti apavi. “Tādi, kas nespiež pēdas priekšējo daļu, kuriem ir samērā stingra zole un trīs četrus centimetrus augsts papēdis. Turklāt apaviem jābūt ar stingru kapi, kas fiksē papēža rajonu,” skaidro Valdis Gončars. Apavi nedrīkst būt ar pilnīgi līdzenu zoli, jo šādu apavu valkāšana veicina kustīguma palielināšanos starp visiem pēdas kauliem un mazo locītavu nodilumu (osteoartrozi). Pēc tam jāpiemeklē un jāievieto apavos ortopēdiskā zolīte, kas no iekšpuses pareizi balstīs abas pēdas velves.

Ļoti svarīgi ir arī regulāri vingrināt kāju pēdas, lai nostiprinātu to apakšējās daļas muskulatūru. Ļoti labs vingrojums ir tveršana ar kāju pirkstiem. Vasarā pēdu vingrināšanai var izmantot čiekurus, akmentiņus vai zarus, bet ziemā ar kāju pirkstiem var tvarstīt zemē nosviestu zīmuli vai kādu citu sīku priekšmetu. “Ja šo vingrinājumu veiktu ar katru kāju 10 – 20 reizes no rīta un vakarā, pilnīgi pietiktu, lai stabilizētu pēdas velvi,” secina ārsts. Pēc dienas slodzes liela nozīme ir arī nogurušo un apavu nospiesto pēdu masāžai. Mājas apstākļos šim nolūkam var izmantot reljefu plastikāta pudeli, kas piepildīta ar siltu ūdeni. Ar katru pēdu 15 – 20 minūtes izrullējot to pa grīdu, atjaunosies audu mikrocirkulācija, un pat vissīkākie pēdas kauli un muskuļi saņems tiem nepieciešamo barības vielu devu.

 

Kauliņus var operēt

Bieži vien greizajam īkšķim pievienojas arī otrā pirksta deformācija – tas tiek savilkts un pēc formas sāk atgādināt āmuru. Tas nozīmē, ka pēdas deformācija jau ir tik liela, ka jāsāk domāt par operāciju. Tās laikā iespējams ne tikai noņemt vai nokalt lieko kaula uzslāņojumu, bet arī izlabot pārējo pēdas daļu, kas deformācijas dēļ ir izpletusies.

“Velves noslīdējuma dēļ bieži vien mainās arī pleznas kaulu loks. Pareizi veidotā pēda visiem pleznas kauliem jābūt noteiktā leņķī attiecībā vienam pret otru. Ja tās ir stipri mainītas, reizēm jāveic arī citu pleznas kaulu osteotomija jeb šķelšana, lai atkal saliktu tos pareizi. Tas nodrošina to, lai staigājot kāda no šo kaulu galviņām nesaņemtu pārlieku slodzi un nesāktu sāpēt,” norāda Valdis Gončars.

 

Lai pēdas kauli cits pret citu atrastos pareizā leņķī, tie tiek nostiprināti ar dažādiem fiksatoriem, piemēram, speciālām skrūvītēm, kas pēc tam ieaug kaulos. Operācijas laikā iespējams iztaisnot arī saliekto otro pirkstu.

 

Tieši tāda pati sāpīga deformācija var skart arī pēdas ārmalu pie mazā pirkstiņa pamatnes. Šādā gadījumā pietiek tikai ar liekā kaula sabiezinājuma noņemšanu.

Diemžēl greizā īkšķa operācijas valsts neapmaksā, bet pacients to var veikt par pilnu samaksu dažādās Latvijas medicīnas iestādēs; operācija maksā 200 – 400 latus, ar fiksatoru jeb implantu ievietošanu vēl vairāk. Jārēķinās arī ar to, ka apmēram divus mēnešus būs jāpavada mājās un vajadzēs atturēties no staigāšanas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. gadiem es un mana masa deformējušosos pēdas īkšķa kaulus ik pa laikam apsmērējam ar jodu, k’adas 2-3 dienas vai ine ilgāk kā nedēļu, sāpes pāriet un neatkārtojas vismaz mēnesi, kaula lielums ari nedaudz samazinajies, nevajag gāzt tiru joda sķīdumu, bet no aptieka pirkta joda nenotiks, ja nelietos ilgštosi, bet ar partraukumu, ta ka es lietoju (10 gadus.)

Draugiem Facebook Twitter Google+