Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
8. augusts, 2014
Drukāt

Pēdu mocītājas – varžacis
. Kā tikt vaļā no sāpīgā ādas veidojuma? (9)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Biežākais varžacs iemesls ir nepiemērotu apavu valkāšana, plakanā pēda vai pēdas deformācija.

“Ja pēdām jau ir kaut kādi anatomiski defekti, piemēram, plakanā pēda, kauliņu deformācija, vietā, kur berž apavi, vispirms veidojas ar šķidrumu pildīta tulzna, bet pēc tam āda sabiezē – veidojas hiperkeratoze. Sabiezējuma vidū veidojas keratīna serde, ko sauc par varž­aci,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) klīnikas “Biķernieki” dermatoloģe Nora Valdmane.

Varžacis parasti rodas tajās vietās, kur bijis ilgstoši palielināts spiediens uz ādu. Cietais ādas šūnu veidojums tās centrā gluži kā ķīlis spiežas aizvien dziļāk apkārtējos audos un kairina nervu galus, izraisot sāpes un iekaisumu. Vissāpīgākās varžacis veidojas pirkstu sānu virsmās, bet ādas sabiezējumi mēdz būt arī uz papēžiem, it īpaši, ja pēdas skārusi sēnīšu infekcija.

Varžacīm sabiezējuma centrā raksturīga tikai viena serde jeb acs sabiezējums, savukārt kārpu vidū ir vairāki sīki, melni punktiņi – trombozēti asinsvadi, kas piegādā tai asinis. Pēdu kārpas ir vīrusu slimība, ar kuru, neievērojot piesardzību un neārstējot, var inficēt citus. Abos gadījumos ārstēšana ir pilnīgi atšķirīga, tādēļ, ja ir šaubas, vispareizāk konsultēties ar dermatologu vai pēdu aprūpes speciālistu.

No varžacīm var ciest arī tie cukura diabēta slimnieki, kuriem ir tā saucamā diabētiskā pēda, jo paaugstināta glikozes līmeņa ietekmē pasliktinās perifērā asinsrite kājās.

Ārste brīdina, ka varž­aci nedrīkst griezt ar žileti vai šķērītēm, jo uz katru mehānisku kairinājumu āda reaģē ar jaunu raga kārtas veidošanu, tādēļ keratīna serde kļūst tikai lielāka, sāpīgāka un ietiecas vēl dziļāk audos. Turklāt šādā veidā ādu viegli ievainot un pavērt ceļu infekcijai. Varžacis nedrīkst arī izkniebt ar knaiblēm, jo tā tiks sašķelta serde un no tās būs grūti atbrīvoties.

Mājas apstākļos varž­aci var mēģināt noņemt, izmantojot aptiekā pieejamos speciālos aplikatorus, piemēram, “Scholl”, “Urgo”, “Mazolin” plāksterus tulznām un varžacu likvidēšanai. Tos svarīgi uzlikt tā, lai aktīvā viela (parasti augstas koncentrācijas silicilskābe vai rezorcīns) iedarbotos uz varžacs centrālo daļu, neatstājot ilgāk par noteikto laiku, citādi var veidoties čūla, kurā var iekļūt infekcija, rasties iekaisums, strutas.

Pēc plākstera noņemšanas pēdas izmērcē siltā sodas, kumelīšu vai šķidro ziepju vanniņā, rūpīgi nosusina un atmiekšķēto raga kārtiņu notīra ar pumeka gabaliņu vai vīlīti. Tāpat rīkojas, ja sabiezējums veidojas uz papēža. Ja nepieciešams, procedūru pēc divām vai trim dienām atkārto.

Ļoti svarīga ir pareiza pēdu kopšana ar speciāliem mitrinošiem kāju krēmiem, kas mīkstina ādu un kavē tās sabiezēšanu. “Piemēram, “Amicos” krēmi, kas domāti sabiezējušas papēžu ādas ārstēšanai un satur urea un salicilskābi. Ļoti labs ir arī linolēna krēms, kas noloba ādas raga kārtu,” informē speciāliste.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Ar varžacu problēmu nav vērts iet uz Ķīša klīniku. Biju tur laikam trīs reizes, katru reizi atdevu pa kādiem 30 latiem, sāpīgi un rezultāta nekāda. Tad aizgāju uz pēdu aprūpi Jelgavas poliklīnikā, tur rūpīgi un ne pārāk sāpīgi izgrieza varžacis saknīti pa saknītei, turklāt samaksāju krietni vien mazāk. Pietika ar vienu reizi. Nu jau kādus 4 gadus staigāju vesela un laimīga. 🙂

  2. Nekā labāka (un lētāka) par naudaskoka/biezlapes/”mazoļņika” (ne velti tauta ir devusi arī šādu nosaukumu)lapu jūs neatradīsiet!
    Pārbaudīts, ieteikts citiem – varžaci “noēd” pa 1 nakti! Pamatīgākai būs jāuzliek vēl.
    Lapa, kurai noņemta “miziņa, “uzlikta, pielīmēta varžacij pāri ar leikoplastu, vislabāk uz nakti. No rīta tā ir palikusi sausa un varžacij atā!

  3. Padalīšos savā pieredzē, varbūt, ka noder. Es tiku vaļā no varžacs, smērējot Duofilm, pārdod aptiekā, pamazām varžacs paliek balta ,un tad var nolobīt ar visu sakni.

  4. Es vnk izdedzinaju ar cigaretem un noplesu…

  5. Normunds Grostiņš Atbildēt

    Reiz man bija šāda sāpe…bet pārgāja pati no sevis pēc pārs nedēļām pie Vidusjūras. Vienkārši pazuda. Baltijas jūrai tāda iedarbība nepiemīt.

  6. pēdas aprūpes kabinetā ar varžacīm tiek galā nesāpīgi, protams par maksu, bet tas ir to vērts,jo veselu nedēļu lipināju plāksterīšus ,nauda izdota,bet varžacīte sēž kā sēdējusi, tāpēc silti iesaku doties uz *pēdas aprūpes kabinetu*- jābūt katrā pilsētas poliklīnikā, jelgavā tādi ir pat 2 . Lai veicas atbrīvoties :))

  7. visefektīgākais ir lapiņa no naudas koka,nomizo,uzliek,tur tik ilgi,kamēr lapiņa sausa,tad atkal nomaina,bet to drīkst likt tikai tad,ja uz pēdas vai pirksta ir riktīga varžacs,ar melnu galu!!!!!!(lapiņu ar leikoplastu pielīmē)

  8. Tas viss no apaviem ir. Lai tie dārgi ,vai lēti.
    Veicot slapjo pedikīru…to varžaci attīriet ar vīli un tad izgrieziet saknīti …tad ar spirtu vai jodu ,”zeļonku” izdedziniet to vietiņu….viss…

  9. Ja godīgi, neviens no tiem plāksteriem īpaši nepalīdz. Darīju brutāli – pāris stundas pastaigāju ar pie varžacs pielīmētu citrona mizu (mīkstā puse pret varžaci), pēc tam ar dezinficētu skalpeli izgriezu to saknīti ārā. Un viss. Sāpīgi nedaudz bija, bet tas bija tā vērts, jo mocījos kādus gadus 5.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+