Mobilā versija
Brīdinājums +12.5°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Pekinas opera uz Rīgu ved 12. gadsimta leģendu

Publicit'ātes fotoPublicit'ātes foto

“Latvijas Koncertu” organizētais Rīgas festivāls, paplašinot žanrisko piedāvājumu ar eksotiskāku kultūrpieredzi, šogad skatītājiem dāvās unikālu piedzīvojumu – Pekinas Nacionālās operas viesizrādi 1. jūnijā Latvijas Nacionālajā operā, pastāstīja “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.

Pekinas Nacionālās operas iestudējuma pamatā ir viena no Senās Ķīnas izauklētajām leģendām, kuras saknes meklējamas 12. gadsimta vēsturiskajos notikumos. Izrāde “Jan ģimenes varones” ir tradicionālās ķīniešu dziedāšanas, pantomīmas, cīņas mākslas, akrobātikas un nacionālās dejas apvienojums, ko skaņās ietērpj Ķīnas tradicionālo instrumentu skanējums.

Dažādas tautas izrāžu formas ar dziedāšanu, dialogiem, dejām un pantomīmu Ķīnā pastāvējušas jau kopš senseniem laikiem, un Pekinas opera, par kuras dzimšanas datumu tradicionāli uzskata 1790. gada 25. septembri, apvienojusi sevī labākos un nozīmīgākos vēsturiskos paraugus. Atšķirībā no Rietumu operas, kuras attīstībā galvenā tendence bijusi arvien izkoptāka muzikālā kvalitāte, Pekinas opera pārstāv gluži citu, vienkāršotāku estētiku, ļaujot aktieriem attīstīt citas šai žanrā ne mazāk būtiskas kvalitātes: runas mākslu, deju, akrobātiku, pantomīmisko žestu un kustību plastiku. Šīs estētikas pamatā nav Eiropas teātra tradīcijai tipiskā īstenības atdarināšana, bet gan simboliskas jēgas iemiesošana.

Varoņu raksturi tradicionālajā Pekinas operas formā ir standartizēti un tiek iezīmēti jau grima un kostīmu līmenī: sārti toņi personāža sejas krāsojumā apzīmē uzticamu un krietnu raksturu, melni – tiešu un drosmīgu, zili un zaļi – apņēmīgu un varonīgu, dzelteni un balti – nežēlīgu un viltīgu.

Pekinas Nacionālā opera iestudējusi un izrādījusi vairāk nekā 600 dažāda satura un stilistikas drāmu ar košu skatuves ietērpu. Kompānija lepojas ar starptautiskās sabiedrības atzinību – kopumā tā devusies viesizrādēs uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm. Operas vienīgā viesizrāde Latvijā notiek Baltijas turnejas ietvaros: 28. maijā Pekinas Nacionālās operas izrāde notiks Tallinā, savukārt 4. jūnijā – Viļņā.

Rīgas festivāls no 30. maija līdz 20. jūnijam notiks Rīgā un Jūrmalā, piedāvājot klausītājiem dažādu noskaņu mozaīkas. Pa meditatīvu pārdomu ceļu klausītājus vedīs Arvo Perta, Gijas Kančeli, Pētera Vaska mūzika, savukārt Ludviga van Bēthovena, Volfganga Amadeja Mocarta un Sergeja Prokofjeva dinamiskie skaņdarbi izskanēs kā apliecinājums prieka piepildītai dzīvei. Klausītājus gaida tikšānās ar fadu mūzikas dīvu Žoanu Amendoeiru, pianistu Vestardu Šimku, maestro Raimondu Paulu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Latvijas Radio kori, Valsts akadēmisko kori “Latvija” un citiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem.

Pievienot komentāru

"Nemīlestība" – spoguļattēls, no kura gribētos izvairīties (1)Andreja Zvjaginceva filma "Nemīlestība" Rīgā piedzīvos tikai divus seansus festivāla "Baltijas Pērle" ietvaros, bet visiem, kuri par labām atzinuši režisora iepriekšējos darbus, šis būtu īpaši iesakāms. Jo tajā mēs katrs – lielākā vai mazākā mērā – varam ieraudzīt savu spoguļattēlu.
Draugiem Facebook Twitter Google+