Pelēči šogad saplosījuši vairāk mājdzīvnieku nekā pērn visa gada laikā 0
Vilki līdz šā gada oktobra sākumam saplosījuši vairāk mājdzīvnieku nekā pērn visa gada laikā, liecina Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija.
Pērn kopumā vilki saplosīja 170 dzīvniekus, tostarp 163 aitas. Savukārt šogad pelēči saplosījuši 174 mājdzīvniekus, no tiem 152 bija aitas.
Ziņas par pelēču uzbrukumiem mājdzīvniekiem parādās biežāk un situācija kļūst sarežģīta, atzīst VMD, norādot, ka “lauksaimnieki prasa kompensācijas, mednieki gatavi šaut vēl vairāk. Vai kompensācijas atrisinātu situāciju? Vai palielināta vilku izšaušana kaut ko mainītu? Patiesība ir pa vidu.”
Kā rāda VMD apkopotā statistika, pēdējos gados mājdzīvnieki no pelēčiem visvairāk cieta 2011.gadā. Tad meža suņi saplosīja kopumā 242 mājdzīvniekus. Samērā maz vilki mājdzīvniekus plosīja 2010.gadā un 2009.gadā, kad no vilku uzbrukumiem gāja bojā attiecīgi 85 un 110 mājdzīvnieki.
VMD norāda, ka vilki ir Eiropā aizsargājamā suga – ik gadu tiek noteikts pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tādā apmērā, lai tas nekaitētu populācijai.
Dienestā atzīst, ka plēsēju uzbrukumi bijuši divreiz lielākam skaitam mājdzīvnieku 2010./2011.gada sezonā, kad vilki nomedīti mazāk. “Turpmākajos gados vilku medības ir pastiprinātas, kaut gan saplosīto mājdzīvnieku skaits daudz nesarūk,” skaidro VMD.
2009.gadā no atļautajiem 180 vilkiem nomedīti 175, 2010.gadā – no 140 nomedīti 139. 2011.gadā nomedīti visi atļautie 200 pelēči, bet pērn no atļautajiem 250 meža suņiem nomedīti 247 vilki. Šogad no pieļaujamajiem 200 vilkiem līdz oktobra sākumam nomedīti 113. Visticamāk, medību limitu šogad palielinās.
VMD norāda, ka, analizējot vilku uzbrukumu gadījumus un iepazīstoties ar postījumu vietām, apstiprinās jau iepriekš pieredzētais – mājdzīvnieku īpašnieki ignorē līdzšinējo pieredzi un nekādi neaizsargā mājdzīvniekus no savvaļas dzīvniekiem. “Šādā situācijā problēmu atrisināt ar medīšanu nevar, jo postījumiem ir gadījuma raksturs,” domā VMD.
Līdz ar to VMD secina, ka plēsēju skaits populācijā tieši nekorelē ar nokosto mājdzīvnieku skaitu.
“Neatkarīgi no tā, kāds būtu kopējais vilku skaits, var veidoties situācija, ka arī viens vienīgais palikušais vilks var nokost aitas kādā aplokā kā viegli iegūstamu barību un tas nenozīmē, ka vajadzētu palielināt vilku nomedīšanas apjomu. Vienīgais ceļš būtu konkrētu aizsardzības līdzekļu noteikšana. Un pat, ja šāda rīcība šķiet nesamērīga ar ieguvumiem, tad plēsēju ilggadīga barošana ar augstvērtīgu šķirņu mājlopiem noteikti ir daudz nepārdomātāka prakse,” atzīmē VMD.
