Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. augusts, 2013
Drukāt

Pelējums – vai bīstams? (2)

Foto - Daiga KalniņaFoto - Daiga Kalniņa

Tumšie laukumi uz sienām drīz pēc notīrīšanas izveidojas atkal, sagādājot pamatīgas galvassāpes ne tikai pārnestā nozīmē. Pelējuma sēnīte ne vien bojā mājvietas un mēbeļu izskatu, bet arī var kaitēt veselībai.

 

Pelējumu veido mikroskopiskas sēnītes, kas vairojas ar sporām. Šīs sēkliņas ir tik sīkas (0,001–0,1 milimetrs) un vieglas, ka pārvietojas pa gaisu tā vēsmu ietekmē. Sporas ienesam telpās ar apaviem un apģērbu, tādēļ tās lielākā vai mazākā daudzumā atrodas it visur. Izņēmums ir vien īpaši attīrīta, sterila vide, piemēram, operāciju zāle vai laboratorija. Taču vienā mājoklī rodas pelējums, kamēr citviet tā klātbūtne nav manāma. Lai sporas sāktu attīstīties un veidot sēnīšu kolonijas, tām nepieciešami labvēlīgi apstākļi – siltums, mitrums un slikta ventilācija, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Žanna Martinsone.

 

No šķavām līdz audzējam

Ir tūkstošiem pelējuma sēnīšu sugu. Daļa no tām var izraisīt veselības traucējumus. Ikviens no mums katru dienu līdz ar gaisu ieelpo pelējuma sēnīšu sporas, jo tās ir visapkārt. Ja sporu daudzums telpā ir niecīgs, tās veselībai nekaitē, mierina pētniece Dagmāra Sprūdža. Ja koncentrācija ir liela, to ieelpošana visbiežāk izraisa klepu, šķaudīšanu un elpceļu kairinājumu. Izejot svaigā gaisā, šie simptomi ātri vien izzūd.

Sporas ar neapbruņotu aci nav saskatāmas. Kā zināt, vai mājokļa gaisā to ir daudz vai maz? Jo vairāk pelējuma, jo vairāk sporu.

Pelējuma dēļ mēdz rasties dažādas alerģiskas reakcijas, visbiežāk – niez un asaro acis, ir aizlikts un tek deguns, traucē šķavas un kāsēšana. Var būt arī ādas nieze, izsitumi un sārti pleķi.

Ilgstoši atrodoties pelējuma skartā vidē, var attīstīties bronhiālā astma. Astmas slimniekiem sēnīšu sporu ieelpošana nereti provocē lēkmi ar elpas trūkumu, saspīlējuma sajūtu krūtīs, sēkšanu un klepu.

Ļoti liela sporu daudzuma ieelpošana var būt plaušu iekaisuma cēlonis. Tas var notikt, piemēram, veicot vērienīgus pelējuma tīrīšanas darbus. Pēc dažām stundām sākas drudzis, drebuļi, elpas trūkums, klepus un vispārējs vājums.

Atsevišķu sugu pelējuma sēnītes izdala indīgas vielas – mikotoksīnus. To ieelpošana neapdraud dzīvību, tomēr var izraisīt virkni traucējošu un darbspējas mazinošu simptomu, piemēram, galvassāpes, reiboni, grūtības koncentrēties, bezspēku un miegainību. Visbiežāk gan tos noraksta uz nogurumu pēc grūtas darbadienas. Var būt arī sauss klepus, alerģiskas iesnas un deguna gļotādas pietūkums – pazīmes, kas atgādina saaukstēšanos. Pametot pelējuma apsēsto namu, šie traucējumi mazinās vai izzūd. Tā kā tie nav specifiski, ārstam visbiežāk ir grūti noteikt veselības sarežģījumu izraisītāju. Šo traucējumu kopumu parasti dēvē par slimo ēku sindromu. Tam gan var būt arī citi cēloņi.

Zinātnieki konstatējuši, ka aptuveni 300 pelējuma sēnīšu vielmaiņas gala produkti var būt kaitīgi gan cilvēkam, gan dzīvniekiem. Viens no tiem – aflatoksīns – ir sevišķi bīstams, jo var izraisīt aknu bojājumus, veicināt dažādu audzēju attīstību un vājināt organisma aizsargspējas.

 

Ja peles kažociņš uz maizes

Daži nelieli pelējuma plankumi uz sienas veselības traucējumus, visticamāk, neradīs, taču bez ievērības noteikti nav atstājami. Ja sēnītēm mājoklī patīk, tās veidos aizvien jaunas kolonijas.

Kamēr viens kāsē un šķauda, cits tajā pašā telpā neizjūt ne mazāko diskomfortu. Jo esam atšķirīgi.

Paaugstināta jutība pret pelējumu raksturīga zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem, ar plaušu kaitēm sirgstošajiem, kā arī tiem, kam novājinātas organisma aizsargspējas (ķīmijterapijas pacientiem, HIV slimniekiem).

Ja peles kažociņš izveidojies uz ievārījuma, maizes vai cita pārtikas produkta, dažs noņem appelējušo kārtu, bet pārējo mierīgu sirdi apēd. Patiesībā lielākais ļaunums slēpjas zem pelējuma – sēnīšu izdalītie toksīni un sporas, lai gan neredzami, atrodas visā produktā. Tādēļ pelējuma skarta pārtika bez žēlastības jāizmet. Tas, protams, neattiecas uz sieriem un žāvējumiem, uz kā pelējums audzēts speciāli – tās ir veselībai nekaitīgu sēnīšu sugas.

 

Mitrums mājās – no kurienes?

Lai neveidotos pelējums, gaisa relatīvajam mitrumam telpā nevajadzētu pārsniegt 50 procentus. To var izmērīt ar speciālas ierīces – higrometra – palīdzību.

Gaisa mitruma mazināšanai svarīgi regulāri vēdināt telpas – vismaz desmit minūtes trīs reizes dienā. Četru cilvēku ģimene diennaktī tvaiku veidā izelpo aptuveni desmit (!) litrus ūdens.

Nereti problēmas ar pelējumu sākas, kad mājoklī nomaina logus. Tas nenozīmē, ka jaunie, plastmasas, nekam neder. Vienkārši steigšus jāmaina telpu (ne)vēdināšanas paradumi. Koka logs elpo arī neatvērts, savukārt plastmasas līdzinieks ir hermētisks, tādēļ dabiska gaisa apmaiņa nenotiek un miteklī uzkrājas mitrums. Ja ārā nav pārlieku auksts, plastmasas logus ieteicams pastāvīgi turēt ziemas vēdināšanas režīmā – kad vaļā trīs milimetrus plata spraudziņa.

Siltumnīcas efekts mājā arī veidojas, ja zem jumta seguma izklāta gaisu necaurlaidīga hidroizolācijas plēve. Risinājums identisks – bieža vēdināšana.

Parasti no iekšpuses appelē mājokļa ārsienas. Tas liecina, ka tās salst cauri un uz to vēsās virsmas veidojas mikroskopisku pilieniņu kondensāts, radot ideālus apstākļus pelējumam. Šādā gadījumā vērts padomāt par ārsienu siltināšanu vai jācenšas mazināt gaisa mitrumu telpās.

Kondensāts pelējuma rašanos provocē arī vannas istabā, tāpēc tur nepieciešama laba ventilācijas sistēma. Lai telpā normalizētos temperatūra un gaisa mitrums, pēc mazgāšanās vannas istabas durvis ieteicams atstāt pusvirus.

 

Kā novērst sienu pelēšanu

1. Pirms ķerties pie darba, noteikti jāuzvelk gumijas cimdi un respirators (sejas maska).

2. Pelējuma klātos laukumus nomazgā. Tos nevajadzētu berzt nost ar skrāpi vai sausu suku – tas sporu daudzumu gaisā palielina.

3. Sienas rūpīgi nožāvē, citādi pelējuma pleķi ļoti drīz parādās atkal – samitrināta virsma ir bagātīgs dzīru galds sēnītēm. Var izmantot karstā gaisa ģeneratoru, bet vislabāk – kvarca lampu, kuras starojums iznīcina sēnīšu sporas arī dziļākajos apmetuma slāņos un telpas gaisā.

4. Nožāvēto sienu apstrādā ar fungicīdu jeb pretsēnīšu šķīdumu. Var izmantot arī ūdeņraža pārskābi.

5. Pēdējais, taču vissvarīgākais solis – samazināt gaisa mitrumu telpā, citādi pelējums atjaunosies. Sausā vidē mikroskopiskās sēnītes nespēj izdzīvot.

 

 

Kā palīdzam pelējuma sēnītēm

* Bieži žāvējot veļu uz radiatoriem – mitrums paliek telpas gaisā, daļa kondensējas uz sienām un mēbelēm. Ja to dara, istabas kārtīgi jāvēdina.

* Virtuvē čakli cepot un vārot, bet katliem un pannām neuzliekot vāku. Gaisa mitrumu palīdz mazināt tvaika nosūcējs.

* Cieši piestumjot pie sienas mēbeles un tā traucējot gaisa apmaiņu. Masīvām mantām vajadzētu atrasties vismaz pāris centimetru atstatumā no sienas.

* Pienācīgi nekopjot gaisa kondicionēšanas sistēmu, kas ar gaisa plūsmu telpā izplata sporas. Iekārtai pavasarī un rudenī jāveic apkope, kas iekļauj apstrādi ar antibakteriālu šķīdumu.

* Pieļaujot trūkumus mājokļa būvē un ekspluatācijā – bojāts jumta segums, applūdis pagrabs, nepareizi izbūvēta ventilācijas sistēma, aizsprostotas ūdens notekas.

 

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Keim Algicid-Plus

  2. Veici pelējuma sēnītes bojājumu novēršanas darbus Rīgā. Īsumā:
    1)Apstrāde ar fungicīdu, sienu mazgāšana.
    2)Virsmas sagatavošana – noņemu tapetes, krāsu, apmetumu, kur nepieciešams.
    3)Apstrāde ar fungicīdu, UV apstarošana ar kvarca lampu. Sienas žūst.
    4)Gruntēšana, izlīdināšana ar kaļķa apmetumu. Sēnēm negaršo kaļķis.
    5)Iespējama siltināšana ar mīkstajām KŠP (optimāls) vai citu s.i. materiālu.
    6)Visrmu tālāka apdare pēc vēlmēm un iespējām. Edgars 2887o44o

Draugiem Facebook Twitter Google+