Metodes un līdzekļi cīņai ar pelējumu telpās 0
Pelējums mājoklī ne tikai bojā telpu izskatu, bet arī būtiski ietekmē mājinieku veselību, tāpēc jārīkojas nekavējoties, tiklīdz pamanītas pirmās pelējuma pazīmes. Turklāt ne tikai jālikvidē pats pelējums, bet jānovērš iemesli, kāpēc radusies pelējuma attīstībai piemērota vide.
Vai ventilācija darbojas?
Pelējuma sēnīte izvēlas dzīvot tur, kur ir silta un pastāvīgi mitra vide. Viena no telpām, kur pelējums parādās visbiežāk un ātrāk, ir vannasistaba. Tieši tāpēc tur svarīgi ierīkot labu ventilāciju, lai mitrumu no šīs telpas izvadītu pēc iespējas ātrāk.
Lai nodrošinātu gaisa plūsmu, ar ventilācijas restītēm un ventilatoru nepietiks. Ja telpas durvis blīvi noslēdzas un nebūs gaisa pieplūdes, ventilācijas sistēma, lai cik laba tā būtu, nedarbosies.
Ja uz šo telpu ierīkotas plastmasas durvis vai tās ļoti blīvi piegulst rāmim, durvju vērtnē obligāti ierīkojamas ventilācijas restītes. Tām jāatrodas durvju apakšējā daļā. Labi ventilējamās, pietiekami sausās telpās pelējums nespēj iedzīvoties.
Vispirms jānotīra mehāniski
Pirms ķeras pie darba, jānoskaidro, cik dziļi apdares materiālos pelējums iekļuvis. Ja pelējuma traipi ir uz tapetēm, jārēķinās, ka no šā apdares materiāla būs jāatbrīvojas pilnībā – mitrs papīrs pats par sevi ir lieliska mājvieta pelējumam.
Uz flīžu šuvēm izveidojušos pelējumu var notīrīt mehāniski ar smilšpapīru. Ja tālākie slāņi nav bojāti, tie tāpat būs jāapstrādā ar kādu no antiseptiskajiem līdzekļiem.
Ja pelējums iespiedies visā šuves dziļumā, šuvotājs jāizņem pilnībā, pretējā gadījumā ar laiku šuve atkal kļūs melna. Bieži vien pelējums skar arī silikonu, ar ko aizdarīts savienojums starp vannu un dušas kabīni ar sienu.
Šādā gadījumā pelējums jānoņem kopā ar visu silikonu. Virsmu atkal apstrādā ar antiseptiskiem pretpelējuma līdzekļiem, un silikonu uzklāj no jauna. Keramikas flīzes notīra mehāniski un dezinficē.
Savukārt plastmasas paneļus vajadzēs demontēt, lai varētu dezinficēt to savienojumu vietas. Ja paneļi nav dārgi, tos vislabāk nomainīt pret jauniem. Noteikti jādezinficē arī siena zem apdares materiāliem.
Gadījumos kad pelējums inficējis apmetumu, darba ir ļoti daudz. Bieži vien var nākties pilnībā nokalt bojāto apmetuma kārtu.
Pirms jauna apmetuma ierīkošanas siena jānožāvē, jādezinficē un jāapstrādā ar dziļas iedarbības grunti. Līdzīgi rīkojas, ja bojāts ģipškartons. Arī tas jādemontē un siena zem loksnēm jādezinficē.
Kas noderēs
Tirdzniecības vietās nopērkami dažādi līdzekļi pelējuma apkarošanai. Piemēram, KINOSAN (litrs šā līdzekļa maksā nedaudz vairāk par 8 eiro), Vincents Polyline Fungi (2,60 eiro par litru), Eskaro BIOTOL Spray (3,45 eiro par 0,5 litriem), MÖGEL-FRI (10 eiro par 0,5 litriem) un daudzi citi.
Pelējumu iznīcina arī hloru saturošie balināšanas līdzekļi, parasti tos lieto neatšķaidītus vai atšķaidījumā ar ūdeni 1:1. Tomēr šo līdzekļu izmantošana saistīta ar nepatīkamu smaku un izgarojumiem, kas kaitīgi cilvēka veselībai. Tos lietojot, rūpīgi jāizvēlas individuālie aizsardzības līdzekļi.
No tautas līdzekļiem noderīgs būs etiķis vai tā maisījums ar sodu. Izmantojot galda etiķi, to iepilda pulverizatorā un apsmidzina pelējuma skartās vietas, ļauj iedarboties divas trīs stundas.
Savukārt šuves starp flīzēm var apstrādāt ar putojošo putriņu, kas rodas sodas un etiķa reakcijas laikā (2 karotes sodas ar kaudzi un karote etiķa). Masu var uzklāt, piemēram, ar zobu suku.
Cietu virsmu atbrīvošanai no pelējuma var izmantot arī ožamo spirtu. Tas derēs flīzēm, stiklam, emaljai. Līdzeklis pirms lietošanas jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1 un pēc uzklāšanas jānogaida dažas stundas.
Pēc tam virsmu nomazgā ar ūdeni un ļauj nožūt. Līdzeklis jālieto uzmanīgi, jo tam ir specifiska asa smaka.
