Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. oktobris, 2012
Drukāt

Pelēkā puve tomātos

pelpuve12

Tomātiem uz lapām un kātiem bija uzmetusies pelēkā puve. Vai tā ir tā pati, kas kartupeļu lakstu puve? Varbūt drīkst izmantot fungicīdu, kas domāts kartupeļu lakstu puves apkarošanai? Ar ko dezinficēt plēves un stikla siltumnīcas pēc slimo tomātu lakstu novākšanas?
 Vilma Zēģele Limbažu novadā

 

Pelēkā puve (Botrytis cinerea) nav tas pats, kas lakstu puve (Phytophtora infestans), arī apkarošanas līdzekļi un cīņas stratēģija šīm slimībām atšķiras. Kartupeļu lakstu puves (tomātu augļu brūnās puves) ierosinātājs saglabājas inficētajos kartupeļos, kas sabērti pagrabā vai palikuši augsnē, turpretī pelēkās puves ierosinātājs – uz augu atliekām un nezālēm, tostarp uz rudenī zemē nokritušiem un aizmirstiem tomātu augļiem un lapām. Tas mēdz pārziemot uz rudenī siltumnīcā pieraktām mārtiņrozēm un citām puķēm, kā arī uz rudziem, kas iesēti siltumnīcas augsnes attīrīšanai un zaļmēslojumam. Pelēkās puves ierosinātāja sporas var saglabāties arī uz koka konstrukcijām.

Sporas ir gaisā gandrīz visu gadu, arī ziemā, tās iet bojā tikai ultravioletajos saules staros. Uz augu lapām nonākušas, tās gaida dīgšanai labvēlīgus ap­stākļus (+18…+24 °C un pietiekami daudz mitruma, kas dažas stundas saglabātos uz lapām). Strauji attīstās, ja gaisa temperatūra ir +15…+20 °C un relatīvais gaisa mitrums 95 – 100 %.

Interesanti, ka inficēšanos un slimības izplatību veicina audzēšana sausajā režīmā, tas ir, ja tomātus laista reti, bet bagātīgi. Šis patogēns ir sekundārs parazīts, tas inficē jau bojātas, tostarp sausuma dēļ novītušas augu daļas. Tātad tomāti inficējas sausā un karstā laikā, bet slimība attīstās, tiklīdz ir paaugstināts gaisa mitrums. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi uzturēt augiem piemērotu mikroklimatu, nepieļaujot krasas temperatūras, kā arī augsnes un gaisa mitruma svārstības. Ir nepieciešams vēdināt siltumnīcu naktīs un rīta pusē, savukārt dienas svelmē vēdlogus labāk turēt aizvērtus, lai mazinātu ūdens zudumus un palielinātu relatīvo gaisa mitrumu siltumnīcā.

Slimības attīstību veicina arī nepietiekams augu nodrošinājums ar kāliju un kalciju, bet mazina kalcija hlorīds vai cits hloru saturošs mēslojums saprātīgās devās. 
pelpuve2

Cīņai ar šo slimību Latvijā pašlaik ir reģistrēts tikai viens efektīvs fungicīds Svičs 62,5 d.g., bet to var iegādāties vien apmācīti lietotāji.

Svarīgi atcerēties, ka smidzinājumi pret šo slimību jāveic sausā laikā dienas pirmajā pusē, kad augiem apžuvušas lapas, un vēdlogiem jābūt atvērtiem. Ja laiks ir mitrs un apmācies, smidzinājuma pilieni uz lapām ilgi nenožūst un pat var veicināt infekcijas attīstību.

Laikus izņemot visas slimības bojātās lapu daļas, pazares un augļus, var ievērojami aizkavēt slimības attīstību. Svarīgi nepieļaut sporu veidošanos un izplatīšanos siltumnīcā. Lapas un noražojušos ķekarus pareizāk nogriezt ar sekatoru vai asu nazi, nevis noplēst. Šie darbi jāveic dienas pirmajā pusē, lai brūces līdz naktij pagūtu apžūt. Mitrā laikā tās derētu tūlīt pat apsmērēt ar krīta putriņu (celtniecības krītu atšķaida ar ūdeni līdz krējuma konsistencei). Pievienot krītam fungicīdus nav vērts, jo sārmainā vidē tie strauji noārdās un zaudē efektivitāti. Krīts arī pats par sevi ir pietiekami labs līdzeklis.

Noteikti vajag savākt un iznīcināt visas augu paliekas. Siltumnīcas konstrukcijas, tāpat stiklus un plēvi ieteicams nomazgāt ar kādu attīrošu šķīdumu (ūdenim pievieno mazgāšanas līdzekli, piemēram, Fairy, kaut vai veļas pulveri).

Rudenī augsnē der iestrādāt Biomiksu B-J p (10 g uz 1 m2), bet pavasarī pirms augu stādīšanas – Trihodermīnu B-J p (10 g uz 1 m2).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+