Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūlijs, 2012
Drukāt

Pelēkajiem zirņiem un salinātai rupjmaizei prasīs Eiropas aizsardzību


Foto - Sergejs Akuraters un Timurs SubhankulovsFoto - Sergejs Akuraters un Timurs Subhankulovs

Pelēkajiem zirņiem prasīs piešķirt Eiropas Savienības (ES) īpašo zīmolu “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”, savukārt rupjmaizei – “Garantēta tradicionālā īpatnība”.
 Sklandrauši, pelēkie zirņi un plaucēta rudzu maize – trīs produkti, ko mūsu valsts vēlas aizsargāt Eiropas līmenī pret viltojumiem un pakaļdarinājumiem.

 

Iegūstot Eiropas īpašās preču zīmes, Latvijas ražotāji cer palielināt produktu atpazīstamību ārvalstu tirgū un izraisīt arī tūristu interesi.

“Produktu atzīšanas procedūra var ilgt vairāk nekā gadu. Pašreiz ir vēl priekšlaicīgi runāt par iespējamo rezultātu,” uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) speciālists Juris Zinārs. Lai iekļautu produktu kādā no Eiropas Savienības reģistriem, pieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti un pēc tam par katru produktu pieņemta īpaša Eiropas Komisijas (EK) regula.

Sklandrauši, kam pieteikums garantētās tradicionālās īpatnības (GTĪ) aizsardzībai Briselē iesniegts jau 2011. gada 13. decembrī, varētu tikt reģistrēti nākamgad. Pašreiz notiek pieteikuma sagatavošana pelēko zirņu iekļaušanai aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) zīmolā, savukārt maizes cepēji līdz vasaras beigām plāno vienoties par vienotu receptūru rudzu maizei, lai iekļautu šo produktu GTĪ reģistrā.

 

Ar pelēkajiem zirņiem kārdinās arī nelatviešus

Pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Voldemārs” un Rūjienas novada zemnieku saimniecība SIA “Kunturi” plāno pelēkos zirņus Eiropā pozicionēt kā unikālu Latvijas produktu.

Izrādās, Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pelēkos zirņus audzē pārtikai, kā arī veic to selekciju. Populārākā pelēko zirņu šķirne ir Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā selekcionētā ‘Retrija’, kurai iecerēts iegūt Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību. Lielgraudu zirņu šķirne ‘Retrija’, ko tautā sauc par reteļiem, speķa zirņiem vai Ziemassvētku zirņiem, ir tapusi izlases ceļā no Vidzemes lielajiem brūnajiem zirņiem. Latvijas augu šķirņu katalogā šī šķirne iekļauta no 2004. gada.

 

Lai iegūtu AĢIN, produktam jābūt raksturīgam tikai noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem (ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai) jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā.

 

“Šā tipa zirņi ir audzēti Latvijā jau krietni sen, bet mēs ilgi vēl nepazinām nevienu šķirni, jo šie lielās sēklas zirņi radās tautas selekcijā. No šāda atlasīta materiāla, laika gaitā to vēl uzlabojot, selekcionāre Maija Vitjažkova izveidoja šķirni ‘Retrija’, kas Latvijā ir vienīgā ar tik izteikti lielām sēklām,” stāsta Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta zirņu grupas vadītāja Skaidrīte Būmane. 1000 zirņu masa ir 360 – 370 grami. Pākstīs zirņu skaits ir mazāks nekā parasti – vidēji četri. Sēklas raža nav no tām lielākajām, bet interesi par šo šķirni nosaka tieši sēklas vizuālā pievilcība, izmērs un ļoti labās garšas īpašības. “‘Retrijas’ zirņu garša ir izcila,” uzsver S. Būmane.

Turklāt zirņiem ir arī augsta uzturvērtība, ar ko Latvijas ražotāji un audzētāji centīsies ieinteresēt arī ārvalstniekus. Zirņos ir daudz šķiedrvielu, kas nepieciešamas normālai zarnu darbībai, savukārt zirņu miziņā esošie antioksidanti (karotīns, tokoferols un askorbīnskābe) veicina kaitīgo vielu izvadīšanu no organisma. Diedzēto pelēko zirņu miziņās veidojas A, E un D vitamīns.

SIA “Voldemārs” produkcija ir pazīstama ar zīmolu “Valdo”, un tā šobrīd tirgo aptuveni 80% no visiem Latvijā nopērkamajiem pelēkajiem zirņiem, sacīja uzņēmuma komercdirektore Iveta Švarce. Patlaban lielākā daļa “Valdo” pelēko zirņu tiek tirgota Latvijā un tajās Eiropas valstīs, kur dzīvo latvieši. Pelēkos zirņus “Valdo” iepērk ne tikai no “Kunturiem”, bet arī no citām Latvijas saimniecībām un sezonas laikā tie ir būtiska uzņēmuma produktu portfeļa sastāvdaļa.

 

“Zirņi ‘Retrija’ ir kas tāds, ar ko latvieši var lepoties Eiropā. Uzņēmumā šiem zirņiem ir dots ekstra nosaukums. Mēs pat nopirkām īpašu tehnoloģisko līniju, lai varētu safasēt tik lielus zirņus,” stāsta komercdirektore.

 

Starp citu, Priekuļu selekcionāri, lai izvairītos no pastiprinātas gāzu veidošanās un vēdera uzpūšanās, iesaka ūdenim, kurā mērcē zirņus pirms vārīšanas, pievienot šķipsniņu ķimeņu sēklu (marles maisiņā).

 

Citur tādu rupjmaizi cept nedrīkstēs
rupjmaize_TS_6

Sekojot Kurzemes sklandraušu cepēju piemēram, arī Latvijas maizes ražotāji ir sagatavojuši nepieciešamos dokumentus, lai Latvijā pēc senajām tradīcijām ceptajai rudzu maizei piešķirtu Eiropas Komisijas garantētas tradicionālas īpatnības sertifikātu. Pēc šī nosaukuma iegūšanas tādu rupjmaizi nedrīkstēs cept nevienā citā valstī, izņemot Latviju.

GTĪ shēmas mērķis ir identificēt un aizsargāt tradicionālo produktu nosaukumus pret viltojumiem.

“Rudzu rupjmaize latviešu mājās aizvien bijusi viens no pamatēdieniem, tāpēc tā ir viens no latviskuma simboliem arī mūsdienās,” teic Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Daiga Kunkulberga.

Tā kā maizei, lai iegūtu GTĪ aizsardzību, ir jāpiešķir nosaukums, kāda nav tirgū jau esošām maizēm, tad pēc īsākām un garākām diskusijām, ir priekšlikums maizei ar garantēto tradicionālo īpatnību piešķirt nosaukumu “Salinātā rupjmaize”. Vārds “salināta” nozīmē padarīt saldu, saldināt, piemēram, plaucējot miltus ar karstu ūdeni. Tas ir sens vārds un biežāk lietots Kurzemē, kur rupjmaizi dēvē par salināto jeb garo maizi.

Maizes ražotājiem, kuri piedalās šajā shēmā, jācep rudzu maize, nodrošinot tradicionālās maizes cepšanas īpatnības, tehnoloģiju un receptūru, bet tās nosaukums “Salinātā rupjmaize” visiem ražotājiem ir vienāds. Daži no šiem nosacījumiem ir pa spēkam tieši mazajām ceptuvēm – plaucējumu koka kublā iztur un ieraudzē ne mazāk kā 12 stundas, cep uz klona.

 

Viena no latviešu rupjmaizes īpatnībām ir tā, ka plaucējuma un mīklas gatavošanas laikā pievieno ķimenes, kas maizei piešķir īpašu garšu un aromātu. Rudzu mīklas rūgšana notiek tikai ilgajā raudzēšanas laikā savairojušos mikroorganismu darbības rezultātā, un maizes raugs mīklai netiek pievienots.

 

Vēl viena salinātās rupjmaizes īpatnība ir cukura pievienošana mīklai. Tas vēl pastiprina rūgšanas sparu un nodrošina maizei saldi skābo garšu, kas nav raksturīga citās zemēs ceptai rudzu maizei, uzsver D. Kunkulberga. Arī klaipa iegarenā forma, gludā un spīdīgā, ar cietes klīsteri pārziestā tumši brūnā garoza un aromātiskais maizes mīkstums ir Latvijā ceptās rupjmaizes īpatnība. Maizi cep krāsnī uz karsta klona, klaipa svars ir apmēram 1 – 2 kg un vairāk.

Latvijas Maiznieku biedrība aicina maizes cepējus, kam ir interese par Latvijas tradicionālās maizes cepšanu, pieteikties, lai varētu izveidot vienotu ražotāju grupu. GTĪ zīmolu var iegūt, ja ir pieejams apliecinājums par produkta receptes nodošanu no vienas paaudzes nākamajai vismaz 25 gadu garumā, kā arī jānorāda ražotāju grupa, kas gatavo šo produktu. Jāteic, visā lielajā ES teritorijā to ir pavisam nedaudz – tikai 20 – un viens no zināmākajiem ir Mocarellas siers.

 

Lietuvieši aktīvi reģistrē savus produktus

Latvija nevar konkurēt ar produktu cenu, bet tikai ar kvalitāti un unikalitāti, uzsver ZM speciālists Juris Zinārs. “Pārtikas kvalitātes shēmas ir aktuālas visā Eiropā, jo pieaug pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Tā ir vispārējā tendence: patērētāji dod priekšroku vietējiem, nevis importa produktiem.” Visvairāk ar īpašajām preču zīmēm aizsargāto produktu ir tūrisma lielvalstīs Itālijā, Spānijā un Francijā.

 

Arvien populārāki kļūst tūrisma maršruti, kas saistīti ar nacionālās virtuves iepazīšanu. Iespējams, ne velti mūsu kaimiņi lietuvieši jau panākuši divu produktu reģistrēšanu EK, kā arī iesnieguši pieteikumus par vēl četriem produktiem. Igauņiem pagaidām nav iesniegts neviens pieteikums.

 

Lai veicinātu kvalitatīvu produktu ražošanu, pārstrādi un nodrošinātu produkta nonākšanu mazumtirdzniecībā, pārtikas kvalitātes shēmu dalībniekiem ir pieejams arī ES un valsts atbalsts. ES īpašās preču zīmes ne tikai palīdzēs pievērst pircēju uzmanību, bet dos plašākas iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus produkta popularizēšanai. ZM aicina Latvijas tradicionālo produktu ražotājus, kā arī ražotājus, kuru produktam kvalitātes īpašības saistītas ar konkrētu ģeogrāfisko apgabalu, būt aktīviem un pieteikt dalību Eiropas Savienības pārtikas kvalitātes shēmās “Garantēta tradicionālā īpatnība” vai “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”. “Mēs esam ieinteresēti, lai šādu produktu Latvijā būtu vairāk,” saka J. Zinārs.

Pasaulē ir daudz piemēru, kas spilgti raksturo īpašo, ar ģeogrāfiskajām un cilmes vietas norādēm aizsargāto pārtikas produktu, piemēram, Parmas šķiņķis, Fetas siers, Rokforas siers (kopā ir vairāk nekā 3000 produktu ar aizsargātu ģeogrāfisko izcelsmes norādi vai aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+