Latvijas pētnieki cenšas radīt vakcīnu pret Laimas slimību 1
“Vispirms vīrusus attīrījām, pēc tam tos kristalizējām un tad varējām veikt rentgenstruktūranalīzi,” tā par darbu divu veidu bakteriofāgu – AP205 un MS2 – izpētē stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) pētnieks, bioloģijas doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Kaspars Tārs (attēlā). Viņa un kolēģu paveiktais novērtēts kā viens no 11 pagājušā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem. Bakteriofāgus tālāk var izmantot jaunu vakcīnu radīšanā. Darbs notiek, piemēram, pie vakcīnas pret Laimas slimību, kur jau veikti eksperimenti ar pelēm. Iecerēs ir arī universāla pretgripas vakcīna, kas būtu efektīva pret dažādiem tās tipiem. Ir arī projekti jaunu veterināro vakcīnu radīšanā.
“Ar šo ideju, ka vakcīnām var izmantot vīrusveidīgās daļiņas, strādājam jau teju 30 gadus,” teic K. Tārs. “Taču reāli rezultāti parādījušies tikai pēdējā laikā.” Pēc cik gadiem BMC tapušās vakcīnas varētu būt gatavas un izmantojamas, akadēmiķis atturas prognozēt. Drīzāk varētu tapt veterinārās vakcīnas, jo tām izvirzītas zemākas drošības prasības nekā cilvēkiem paredzētajām.
Ar vīrusu zem stobra
Bakteriofāgu rentgenstruktūranalīze nozīmē, ka uz vīrusa kristālu tiek virzīts rentgena stars, kas sadalās daudzos citos staros, izveidojot tādu kā punktiņu (disfrakcijas) ainu. Tas ļauj izrēķināt, kā uz vīrusa virsmas izvietoti atomi. BMC rīcībā esošā iekārta nav pietiekami jaudīga konkrēto bakteriofāgu rentgenstruktūranalīzei, tāpēc pētnieki vīrusus vairākkārt veda uz ārvalstīm. Vīruss ir tik mazs, ka to nevar redzēt pat ar mikroskopu. Nepieciešams sinhrotrons – ļoti jaudīgs rentgenstaru avots, kāda Latvijā nemaz nav. Vīruss jāpārvadā īpašā konteinerā, kurā nodrošināta tam nepieciešamā vide. Lidostā tāda bagāža izskatās aizdomīgi, un K. Tārs neslēpj, ka nācies “ar šo muciņu arī zem stobra stāvēt”. Tāpēc vēlāk secināts, ka visērtāk vīrusu pārvadāt tomēr pa zemes ceļu.
Sadarbībā ar citu valstu zinātniekiem bakteriofāgu struktūru izpētē izmantotas arī citas metodes. Kolēģi Nīderlandē veica to krioelektronmikroskopiju, bet franču zinātnieki kopā ar vieszinātnieku no Latvijas Organiskās sintēzes institūta – Kristapu Jaudzemu – veica bakteriofāgu cietās fāzes kodolmagnētisko rezonansi.
Cerīgi rezultāti
Pētniecības procesā no vīrusiem vispirms izņemts tā genoms, lai tas būtu tukšs, tīrs un pats neko inficēt nevarētu. Palicis tikai vīrusa apvalks – vīrusveidīgā daļiņa, kam savukārt var pievienot proteīnus – infekciozu vīrusu un baktēriju sastāvdaļas, kas radīs organismā antivielas pret dažādām slimībām.
Piemēram, kopā ar ASV kolēģiem BMC zinātnieki pēta, vai šos bakteriofāgus iespējams izmantot, lai radītu vakcīnu pret Laimas slimību. Pētnieki vienu no šo slimību izraisošām baktērijām ir pievienojuši bakteriofāgam. Līdz šim veiktie eksperimenti ar pelēm jau parādījuši, ka šāda veida vakcīna var radīt antivielas pret Laimas slimību. Nesen K. Tāra pētnieku grupa ieguvusi finansējumu no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektam, kurā pētīs, kādus vēl vīrusus var izmantot vakcīnu radīšanā. Tāpat K. Tārs ar kolēģiem pētīs, kā radīt tādu pretgripas vakcīnu, ar kuru vienlaikus varētu potēt pret daudziem gripas paveidiem.
Nauda puspētniekam
Runājot par zinātnes nozari kopumā, akadēmiķis Tārs saka: lielākā problēma ir nelielais valsts finansējums. Piemēram, no valsts pētījumu programmas desmit zinātnieku grupai, kurā strādā K. Tārs, gadā piešķirti tikai 20 000 eiro: “Reāli ar to var finansēt vien puspētnieka darbu.” Šobrīd zinātniekiem ir iespēja tikt pie Eiropas struktūrfondu naudas – tuvākajos trijos gados iegūts finansējums diviem projektiem, no kuriem katrs ir 600 000 eiro vērtībā. Bet kas notiks, kad Eiropas Savienība vairs nebūs tik dāsna? “Vai tad viss būs cauri un mūsu kantoris jātaisa ciet?” retoriski vaicā K. Tārs. Jāuzmanās arī, lai zinātnei paredzētais finansējums netiktu projektiem, kas nemaz nav īsta zinātne, bet tikai kāds jauninājums vai uzlabojums, piemēram, “briesmīgi inovatīvi telefonu vāciņi”.
Kopumā pagājušā gada nogalē kā Latvijas zinātnes sasniegumus LZA nominējusi septiņus sasniegumus teorētiskajā zinātnē un piecus – lietišķajā zinātnē. Vēl par sešiem augstvērtīgiem zinātnieku veikumiem, kas tomēr neiekļuva nominācijās, tiks pasniegti atzinības raksti. Veiksmīgāko zinātnieku godināšana plānota 14. februārī.
Ko vēl LZA atzinusi par Latvijas zinātnes sasniegumu 2016. gadā
Teorētiskā zinātnē
* Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieki akadēmiķis Andrejs Cēbers un fizikas doktors Kaspars Ērglis pētījuši lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei.
* LU Astronomijas institūta pētnieks fizikas doktors Ilgmārs Eglītis 72 publikāciju ciklā apkopojis Baldones observatorijā veiktu ilggadēju mazo planētu pētījumu rezultātus. Atklāti 48 jauni Saules sistēmas asteroīdi un precizētas 826 asteroīdu orbītas.
* Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehānismi organismā (autori: Organiskās sintēzes institūta pētnieki akadēmiķe Maija Dambrova, farmācijas doktori Marina Makrecka-Kūka, Reinis Vilšķērsts, Elīna Makarova, Jānis Kūka un LZA korespondētājloceklis Edgars Liepiņš).
* Izdota monogrāfija “Trejādas saules. Mitoloģiskā saule” (autore: akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga).
* Izdota grāmata “Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē” (autore: Anna Ancāne).
* Sagatavots izdevums “Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915 – 1940” (autori: habilitētais mākslas doktors Eduards Kļaviņš, mākslas doktore Stella Pelše, mākslas maģistres Anita Vanaga, Katrīna Teivāne-Korpa, Ilze Martinsone, Rūta Rinka un Marta Šuste, kā arī LZA goda doktors Valdis Villerušs).
* Izdota monogrāfija “Augļkopība” (autori: bioloģijas doktores Laila Ikase un Sarmīte Strautiņa, agronomijas doktori Māra Skrīvele, Daina Feldmane un Edgars Rubauskis, agronomijas maģistre Inese Drudze un vēl 24 autoru kolektīvs).
Lietišķajā zinātnē
* Izveidota precīza, ātra un praktiski izmantojama datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģija (LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieki LZA korespondētājloceklis Guntis Bārzdiņš, maģistri Didzis Goško un Pēteris Paikens, datorzinātņu doktors Normunds Grūzītis).
* Izveidota jauna pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klase. Pateicoties pētnieku veikumam, varētu tapt jauna pretmalārijas zāļviela (Latvijas Organiskās sintēzes institūts sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un “Francis Crick” institūtu Lielbritānijā).
* Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki inženierzinātņu doktori Jānis Zandersons, Jānis Rižikovs, Aigars Pāže un Ausma Tardenaka, ķīmijas maģistres Baiba Spince un Kristīne Meile, kā arī Ance Pļavniece izstrādājušas un patentējušas jaunu bērza tāss ķīmiskās pārstrādes paņēmienu un iekārtu tā realizācijai. Pateicoties iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar AS “Latvijas finieris” pirmo reizi Latvijā sākta kosmētikas produktu ražošanai piemērotu bērza tāss ekstraktvielu rūpnieciskas ražošanas iespēju izpēte un komercializācija.
