Kultūra
Kultūrpolitika

Peļņa pāri patriotismam? Ar ko nodarbojas Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi0


Iespējams, arī šī plakāta īpašniekiem noderētu Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu konsultācija.
Iespējams, arī šī plakāta īpašniekiem noderētu Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu konsultācija.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ieskatoties Valsts valodas centra (VVC) mājas lapā, var pamanīt intriģējošu sadaļu ar nosaukumu “Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi”. Pie tās iedibināšanas 2015. gadā stāvēja un līdz pat šī gada oktobrim ar sabiedriskajiem palīgiem strādāja ilggadējā VVC darbiniece DZINTRA SKRŪZMANE.

Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs rūpējas par valsts, proti, latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Sabiedrisko palīgu uzdevums ir konsultēt personas par valsts valodas lietojumu publiskajā vidē, palīdzēt izprast Valsts valodas likumu, kā arī izskaidrot veidus, kā iespējams novērst Valsts valodas likuma pārkāpumus, ja tādi radušies.

VVC sabiedrisko palīgu institūcijas izveides ideja bija Dzintara Rasnača izlolota un iekļauta Laimdotas Straujumas Ministru kabineta deklarācijā.

Kāpēc īsti ir vajadzīgi sabiedriskie palīgi?

Dzintra Skrūzmane
Dzintra Skrūzmane

Dz. Skrūzmane: Galvenie mērķi ir nodrošināt latviešu valodas aizsardzību, saglabāšanu, attīstību, tiesības brīvi lietot latviešu valodu katrā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Sākumā bija deviņi, tagad darbojas 36 sabiedriskie palīgi, bet šajā periodā sagatavoti 53 sabiedriskie palīgi.

Kāpēc tas bija nepieciešams? Viens iemesls ir valdības iniciatīva un uzstādījumi, bet kopumā mērķis bija iesaistīt sabiedrību Valsts valodas likuma izpratnē, jo

skaidrs, ka kopā visi varam izdarīt vairāk nekā katrs atsevišķi,

un, jo vairāk cilvēki būs zinošāki un ieinteresēti likuma garā – reizēm likuma pants un gars atšķiras –, jo labāk varēsim palīdzēt sabiedrībai saprast tā būtību.

Valsts valodas centrs īpaši tajā sabiedrības daļā, kurai latviešu valoda nav dzimtā, tiek lielā mērā uztverts kā represīva iestāde, un priekšstats par sabiedriskajiem palīgiem varētu būt kā par ziņotājiem…

VVC līdz ar visu valsts pārvaldi ļoti mainās, un uzstādījumi, kā sadarboties, veidot komunikāciju, ir krietni atšķirīgi nekā pat vēl pirms gadiem pieciem. Šobrīd dominējošais princips ir “konsultē vispirms”.

Līdz ar to faktiski tas ir novecojošs uzskats, ka VVC iet un tikai visus soda.

Tā nebūt nav. Pirmā prioritāte ir konsultēt, palīdzēt izprast un novērst kļūdas, ja privātpersonas, organizācijas vai uzņēmuma darbībā tās ir radušās.

Cilvēks varbūt iedomājas, ka nu vēl kaut kādi sodītāji vai ziņotāji uzradušies, nu tikai notiks lielās raganu medības, bet, ja nopietni izlasa to, kas rakstīts par sabiedriskajiem palīgiem, viņu mērķiem, tad redzam, ka viņiem ir pilnīgi cits motīvs darboties.

Sabiedrisko palīgu nozīme un loma slēpjas jau nosaukumā, viņu galvenā misija ir palīdzēt, un tā ir palīdzība ļoti plašā nozīmē.

Pirmkārt, viņi palīdz tiem, kuri pēc palīdzības vēršas, konsultē, kā būtu pareizi lietot valsts valodu, kur varbūt radusies kļūda vai pārkāpums.

Otrkārt, palīdz mums, Valsts valodas centram, risināt ātri, operatīvi un uz vietas nokārtojamus jautājumus. Piemēram, kādā ēdienkartē pazudusi garumzīme, izkārtnē nepieciešams komats vai tamlīdzīgi. Sabiedriskais palīgs šādu kļūdu tiesīgs novērst uz vietas.

Protams, ne visi cilvēki gatavi uzklausīt, ka viņiem ir kļūdas, bet patiesībā tā ir vienkārši lieliska iespēja saņemt palīdzību.

Sabiedriskie palīgi ir bezmaksas palīdzības dienests valodas lietojumā.

Pie šiem cilvēkiem var pakonsultēties jebkurā brīdī, īpaši, ja kāds mazdrusciņ baidās no ierēdņiem un domā: kā pajautāšu, ka tikai nenonāku vēl lielākos kreņķos.

Kas ir tas, ar ko pamatā nodarbojas sabiedriskie palīgi?

Apmēram trīs ceturtdaļas darba viņi konsultē par pareizu valsts valodas lietojumu, ja cilvēki vēršas pēc palīdzības par pareizām valodas formām, locījumiem.

Redzot kļūdas publiskā informācijā, palīgi paši vēršas pie paziņojumu vai reklāmu autora, ka ir ieraudzīta kļūda. Un atlikusī ceturtdaļa ir, piemēram, par to, ka ieviesušās kļūdas preču marķējumos, vai arī publiskajā telpā parādījušies teksti, kuros lietota svešvaloda un nav norādes valsts valodā.

Ja sabiedriskais palīgs ir varējis palīdzēt novērst kļūdu, tas tiek ierakstīts viņa atskaitē kā atrisināts jautājums, galvenais rezultāts.

Tikai tad, ja vairākkārtēju konsultāciju rezultātā, ejot runāties ar to, pēc kura darbības kļūda radusies, vainīgais nereaģē un likuma pārkāpums vai normu neievērošana turpinās ilgstoši, sabiedriskais palīgs meklē palīdzību Valsts valodas centrā.

VVC par padarītajām lietām uzzinām caur sabiedrisko palīgu atskaitēm.

Tajās parādās tikai padarītais darbiņš, tas, ka palīgs bijis konsultēt privātpersonu par noteiktu jautājumu. Savus labos darbus sabiedriskie palīgi uzskaita, jo viņiem ceturkšņa beigās jāiesniedz atskaite.

Kā saprotu, sabiedriskajiem palīgiem ir gan īpaša atlase, gan apmācība un apliecība?

Jā, reizēm man jautā, kādēļ vajadzīga oficiāla apliecība, ja jebkura ieinteresēta persona var iet un palīdzēt novērst pārkāpumus. Jautājums ir vietā.

Ja sabiedrība kopumā būs ieinteresētāka un nepaies garām kļūdām, ļoti labi, bet tas, ka palīgiem ir apliecība, ir uzticības garants Valsts valodas centram, tāds kā uzticības kredīts, un arī

cilvēkam, pie kā sabiedriskais palīgs atnāk, apliecība ir zināma uzticības garantija,

ka pēc brīža neatnāks nākamais, kurš atkal teiks, ka kaut kas ir nepareizi.

Lai būtu uzticības garants, sabiedrisko palīgu valsts valodas zināšanu līmenim jābūt augstam – to es jautāju, ja nu kāds, šo rakstu izlasījis, vēlētos pieteikties.

Jā, viņu zināšanu līmenis ir augsts, tā ir viena no prasībām, ka valsts valodas lietojumam jābūt C2 līmenī. Turklāt mēs sabiedriskajiem palīgiem nodrošinām arī apmācību.

Reizēm daudzas lietas zinām intuitīvā līmenī, kā ir pareizi, bet, kad uzdod konkrētu jautājumu, kāpēc, atbildi īsti nezinām. Un tad ir ļoti labi, ka sabiedriskais palīgs vienmēr var meklēt atbalstu pie VVC darbiniekiem.

Te ir varbūt gan arī atšķirība starp Valsts valodas likumu un latviešu valodas gramatiku. Valsts valodas likums nosaka, kur, kā un cik lielā mērā valsts valoda jālieto.

Kas pārsvarā ir cilvēki, kas piesakās sabiedriskā palīga darbam?

Te ir cilvēki, kuriem valoda ir sirdslieta, viņi nevar paiet garām kļūmīgām lietām, grib palīdzēt. Tas ir brīvprātīgais darbs, reāls darbs Latvijas valsts labā.

Lai kļūtu par sabiedrisko palīgu, jābūt vismaz 21 gadu vecam, ar augstāko izglītību, valsts valodai jābūt dzimtajai vai arī tās zināšanām augstākajā pakāpē.

Pretendentiem ir ievadnodarbība, kurā izstāstām Valsts valodas likuma būtību, tad runājam par valodas kultūras jautājumiem, un tad pretendenti nokārto testu par abām sadaļām.

Valsts valodas centra darbības būtība ir – neesam pret nevienu cilvēku un valodu,

bet gan par latviešu valodas kopšanu un aizsardzību. Valoda ir mūsu paš­apziņas stūrakmens, mūsu lingvistiskās pamattiesības, jo šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur varam saglabāt mūsu valodas tīrību un lietošanu.

Vai laikā, kad darbojāties Valsts valodas centrā, novērojāt kādu, ja tā var izteikties, biežāko kļūdu dinamiku? No kurienes aug kājas izplatītākajām kļūdām valsts valodas lietojumā?

Man gandrīz gribētos teikt, ka šobrīd diezgan liela ietekme ir angļu valodai, jo nāk iekšā daudz svešvārdu. Īpaši jaunieši, kuri grib izteikties populāri, brīžiem rada anglisku vārdu savirknējumus, kuros pat grūti saprast būtību, jāsāk meklēt, ko katrs vārds nozīmē.

Ar anglicismiem pilnas ēdienkartes.

Visa Eiropa zina, ko tas nozīmē, un ir sajūta, ka arī mums šiem vārdiem jābūt zināmiem.

Bija brīdis, kad ļoti plaši ēdienkartēs parādījās vrapi, brauniji, mafini. Kad divas reizes gadā sabiedriskajiem palīgiem notiek mācības, mēs arī runājam par jaunākajām tendencēm, mēģinām saprast, kuriem vārdiem un kādi tulkojumi ir oficiāli pieņemti, kam varbūt vēl nemaz nav.

Par šiem jautājumiem ļoti labi un izsmeļoši pastāsta Latviešu valodas aģentūras speciālistes, tur arī var meklēt atbildes, ja esi apjucis gramatikas likumos.

Faktiski mēs ar sabiedriskajiem palīgiem runājam par valodas kultūras jautājumiem, jo

valoda ir dzīva, tā mainās un nekad nepaliks tāda, kā runājām pirms desmit gadiem,

vēl atšķirīgāka būs pēc desmit gadiem. Valoda mainās līdz ar laiku, un šīs tendences mēs izrunājam.

Kā jums šķiet: vai situācija ar valsts valodas lietošanu kopumā uzlabojas vai pasliktinās?

Man intuitīvi šķiet, ka situācija ir uzlabojusies. Es gan nevaru sniegt nekādus pētījumus, ne arī statistikas skaitļus, turklāt tas atkarīgs arī no reģiona, jo skaidrs, ka valodas lietojuma īpatnības atšķiras Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē.

Ir vietas, kur varbūt situācija ir asāka, domāju, to diezgan lielā mērā veido valdošie politiķi, tās partijas, kuras ir pie varas konkrētajā reģionā.

Kopumā es teiktu, ka iet uz labu. Bet būtu jārunā par vēl kādu lietu.

Reizēm mēs, paši latvieši, esam nedaudz divdabji.

Tas izpaužas tādējādi, ka esam gan savas valsts un valodas patrioti, reizēm runājam pat diezgan paaugstinātā tonī par to, bet, kad tiek skartas mūsu ekonomiskās intereses, pēkšņi aizmirstam, ka līdzās, piemēram, angļu vai krievu valodai vajadzētu sniegt paskaidrojumu arī latviešu valodā.

Kad saskaras patriotisms ar biznesa interesēm, pēdējās ceļam augstāk.

Tie paši apzīmējumi “cafe”, “hotel” – it kā jau mēs visi zinām un saprotam, ko tas nozīmē, bet tajā pašā laikā: vai to tiešām būtu grūtāk uzrakstīt latviešu valodā? Gribam izpatikt tūristiem? Bet viņi, braucot uz kādu valsti, gan jau ir iepazinušies ar pamatvārdiem. Vai nu viņi nesaprastu vārdus “kafejnīca,” “viesnīca”?

LA.lv