Kristīne Piliena.
Kristīne Piliena.
Foto – Valdis Semjonovs

Peļņa sākas no simts kazām. Pieredzē dalās Z/s “Bērzi” Vandzenes pagastā 4

Ar kazām Pilieni sāka nodarboties 1998. gadā, kad nopirka pirmos divus kazlēniņus. Pirms tam “Bērzu” saimnieku galvenais rūpals bija cūkkopība, kad tika turētas 14 sivēnmātes un pārdošanai tika piedāvāti gan sivēni, gan realizēta cūkgaļa. “Tolaik tas bija izdzīvošanas bizness,” atceras saimniece. Tā kā Kristīnes dzīvesbiedrs Armands Piliens ļoti vēlējies saimniecībā kādu ragulopu, nolēmuši iegādāties kazas. Sākotnēji gan neviens nav paredzējis, ka šī nodarbošanās kļūs par nopietnu biznesu. Tagad “Bērzu” ganāmpulks Vandzenes pagastā ganās jau 6 ha platībā, bet ziemas lopbarība tiek sagatavota nomātos 12 ha, kas atrodas astoņus kilometrus no saimniecības. Pamazām “Bērzu” saimnieki pievērsušies arī lauku tūrismam.

Reklāma
Reklāma

Attīstās soli pa solim

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Kristīne ir diplomēta zoo­tehniķe un lauki saimniecei vienmēr bijuši tuvi. Pievēršanās lauku tūrismam arī bijusi tikai likumsakarīga. Šogad aprit 12 gadi, kad “Bērzu” saimnieki gatavojas uzņemt lauku ceļotājus savā saimniecībā pasākuma “Atvērtās dienas laukos” laikā 14. maijā. Sākotnēji cilvēki bija ļoti jāizglīto, bet tagad jau daudzi pazīstot kazas piena produktus. Turklāt interesējas ne tikai vietējie ceļotāji, bet arī ārzemnieki.

“Nekur tālu no savas sētas neesam tikuši ar savu preci. Visu saražoto pārdodam uz vietas,” stāsta Piliena. Darbošanās lauku tūrismā palīdz saražoto popularizēt gan skolēnu, gan citu interesentu vidū. Šopavasar interese par kazas sieru un saldējumu augusi restorānu vidū, līdz ar to saimniekiem jādomā par apjomu palielināšanu. Svaigu pienu labprāt iegādājas gan mazu bērnu vecāki, gan cilvēki cienījamā vecumā. “Jāatceras, ka dzīvs piens ir tikai trīs dienas. Pēc tam olbaltums sāk šķelties,” izglīto saimniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, saimniecība tikai vienu divus procentus no saražotā realizē kā pienu, viss pārējais ir pārstrādes produkti – siers, jogurts, saldējums. “Strādājam noslēgtā ražošanas ciklā, kad nekas pāri nepaliek,” uzsver saimniece. Gaļa tiek izmantota tikai saimniecībā pašu vajadzībām, taču perspektīvā tiek domāts par savas kautuves izveidi. Šobrīd tuvākā kautuve ir Ventspilī, taču tas nozīmē lielas transporta izmaksas un līdz ar to arī galaprodukcijas sadārdzinājumu.

Visu nopelnīto saimnieki iegulda saimniecībā, līdz ar to attīstība notiek pamazām, soli pa solim. Bankas uz šo nozari skatās ne visai pozitīvi, jo tā ir jauna un nav pārliecības par tās ekonomisko izdevīgumu. 2010. gadā Kristīne nodibinājusi savu uzņēmumu IK “Caprine”, kas nodarbojas ar konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošanu un par galvenajām izejvielām tiek izmantots kazas piena siers, sviests, krējums. Saldējums un konditorejas izstrādājumi tiek gatavoti tikai pēc pasūtījuma nelielos apjomos. Pagaidām gan nav atrisināts jautājums par kazu ādu izmantošanu. Pilieni ādas ved uz ģērētavu Rīgā, ko pēc tam amata meistares izmanto rokdarbos, bet šī niša būtu pilnveidojama.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.