Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. jūlijs, 2014
Drukāt

Peļņa uz iedzīvotāju rēķina. Lielākie ieņēmumi – monopoliem un oligopoliem (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”

Pēdējos 15 gados Latvijā visvairāk pelnījuši monopoli vai oligopoli, tie ir uzņēmumi, kas ilgu laiku bijuši vai nu vienīgie nozarē, vai darbojušies divu trīs tirgus dalībnieku sastāvā, pārdodot noteiktu preci vai pakalpojumu. Tā, piemēram, pirmajā pelnītāju topa vietā atrodas “Latvijas Mobilais telefons”, kas dibināts 1992. gadā, savukārt tā lielākais konkurents Latvijā “Tele2” reģistrēts trīs gadus vēlāk, un ilgu laiku uzņēmumi šādā tandēmā arī darbojās Latvijas tirgū, līdz 2005. gadā darbību sāka trešais mobilo sakaru operators mūsu valstī – “Bite”. Un, lai arī pēdējos gados, augot konkurencei, “Latvijas Mobilā telefona” ieņēmumi rūk, uzņēmuma rentabilitāte ir ļoti solīda, piemēram, 2012. gadā tā bija virs 20%.

Trešajā vietā ierindojies vēl viens telekomunikāciju uzņēmums – “Lattelecom”, kas ļoti ilgus gadus bija vienīgais fiksēto sakaru nodrošinātājs Latvijā.

No dažādām nozarēm


Otrās vietas īpašnieks ar 664,8 miljoniem eiro peļņas 15 gados ir “Latvijas valsts meži”, kas apsaimnieko valsts mežu teritorijas. Valsts zaļā zelta un viena no svarīgākajiem dabas resursiem apsaimniekošana ļāvusi uzņēmumam daudzus gadus pēc kārtas strādāt ar stabilu un ievērojamu peļņu. Sarakstā ir vēl daži mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumi: “Vika Wood”, “Foran Real Estate” un “Stora Enso Latvija”. Diemžēl neviens no šiem uzņēmumiem nepieder Latvijas uzņēmējiem, un tas liek pārdomāt situāciju, jo izrādās, ka paši neesam bijuši spējīgi gūt solīdus ienākumus no savas valsts resursiem.

Ilgus gadus Latvijas iedzīvotāju vienīgā izvēle enerģētikas tirgū – “Latv­energo” – ar aptuveni pusmiljardu eiro peļņas 15 gados rotā saraksta ceturto vietu. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, reālā peļņa bijusi ap 44 miljoniem latu, kas arī ņemta vērā aprēķinos. Vēl viens enerģētikas monopols “Latvijas gāze”, kas pieder Krievijas kapitālam, pēdējos 15 gados nopelnījis 377,2 miljonus eiro.

Tranzīta/transporta nozari pelnītāju sarakstā pārstāv Ventspils uzņēmumi: “Ventbunkers”, “Ventbunkers loģistika”, “Ventspils nafta termināls”, “VK Tranzīts” un “LatRosTrans”. Turklāt ir vērts atzīmēt, ka “LatRosTrans” vietu sarakstā pat nav traucējuši iegūt zaudējumi deviņus gadus pēc kārtas, kas kopsummā sasnieguši 66,3 miljonus eiro.

Uz iedzīvotāju rēķina


Te ir vērts atzīmēt, ka pirmie četri lielākie pelnītāji pieder Latvijas valstij vai nu pilnībā, vai ar vairākuma daļām. Turklāt “Latvijas Mobilais telefons”, “Lattelecom”, “Latvenergo” un “Latvijas gāze” ir tie uzņēmumi, kuru peļņas pamats ir Latvijas iedzīvotāju izdevumi par attiecīgajiem pakalpojumiem vai precēm. Šie uzņēmumi ar daudzu simtu miljonu peļņām atrodas saraksta augšgalā.

Mūsu valstī ir izveidojusies situācija, ka iedzīvotāji ne tikai maksā nodokļus (protams, Latvijā ir liela ēnu ekonomikas proporcija), bet arī pērk pakalpojumus no valsts uzņēmumiem bez izvēles iespējām, tā tas ir bijis līdz šim, piemēram, enerģētikas jomā (no nākamā gada 1. janvāra enerģētikas tirgus tiks pilnībā liberalizēts). Nav jau, protams, arī garantijas, ka, nonākot privātu uzņēmēju rokās, par attiecīgiem pakalpojumiem maksāsim mazāk, bet fakts paliek fakts, ka gan vietējie iedzīvotāji, gan uzņēmēji nodrošina šo uzņēmumu apgrozījumu un peļņu, turklāt ne mazu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ir arī saprotama valsts vēlme nešķirties no peļņu nesošiem biznesiem, turklāt daudzi pelnošākie uzņēmumi pārstāv valsts stratēģiskās nozares – enerģētiku, transportu un tranzītu, mežu nozari u. tml.

Peļņu no ārzemnieku maciņiem visvairāk gūst zemāku vietu uzņēmumi. Izcilnieki ir “Valmieras Stikla šķiedra” un “Z-Light”, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību, turklāt tirgo tos ārvalstīs.

Vērtējot lielāko pelnītāju sarakstu no piederības noteiktas valsts kapitālam, nākas secināt, ka topā dominē ārzemnieki. Atzīmējot faktu, ka lielākie Latvijas kapitāla pelnītāji pieder valstij un atrodas sarak­sta augšgalā, liela daļa vietējo uzņēmumu atrodas topa divdesmitajās vietās.

uznemumipelna_tab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Raksts tapis sadarbībā ar “Lursoft”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Esmu ļoti sašutusi par Lattelecomu, šogad atsūtīja mums vēstuli, ka sakarā uttt, mums tiek paaugstināta maksa par tv uz pusi, KAUNA NAV! Mēs skaitam katru centu, lai varētu ar savām “veiksmes” algām galus kopā savilkt, bet te topā augšdaļā ar savu peļņu, fui…..

  2. mums uzspiež pirkt preces un pakalpojumus par neadekvāti augstu cenu,neatstājot izvēles iespēju. Atklāti un nekaunīgi paaugstina tarifus miljonus pelnoši uzņēmumi,jāatzīmē,ka ar pilnīgu valsts atbalstu. Rekets,citādi to nenosauksi.

  3. Kauns Latvenergo!! Atbildēt

    No raksta redzams, ka Latvenergo ir pilnīgi akūti svarīgi palielināt tarifus elektroenerģijai par 40% (!!!). Šādu elektroenerģijas palielināšanas politiku var pielīdzināt zināmam genocīdam pret vēl atlikušajiem šeit dzīvojošajiem (nereti dzīvi velkošajiem) tautiešiem. KAUNS LATVENERGO! Jo tas tiešām ir monopolists un pēc “brīvā tirgus”, kāds tas, protams, nebūs, ieviešanas, vienīgais reālais tirgus spēlētājs paliks Latvenergo ar saviem Sadales tīkliem, kas nodrošinās Latvenergo monopolstāvokli.

  4. Un kur tā peļņa aiziet? Lielu daļu ieskaita budžetā un tad no budžeta maksā gan pensionāriem, gan bērniem, gan bezdarbniekiem.

  5. Ko var gribēt ja tika pieņemts ka ārvalstu investori trīs gadus nemaksā ienākuma nodokli,pēc tam viņi vienkārši pārreģistrēja uzņēmumu un nemaksāja tālāk,kamēr vietējie maksāja stenēdami.

  6. Latvijas gāze nav valsts īpašums!

  7. un? par ko raksts??? uz iedzīvotāju rēķina??? kurš tad vēl par kaut ko maksās???

  8. Raksta doma skaidra. Pārdodam lielākos uzņēmumus lai uz iedzīvotāju rēķina pelnītu ārvalstnieki.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+