Ekonomika
Bizness

Peļņas atņemšana nav ilgtermiņa risinājums 16


“Latvijas valsts ceļi” līdzekļus no dividendēm ieguldīs jaunās ceļu laboratorijas asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtas (TSRST) iepirkšanai. Ar pašreizējo iekārtu (attēlā) var pārbaudīt tikai vienas asfaltbetona sastāvdaļas – bitumena – trauslumu.
“Latvijas valsts ceļi” līdzekļus no dividendēm ieguldīs jaunās ceļu laboratorijas asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtas (TSRST) iepirkšanai. Ar pašreizējo iekārtu (attēlā) var pārbaudīt tikai vienas asfaltbetona sastāvdaļas – bitumena – trauslumu.
LVC publicitātes foto

Valdība lēmusi, ka šogad četras no valsts kapitālsabiedrībām drīkst dividendes jeb pērnā gada tīro peļņu, neiemaksājot to valsts budžetā, paturēt sev. Tas ir ļauts “Latvijas valsts ceļiem” (LVC), “Latvijas autoceļu uzturētājam” (LAU), “Latvijas dzelzceļam” (LDz) un “Latvijas Nacionālajai operai un baletam” (LNOB). Nauda tikšot izmantota jaunu iekārtu iepirkšanai, dažādu projektu un modernizācijas veikšanai.

Šogad no kapitālsabiedrībām tika iekasēti nedaudz vairāk kā 170 miljoni eiro no pērnā gada peļņas. Lai nākotnē iegūtu vairāk līdzekļu budžetam, Finanšu ministrija (FM) plāno uzlikt pienākumu kapitālsabiedrībām palielināt dividenžu apmēru. Šī iecere tiek vērtēta pretrunīgi.

 

Uzņēmuma īpašnieki ir tiesīgi izlemt

Dividenžu sadalījuma jautājums ir sarežģīts, tādēļ ir jāsaprot, kāpēc dažām kapitālsabiedrībām tiek dotas “atlaides”, savukārt citām – ne. Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāve Elīna Krūzkopa izskaidro kritērijus, pēc kādiem tiek vērtētas kapitālsabiedrības un to tīrās peļņas liktenis: “Valsts budžetā attiecīgajā pārskata gadā ieskaitāmo dividenžu apjomu regulē likums. Apstiprinot kapitālsabiedrības gada pārskatu, dalībnieku sapulce lemj arī par normatīvajos aktos noteikto dividenžu iemaksu valsts budžetā. Ja kapitālsabiedrība nolemj maksāt valsts budžetā noteikto dividenžu apjomu, atsevišķs Ministru kabineta (MK) lēmums nav nepieciešams. Gadījumā, ja kapitālsabiedrība neplāno ieskaitīt valsts budžetā normatīvajos aktos noteikto dividenžu apmēru, tai ir iespēja iesniegt priekšlikumu PKC un FM par atšķirīgu dividendēs iemaksājamo apmēru.”

Kāpēc dažām no valsts kapitālsabiedrībām valdība ļauj paturēt gada tīro peļņu uzņēmuma mērķu īstenošanai, savukārt citām – tā pilnā apmērā jāiemaksā valsts budžetā? “Jebkuri lēmumi, kas saistīti ar dividendēm un to izmaksu, ir uzņēmuma īpašnieka lēmumi. Kapitālsabiedrības kompetencē ir strādāt ar augstu efektivitātes līmeni un ražot tirgum konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, lai uzņēmumam būtu peļņa,” atzīst “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

To apstiprina arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs: “Valstij kā uzņēmumu akcionāram ir tiesības izņemt dividendēs no peļņas tik, cik uzskata par nepieciešamu. Vienlaikus tam jānotiek atbilstoši kapitālsabiedrības darbības stratēģijai, nevis ar mērķi segt budžeta izdevumus īstermiņā, jo valstij jārīkojas kā rūpīgam uzņēmuma saimniekam un jāskatās ilgtermiņā.

 

Ceļu finanšu situācija esot stabila

Neņemot vērā PKC iebildumus, 22. augustā valdība atļāva arī LVC neiemaksāt dividendes no pagājušā gada peļņas.

Kādēļ PKC gribēja dividendes no ceļu uzņēmumiem, zinot, cik sliktā stāvoklī ir valsts ceļi? “Minētais jautājums nav saistīts ar PKC gribu, bet ar labas pārvaldības principiem un likumību, kas jāievēro, nosakot dividenžu sadalījumu. Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikts, ka valsts kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju,” norāda Elīna Krūzkopa.

PKC neatbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā rīkojuma projekta tālāku virzību, jo LAU finanšu prognozes liecinājušas, ka šī uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, tādēļ kapitālsabiedrību uzraugs uzskatījis, ka nav nepieciešama dividenžu atstāšana kapitālsabiedrības rīcībā. Arī attiecībā uz LVC PKC norādīja, ka “analizējot LVC gada pārskata datus, redzams, ka likviditātes rādītāji, kā arī pašu kapitāla līmenis ir atbilstošs LVC plānotajai darbībai, līdz ar to peļņas atstāšana kapitālsabiedrībā nav nepieciešama finanšu stāvokļa uzlabošanai. Lai gūtu pārliecību, ka dividenžu neizmaksāšana ir vienīgais risinājums finansējuma piesaistei, PKC lūdza veikt izvērtējumu par alternatīvu finanšu piesaistes iespējām, tāpat lūdzām izvērtēt esošo investīciju programmu 2017. gadam, nosakot prioritātes esošā finansējuma robežās,” skaidro PKC pārstāve.

Kur tiks izmantoti 46 553 eiro, kas palika uzņēmuma rīcībā?

“Līdzekļi no dividendēm tiks ieguldīti jaunās LVC ceļu laboratorijas asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtas (TSRST) iepirkšanai. Tā maksā ap 80 000 eiro, un šie dividenžu līdzekļi daļēji segs izmaksas. Ar iekārtu veic asfaltbetona kvalitātes pārbaudes – kāda ir asfalta izturība pret plaisu veidošanos zemā temperatūrā. Šobrīd mums tādas nav, testi tiek veikti ar citas iekārtas palīdzību, bet ar to var pārbaudīt tikai vienas asfaltbetona sastāvdaļas – bitumena trauslumu. Asfalta trausluma temperatūras noteikšanas iekārtā sniegs daudz objektīvāku kvalitātes vērtējumu,” informē LVC pārstāve Anna Kononova.

 

Īstermiņa vajadzības svarīgākas par labu pārvaldību

Valsts budžetā ieņēmumi no dividendēm no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām par pagājušo gadu bija 170 329 251 eiro. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) izteikusi domu, ka, lai paplašinātu 2019. gada fiskālo telpu, valsts kapitālsabiedrībām jāuzliek par pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes. Šī iecere tiek dažādi vērtēta. Lai gan uzņēmumu īpašnieki ir tiesīgi izņemt dividendēs tik, cik uzskata par vajadzīgu, to nevajadzētu darīt īstermiņa vajadzību segšanai, uzskata “LA” aptaujātie eksperti.

“Iecere valsts kapitālsabiedrībām celt dividendēs izmaksājamo apmēru, lai palielinātu fiskālo telpu 2019. gadā, ignorējot apstiprinātās valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas, parāda, īstermiņa vajadzības gūst virsroku pār uzņēmumu labu pārvaldību,” norāda BKPI Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

“Turklāt šāds valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids ir pretrunā ar starptautisko labo praksi, kā arī pēdējos gados Latvijā veiktajām izmaiņām tiesību aktos, kas nosaka valstij piederošo uzņēmumu dividenžu politikas principus. Šie principi paredz, ka dividenžu politika jānosaka katrai valsts kapitālsabiedrībai individuāli, izvērtējot uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, finanšu situāciju, nozari, kurā uzņēmums strādā, tirgus situāciju, kā arī investīciju plānus. Tieši uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģija ir tas rīks, ar kuru valsts kā akcionārs pieņem lēmumu par uzņēmuma mērķiem un attiecīgi arī peļņas sadali. Viena uzņēmuma darbības stratēģijā var būt dividendēs izmaksāt 100% no peļņas, savukārt cita 50% vai 0%. Piemēram, ja Latvijā atsevišķas kapitālsabiedrības pārsvarā tiek finansētas no valsts budžeta, tādējādi īstenojot valsts politiku, piemēram, kultūras jomā, būtu konceptuāli jāvērtē, vai par finanšu mērķi jānosaka dividenžu izmaksu,” savu viedokli pauž A. Grafs.

 

Rēķinājās ar 70%, uzspiež 85%

Arī PKC šo priekšlikumu vērtē negatīvi. “Kapitālsabiedrības rēķinās un plāno nākotnes investīciju programmas un dividenžu izmaksu atbilstoši valdības iepriekš noteiktai dividenžu izmaksu likmei, kas 2019. gadam ir 70% apmērā. Piedāvājums ir to palielināt līdz 85%. Šāds valdības lēmums būtu pret ilgtermiņa finanšu plānošanu valsts kapitālsabiedrībās. Jāņem vērā arī, ka lielai daļai valsts kapitālsabiedrību ir samazināti dividenžu maksājumi budžetā (piemēram, slimnīcām un daļai Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību). Valdība var ļaut arī peļņu nesošām kapitālsabiedrībām dividendes nemaksāt, ja tas pamatojams ar uzņēmuma finanšu situācijas stabilitāti vai nepieciešamajām investīcijām, piemēram, jaunu pakalpojumu sniegšanai. Būtībā ieguvums no dividenžu izmaksu apjoma palielināšanas par 15% punktiem neatsver potenciālos zaudējumus no jau ilgstoši nestabilas dividenžu politikas valsts kapitālsabiedrībās un ietekmes uz uzņēmumu ilgtermiņa darbības plānošanu,” rezumē PKC pārstāve E. Krūzkopa.

Finanšu ministrijas informācija liecina, ka 2018. gada pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 81 miljonu apmērā, savukārt 2019. gads būšot kritisks – līdzekļi saruks līdz 34,1 miljoniem eiro. Tādēļ FM ir jāveic virkne pasākumu, lai labotu šo situāciju. Tomēr pastāv iespēja, ka, palielinot dividenžu apmēru, valsts var negūt vēlamo fiskālo efektu. Iespējams, lai īstenotu savus attīstības plānus, uzņēmumi veiks “grozījumus” grāmatvedībā un uzrādīs mazāku peļņu. Tādēļ pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš dividenžu politikas sakārtošanai, nevis rezerves plāniem, kas darbosies tikai īstermiņā.

 

LA.lv