Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

Zāģmateriālu rūpnīcā “Kurekss” iekārta pati atrod plaisiņas un sašķiro 


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Cenas kāpj, tirgi aktīvi

“Zāģbaļķu cenas ir augstas un turpina kāpt, taču zāģmateriālu eksporta tirgi ir dzīvelīgi, tāpēc vajadzības ar iespējām sabalansēt varam,” tā šā brīža situāciju raksturo SIA “Kurekss” valdes loceklis Arnis Apsītis. Viņš stāsta, ka koksnes cenas ir tuvu maksimumam, kādas bijušas pirms krīzes, 2007. gadā, kad viss gāja uz “urrā!”. Taču, atšķirībā no iepriekšējās piecgades, šobrīd, paldies Dievam, arī noieta tirgos vilkme esot pietiekama.

A. Apsītis: “Tāda cena, kādu maksājam par kokiem šodien, nav bijusi ilgi. Tiem, kuriem mežs, tas ir izdevīgi, sanāk labs atspaids. Samaksāt par koksni tik labi varam tāpēc, ka aptuveni deviņdesmit procentus produkcijas eksportējam. Tradicionālais tirgus, protams, ir Eiropā, nelieli apjomi tiek sūtīti arī uz Japānu. Labs tirgus arī Āfrikā, neraugoties uz to, ka tur nemierīgi, dzīve tomēr uz vietas nestāv – cilvēki naski būvējas un jaunajās mājās gādā jaunas mēbeles. Arī Lielbritānijā būvmateriālu tirgus ir aktīvs, jo valsts galvo kredītus ģimenēm, kas vēlas tikt pie sava mājokļa, bez tam budžetā paredzēti līdzekļi sociālo māju celšanai tiem, kuriem nav lielu ienākumu. Savukārt Dienvidzviedrijā zāģētavas savas jaudas šobrīd spiestas samazināt, jo izejvielu trūkst – pēc vētras tur nācās nocirst lielas platības. Arī šo nišu, kas atbrīvojās, esam paspējuši aizņemt.”

To, ka arī vietējā zāģmateriālu tirgū būtu jūtams uzrāviens, uzņēmējs apstiprināt nevar. Viņaprāt, iekšzemes tirgus ir aptuveni tāds pats, kāds bijis, un, pēc viņa domām, arī no tiem desmit procentiem materiālu, kas tiek realizēti Latvijā, daļa kā mēbeļu sagataves tiek eksportēta uz citām valstīm.

Vislielāko apgrozījumu – 30 miljonus latu un gatavo zāģmateriālu apjomu 180 000 m3 – “Kurekss” sasniedza 2010. – 2011. gadā. Lielāko daļu labajos gados gūtās peļņas uzņēmuma īpašnieki ieguldījuši modernu tehnoloģiju iegādei, ar kurām strādājot iespējams iegūt vairāk augstas kvalitātes zāģmateriālu, jaudas nepalielinot. Tā kā resursi ir limitēti, uzņēmums modernizējies, rēķinoties, ka pārstrādes apjomi nepieaugs.

Iekārtas nenogurst


Pircēji atzīst, ka tik rūpīgi nostrādātus zāģmateriālus, kā ražo SIA “Kurekss”, pat Skandināvijas tirgū nopirkt ir grūti. A. Apsītis: “Mūsu uzdevums ir no baļķa iegūt vairāk augstas kvalitātes zāģmateriālu, nevis nomaļu. Tā ir tā biznesa sāls! Mūsu koncepcija – sazāģējot tikpat baļķu, iegūt vairāk laba materiāla, bet nākotnē, sazāģējot mazāk, iegūt tikpat daudz augstas kvalitātes produktu kā līdz šim.”

Pirms diviem gadiem uzņēmumā uzstādīta jauna zāģēšanas līnija piecu miljonu latu vērtībā. Uzstādīšana notikusi precīzi paredzētajā laikā bez kādas aizķeršanās, taču, lai pilnībā apgūtu jauna līmeņa tehnoloģijas, pagājis gads. “Iekārtu izgatavotāji un piegādātāji uzstādīja līnijas un mācīja strādniekus ar tām apieties, taču visu uzreiz pastāstīt nav iespējams, ir lietas, kuras var iemācīties tikai darba gaitā. Kad nianses bija apgūtas, mainījām žāvēto zāģmateriālu šķirošanas iekārtu, kas maksāja aptuveni tikpat, cik zāģēšanas līnija. Pirmo projektu realizējām, piesaistot arī Eiropas naudu, bet otrajā sadarbojāmies ar banku,” stāsta Apsītis.

Jaunā iekārta šķiro žāvētus dēļus, kas virzās ar ātrumu 100 – 150 m minūtē. Cilvēks pie tāda tempa nogurtu jau pēc pāris minūtēm, taču iekārta nenogurst un spēj atpazīt katru defektu un sašķirot materiālus atbilstoši kvalitātes standartiem. A. Apsītis: “Žāvējot parādās dažādi defekti – plaisiņas, sauso zaru vietas. Specifiska trīs dimensiju iekārta noskenē dēļus, izanalizē defektus, sašķiro, ja vajadzīgs, pat nogarina. Varbūt vizuāli dēlis neizskatās glīts, taču pēc kvalitātes tas atbilst kādai konkrētai vajadzībai. Var būt arī otrādi – dēlis izskatās skaists, taču tajā ir plaisas, un grīdai tāds nederēs.”

Jautāts, vai lielās zāģētavas nav savā starpā vienojušās par pieejamo resursu sadali un solidāru jaudu samazinājumu, Arnis Apsītis atbild, ka nestrādāt svētdienās nav nekas nosodāms. Viņš apstiprina, ka lielo zāģētavu īpašnieki gigantomāniju ir izslimojuši un sapratuši, ka dzīšanās pēc liela apjoma pie laba gala nenoved.

A. Apsītis: “Mēs vienmēr esam centušies strādāt saprātīgi, neskrienot pa galvu pa kaklu. Tā visi jūtas labāk. Mūsu mērķis – iegūt peļņu un nodarbināt cilvēkus, noturot rūpnīcas jaudu līdzšinējā līmenī.”

VEIKSMES FORMULA


Starts


SIA “Kurekss” dibināta 1995. gadā, pieder brāļiem Jānim un Arnim Apsīšiem.

Sāka ar zāģmateriālu iepirkšanu, šķirošanu un eksportēšanu, tad nopirka zemes gabalu un sāka attīstīt ražošanu.

Izrāviens


Vislielākais apjoms sasniegts 2010. – 2011. gadā, saražojot 180 000 m3 zāģmateriālu.

Ražotnes modernizācijā pēdējos gados ieguldīti Ls 10 milj.

Nodarbina 185 cilvēkus.

Saņemta meža nozares gada balva “Zelta čiekurs”.

Vīzija


Noturēt līdzšinējo apgrozījumu, jaudu nekāpinot.

Ražot augstas kvalitātes zāģmateriālus būvniecības vajadzībām.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+