×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.6°C
Rasma, Rasa, Maira
Trešdiena, 20. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Pensija 240 eiro, rēķins 207 eiro: seniore nezina, ko darīt (35)

Foto no skaties.lvFoto no skaties.lv

Neēdam, bet rēķinus maksājam, tā TV3 raidījumam “Bez Tabu” atklāti stāsta kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja – seniore, kura ir šokā par saņemto rēķinu.

Rēķinu ar dažādām summām saņēmuši mājas iedzīvotāji par “avārijas remontdarbiem”.

Kā risināt šo situāciju, kad mājas iedzīvotāji nav sekojuši līdzi un iedziļinājušies, kā tiek pieņemti šādi lēmumi – paziņojums par sūkni pienācis 2016.gadā, tad pārvaldnieks lūdzis nozīmēt pilnvaroto personu.

Sūknis izmaksājis 14 tūkstošus eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (35)

  1. Vai visiem jādzīvo galvaspilsētā? Provincē ir daudz lētāka dzīve.

  2. VINI GRIB ATGREST CILVEKUS NO ARVALSTIM LABAK TIKTU GALA AR PENSIJAM PAPREKSHU

  3. VINI GRIB ATGREST CILVEKUS NO ARVALSTIM LABAK TIKTU GALA AR PENSIJAM PAPREKSHU

  4. ko man darit ar150.00euro menesi?

  5. Vecais(Старый) Atbildēt

    Cienijamie,ir tak tāda organizācija kā”Rīgas ūdens”,kura NODROŠINA ūdensapgādi dzīvokļu īpašniekiem(īrniekiem)pēc noteiktā tarifa,saskaņā ar individuālo skaitītāju rādijumiem un ŪDENSLIETOTĀJIEM nav nekādu ATTIECĪBU ar SŪKNI,tā remonts un profilakse,elektroenerģijas patēriņš ietilpst”R.U.”kompetencē.Kas ir šī nama pārvaldnieks(uzraugs)ko ir nozīmējis”R.N.P.”?Ļoti šaubīgs rēķins un tā izcelsme,par sūkņa summu nemaz nerunājot,es domāju,ka šī nama iedzīvotājiem nav”lieko eiro”

  6. Vairākas reizes noskatījos sižetu, bet tā arī nesapratu, kā radusies tā milzīgā summā, ja sūknis maksā ap 1000 eiro.

  7. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  8. Pareizi izspiedisim no cilvēkiem pēdējas kapeikas!

  9. Dzīve 30 gadus noziegumu brīvības siltumnīcā nevar palikt bez sekām, kuras pārklāj viens visaptverošs un iedarbīgs komplekss vārdā „atrofija” – atrofija pret gudrību, tikumību, morāli, taisnīgumu, tiesiskumu, valstiskumu, patriotismu, suverenitāti, brīvību u.tml.

  10. Pēc raidījuma secinu ka tur netika veikta avārijas remonts, bet gan paslēpjoties zem avārijas tika ierīkots pilnīgi viss no jauna. Avārijas remonts- aizstātu veco sūkni ar tādu pašu jaunu (sižetā minēja aptuveno cenu 950-1000 E). Un uzlika jau arī sūkni no dārgā gala (kurus tā pat ražo Chinai).
    Šai māji galvenā problēma – nebija mājas vecākais (vai kā nu kurš to sauc), kam būtu jāseko līdzi visām ar māju saistītām lietām, skatoties no iedzīvotāju viedokļa tad RN nevarētu tik viegli apčakarēt.

  11. Nu ko, bauri, dabūjāt savu brīvību?
    Par to tagad jāmaksā!!!

    • Kuram jāmaksā, kuram ir jauna darbavieta.
      Nebūtu šīs brīvības, nebūtu troļļu un darba vietu troļļiem (Tev). Kā Tu pelnītu iztiku?
      Viss ir kopsakarībās.

  12. Atsakieties no Rīgas namu pārvaldes pakalpojumiem, tad nevajadzēs par 14000 pirkt sūkni un 40000 remontēt trepju telpu.

  13. cik sapratu pēc raidījuma,pats sūknis tik ap tūkstoti,kas sastāda pārējo…tiešām darbs, blīves,skrūves utt.tik vājprātīgu ciparu?

  14. Pensionāri sēž trīs istabu dzīvokļos un pēc tam nezin ko darīt ar rēķiniem “nabadziņi”, maināt uz vienu istabu, bet ne, tā tak ir MANA MĀJA. Lai klusē.

  15. VSAA Vecuma pensija Atbildēt

    Kad pacels minimālās pensijas? Ja no 1995.–1997.gadam bija maza alga, tad par normālu pensiju nav ko sapņot. Ja darba stāžs 20 gadi — pensija 70,43 eiro, ja būs 30 gadi — 83,24 eiro, ja 40 gadi — 96,05 eiro. Minimālās pensijas nav mainītas jau 12 gadus. Deputāti un ministri sev katru gadu ceļ algas. Darbojoties kaut kāds tur koeficients. Kāpēc tie koeficienti neattiecas uz pensionāriem un strādājošajiem?

    • Tādēļ ka koeficentu deputāti raksta paši priekš sevīm,tādu lai iznāktu lielāki pielikumi,bet pensionāriem,lai nu galīgi neatstieptu pedāļus,knapus,knapus…

  16. Latgalē pašvaldības izīrē mājas un dzīvokļus tikai par komunālajiem maksājumiem!Šajā gadījumā vislabākais variants ir pārcelties no Rīgas uz laukiem!

  17. Noskatoties Bez tabu raidījumu par šo tēmu,radās iespaids,ka tas sūknis ar visām trubām būtu no zelta…Nu jā Rīgas nama apsaimniekotājam visas summas rādās x2vai x3…

  18. Politparkorekti tiek rekinu nosutitajs nodevets par “parvaldnieku” vai “apsaimniekotaju”.Vai rekinu maksataji patiesam nezin,vai nevelas zinat,ka tas ir Latvijas Valsts budzeta izlaupitajs no kremla politiskas apvienibas,ES un NATO Valsti Latvija,Vienota Launuma Imperija & GKR & Bela Russ ?

  19. Ta ir Latvija

  20. Ko darīt ? Ko darīt ? Priecāties, ka toties man – īstajam latviešu interešu aizstāvim alga ir 16 000 un vairāk mēnesī. Tādēļ, ka es rūpējos par tautu. Un vēl ir jābalso par mani.

  21. pagaidisim kad pienems elposanas nodokli

  22. pagaidisim kad pienems elposanas nodokli

  23. nav ko gausties ,visi prasa lielas algas bet pensionāri tikai klusē,jo ilgāk stāvēsim klusu, jo vairāk mūs slauks.

  24. Lai deputati butu paedusi visai tautai ir jamaksa,bet lai pensionars samaksatu rekinu knapi pietiek ar pensiju,pari naudinas nepaliek ,lai sevi pabarotu.Vai musu valsti vispar ir vajadzigi kaut kadi pensionari,kuri nesanem 5000 e.Kapec vispar pesionaram jadzivo? jo mazak pensionaru,jo lielakas algas valdibai un deputatiem,ka tikai neaizrijas!

  25. krapnieki naudas izspiedeji mudzi!

  26. Pārvākties uz laukiem (lauku māju). Tur malka visai ziemai izmaksās, cik Rīgā viena mēneša komunālie maksājumi

  27. Sūknis mājai nemaksā 14000 eur! Sūkņa stacija izmaksā vismaz uz pusi lētāk!

  28. “Apsaimniekotāji” tik kāš naudu, kāpēc tad viņiem katru mēnesi jāmaksā apsaimniekošanas maksa?

  29. Pastāv tikai divi veidi kā tikt ātri pie naudas laimēt lotorejā vai arī nozagt. Kad pe kāda izstrādājuma cenas pieliek klāt pāris nulles tad vis ir kārtībā. Ir vēl arī citi gadijumi kad ūdens apgādes caurules metrs izmaksā gandrīz četrus tūkstošus eiro ir vēl arī citi gadijumi kad pie izdarītā darba summām pieliek klāt pāris nulles ēst taču gribās visiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+