Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. janvāris, 2015
Drukāt

Pensijā atkal par trim mēnešiem vēlāk (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Sākot ar 2015. gadu, pensiju var pieprasīt, ja sasniegts vecums 62 gadi un 6 mēneši. Arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums šogad pieaudzis par trim mēnešiem, un to var pieprasīt no 60 gadiem un 6 mēnešiem, ja sociālās apdrošināšanas stāžs ir vismaz 30 gadi. Kāds bijis pagājušais gads, kad pensionēšanās vecums bija 62 gadi un 3 mēneši?

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte pensiju un pabalstu politikas jautājumos Dace Trušinska teic, ka pērn salīdzinājumā ar 2013. gadu pensiju, tostarp priekšlaicīgi, pieprasīja mazāks skaits atbilstoša vecuma senioru. To ietekmēja vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanās katru gadu par trim mēnešiem.

Interesanti, ka gan pērn, gan aizpērn vidējās vecuma pensijas apjoms valstī bija mazāks nekā tas, ko saņēma priekšlaicīgi pensionējušies seniori. Eksperte to skaidro ar faktu, ka priekšlaicīgo pensiju var pieprasīt tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir 30 gadu darba stāžs, turpretī vecuma pensijas saņemšanai pietiek tikai ar 15 gadiem. “Gan darba stāžs līdz 1996. gadam, gan darba alga, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc 1996. gada ievērojami ietekmē pensijas apmēru. Ja pensiju pieprasa cilvēks ar samērā nelielu darba stāžu un kurš pēc 1996. gada vai nu strādājis neilgu laiku, vai veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas no nelielas algas, arī pensija viņam būs neliela,” viņa saka.

LM ierosinājusi grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ka, sākot ar 2017. gadu, tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav tiesības uz vecuma pensiju, sasniedzot pensionēšanās vecumu, uzreiz piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pašlaik to piešķir piecus gadus pēc tam, kad cilvēks sasniedzis pensionēšanās vecumu, un tā apjoms ir 64,03 eiro.

No 2014. gada 1. oktobra Latvijā mainījās pensiju indeksācijas kārtība un tika noteikts, kāda pensijas daļa tiek indeksēta. Pērn visiem pensionāriem tie bija 285 eiro, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. D. Trušin­ska informē, ka šobrīd LM strādā pie Pensiju likuma grozījumiem, kas paredzēs ņemt vērā lielāku apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procenta daļu – 50%, un tas nozīmē, ka indeksācijā piemērojamais indekss būs lielāks.

Grozījumos paredzēts risināt arī negatīvo pensijas kapitāla indeksu ietekmi uz pensijas apmēru. Tas attiecas uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri savas pensijas pieprasīja krīzes gados un kuriem pensiju aprēķināšanā tika ņemts vērā negatīvais kapitāla indekss (tāds bija 2009., 2010. un 2011. gadā). Grozījumi paredz, ka tiem cilvēkiem, kas pieprasīja pensiju, sākot no 2010. gada, pensijas pakāpeniski pārrēķinās. Šobrīd grozījumus jau ir apstiprinājusi Senioru lietu padome un tie nodoti sabiedrības apspriešanai. Ikviens seniors ar tiem var iepazīties ministrijas interneta mājas lapā, kā arī iesūtīt savus ierosinājumus. Līdz marta beigām grozījumi jau jāiesniedz Ministru kabinetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vēl pievvienot piemaksu par gaddiem

  2. kurš tad latvija spejigs stradat taja vecuma,vienigais saima sēžot.

Draugiem Facebook Twitter Google+