Latvijā
Politika

Pensija bez nodokļa – runga ar diviem galiem 16

Foto – Shutterstock

Reaģējot uz vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītu ierosinājumu, Saeima atsāk diskutēt par pensiju atbrīvošanu no nodokļiem. Kolektīvajā iesniegumā Saeima tiek lūgta noteikt, ka valsts maksātajām pirmā līmeņa pensijām (gan vecuma, gan apgādnieka zaudējuma un izdienas) netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

“Turīgākajās Eiropas valstīs pensijas patiešām tiek apliktas ar nodokļiem, bet jāņem vērā, ka tur pensiju apmēri ir lielāki un arī neapliekamais minimums ir augstāks. Kamēr Latvija nav sasniegusi tādu labklājības līmeni, mums drīzāk jāseko to valstu piemēram, kas atrodas līdzīgā attīstības stadijā. Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā pirmā līmeņa pensijas netiek apliktas ar IIN,” skaidroja iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks.

Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas deputāti pagājušajā nedēļā, iepazīstoties ar šo iniciatīvu, nolēma kopā ar kolēģiem no Sociālo un darba lietu komisijas apspriest iespējas virzīt tālāk ierosinājumu par IIN atcelšanu pensijām.

 

Neizpildīti solījumi

Neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām ir bijusi teju katras partijas solījumu sarakstā. Četras no Saeimas partijām (NA, ZZS, “Saskaņa” un “No sirds Latvijai”) pat noslēgušas sadarbības memorandus ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF), kur sola risināt šo jautājumu.

Pirms pusotra gada parlamenta sēdē gandrīz tika atbalstīts Andreja Klementjeva (“Saskaņa”) priekšlikums palielināt neapliekamo minimumu pensijām no pašreizējiem 235 līdz 300 eiro. Taču toreizējais Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis no Saeimas tribīnes uzsvēra, ka šāds straujš palielinājums esot nereāls, un apgalvoja, ka jau sākts darbs pie tā, lai no 2016. gada katru gadu varētu par 15 – 20 eiro palielināt neapliekamo minimumu pensijām. Klementjevs atsauca savu priekšlikumu, bet Šadurska solījums tā arī palika tikai tukši vārdi.

 

Mazo pensiju saņēmēji aizmirsti

Visticamāk, arī šīs kolektīvās iniciatīvas ceļš Saeimas gaiteņos nebūs viegls vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, valsts budžets no pensionāru IIN maksājumiem iegūst aptuveni 92,5 miljonus eiro gadā, no kā atteikties nebūs viegli. Otrkārt, šāds priekšlikums neviennozīmīgi tiek uztverts pašu pensionāru aprindās. “Mēs kā federācija nevaram iestāties par to, lai nodoklis tiktu atcelts visiem, jo mums valstī ir gandrīz 5000 pensionāru, kuri saņem pensijā vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Tādēļ mēs atbalstītu pakāpenisku neapliekamā minimuma celšanu līdz minimālās algas līmenim,” teica Saeimas deputāts un LPV priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS). Vienkārši runājot, pozitīvas pārmaiņas no IIN atcelšanas sajutīs tikai tie, kuru pensijas ir lielākas par neapliekamo minimumu (235 eiro), bet gandrīz 60% pensionāru tās ir mazākas. Tādēļ viņi jau tagad nemaksā IIN un šī nodokļa atcelšana viņiem neko nedos, iespējams, pat radīs problēmas.

Iebildumi varētu būt arī pašvaldībām, jo, atceļot IIN pensijām, pašvaldību ieņēmumi saruktu aptuveni par 60 miljoniem eiro. Tīri teorētiski iespējams arī šāds scenārijs – pensionāri, kuru pensija lielāka par 235 eiro, tiek atbrīvoti no IIN un saņem par dažiem eiro mēnesī vairāk, taču pašvaldībām paliek mazāk naudas, ar ko palīdzēt vistrūcīgākajiem pensionāriem.

 

Gatavi kompromisiem

Iniciatīvas autors Vērzemnieks gan aicina politiķus skatīties plašāk: “Nauda taču atgriezīsies ekonomikā caur pensionāru pirkumiem. Tas samazinās spiedienu uz pašvaldībām, jo pensionāriem mazināsies nepieciešamība lūgt sociālu palīdzību. Tas motivēs strādājošos pensionārus beigt darba gaitas un atbrīvos darba vietas jauniem cilvēkiem.” Tomēr iesnieguma autori gatavi arī kompromisa variantiem – IIN neatcelt, bet palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 vai 1000 eiro.

LA.lv