Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
31. augusts, 2016
Drukāt

Pensija būs lielāka, ja skaļāk prasīs? (19)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka un ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Ingus Alliks.

“Latvijas Avīzes” diskusija ar nosaukumu “Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību?” Ozolnieku novada Ānē pagājušonedēļ beidzās ar skaļu troksni jeb ugunsdzēsības signalizācijas trauksmes signālu – teju vai norādot, ka jautājums par pensijām, nabadzību un politiku ir tiktāl uzkarsis, ka kuru katru brīdi var izcelties neapmierinātības ugunsgrēks. Uz apmeklētāju sasāpējušajiem jautājumiem diskusijā centās atbildēt Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre Karina Ploka (“Vienotība”), LM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Ingus Alliks un 12. Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

 

K. Ploka: – Nabadzības riskam visvairāk pakļauti ir vientuļie pensionāri un daudzbērnu ģimenes. Bet pēdējā pusgada laikā ir paveiktas vairākas lietas, piemēram, esam vienojušies pensiju indeksāciju veikt lielākā apmērā – nākamgad pensiju indeksācijas aprēķinā ņems vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā. Piemēram, šobrīd vidējai pensijai, kas ir 267 eiro, indeksācija dod klāt aptuveni piecus eiro mēnesī, bet nākamā gada oktobrī pensijas palielināsies par lielāku summu. Vēl viena lieta netaisnības mazināšanai – Černobiļas avārijas seku likvidēšanā iesaistītie no nākamā gada janvāra saņems vienādu palīdzību – gan tie, kuri saņem kaitējuma atlīdzību, gan tie, kuriem bija piešķirta pensija. Arī daudzbērnu ģimenēm ir gaidāms uzlabojums, jo palielināsies ģimenes valsts pabalsts par ceturto bērnu – tas būs 50 eiro mēnesī.

Pašlaik politiķi vienojušies, ka nākamgad tiks palielināta arī minimālā alga. Mūsu vēlme bija to palielināt par 37 eiro, vienošanās panākta par 10 eiro. Arī šis jautājums nosaka gan nodokļu samaksu, gan sociālo nodrošinājumu, gan pensiju apmēru nākotnē.

A. Siliņš: – Ir panākta vēl viena ļoti būtiska lieta, kas skar 100 tūkstošus Latvijas pensionāru – kopš šā gada tiek pārrēķinātas pensijas, kas tika piešķirtas krīzes gados un ir mazākas, nekā objektīvi tām vajadzētu būt. Budžetam tas izmaksās 70 miljonus eiro. Priekšlikumi, kas saņemti no visas valsts pensionāriem, ir apkopoti un iesniegti gan valdībai, gan Saeimai, bet tos visus īstenot nebūs iespējams. Šobrīd mūsu prioritāte ir senioru veselības aprūpes sistēmas izveidošana. Pie tā šobrīd strādā Veselības ministrija. Līdz 1. oktobrim jaunajai ministrei jānāk klajā ar konkrētu priekšlikumu.

Otrs svarīgs jautājums – iespēja palīdzēt tiem pensionāriem, kuri pensionējušies sen, ar pamata darba stāžu līdz 1996. gadam, un kuriem nabadzības slieksnis ir lielāks. Tāpēc jāpaaugstina piemaksa pie pensijām par darbu līdz 1996. gadam. Tagad par katru gadu, kas nostrādāts līdz 1996. gadam, tiek maksāts viens eiro. Saeimas darba grupā mēs diskutējam par to, ka piemaksu varētu palielināt līdz pusotram vai diviem eiro. Šobrīd visvairāk aizvainoti ir tie, kuri nostrādājuši 40 un vairāk gadus un saņem mazas pensijas. Saeimas grupā norit arī diskusijas par to, ka vajadzētu ieviest indeksāciju arī par lielu darba stāžu.

– Vai šobrīd nav tā, ka papildu naudu panākuši to jomu pārstāvji, kuri to skaļāk pratuši paprasīt? Vai pensionāri nav bijuši par klusiem?

– Bez skaļuma pavisam noteikti nevar, tāpēc 17. septembrī plkst. 12 Latvijas Pensionāru federācija Rīgā organizē kārtējo pensionāru sapulci, uz kuru ir aicināti pensionāru pārstāvji no visas Latvijas. Ceram, ka sabrauks 1000 – 2000 pensionāru un tad vērtēsim, kas izdarīts un kas vēl jāizdara. Cerēsim, ka pasākums spēs pievērst uzmanību neatrisinātajām pensionāru problēmām. Lai būtu skaļāk un pamanāmāk, sapulce notiks pilsētas centrā un to redzēs arī tūristi.

– Ekonomists Juris Pūce “Latvijas Avīzē” teica, ka drīz dosies pensijā tie, kas deviņdesmitajos gados stājās darbā labos amatos un saņēma lielas algas. Viņiem varētu būt vairāku tūkstošu lielas pensijas. Un, ja sociālās iemaksas samazināsies, tad pensiju sistēma varētu neizturēt lielo pensiju pieaugumu…

I. Alliks: – Tā nu gan nebūs taisnība. Katra pensija, kas nākotnē tiks piešķirta, jau arvien vairāk būs saistīta ar katra cilvēka individuālo ieguldījumu jeb sociālo iemaksu apjomu. Pensiju rēķina, izdalot cilvēka iemaksāto kapitālu ar paredzamo mūža ilgumu. Jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo lielāka tā sanāk.

Drīzāk ir problēma, ka tiem cilvēkiem, kas deviņdesmitajos gados pameta darbu un sāka strādāt nelegāli vai gadījuma darbus, nav šo maksājumu sociālajā budžetā, un viņi var pretendēt tikai uz minimālo pensiju vai uz sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Mums ir jāpriecājas, ka palielinās pensiju apmērs.

– Tomēr bija iespēja iemaksāt lielākas sociālās iemaksas un tagad pensijā saņemt 19 tūkstošus!

– Tāda situācija bija tikai vienu brīdi. Pirmskrīzes laikā, lai papildinātu ieņēmumus sociālās apdrošināšanas budžetā, 2008. gada vidū tika pieņemts lēmums, ka laika periodā no 2009. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim visiem strādājošajiem tiek atcelti sociālo iemaksu griesti. Kad cilvēks devās pensijā, viņam to aprēķināja atbilstoši iemaksām. Līdz ar to lielas algas saņēmējs piecu gadu laikā bija maksājis sociālās iemaksas no ļoti lielas summas. Tolaik maksājot iemaksas no aptuveni miljona latu gadā, šis cilvēks arī krietni palīdzēja sociālajai sistēmai. Nākotnē tā vairs nevar būt, jo maksimālais atalgojuma apjoms nākamajā gadā, kas tiek aplikts ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir 52 400 eiro gadā.

– Rīgas mērs Nils Ušakovs saviem pensionāriem piešķir dažādas atlaides, bet Rīgas labklājība ir visas tautas veidota. Turklāt liela daļa no rīdziniekiem nav piedalījušies šīs labklājības veidošanā. Vai tā nav politiska un negodīga spēle?

A. Siliņš: – Šajā sakarā Pensionāru federācija pirms laika nosūtīja priekšlikumu valdībai, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un vienādi pieder visiem valsts iedzīvotājiem. Tāpēc būtu jārisina jautājums, ka priekšrocības tiktu piešķirtas arī pārējiem senioriem. Tā kā šis jautājums saistās ar ļoti lielu naudu, tad pagaidām nav guvis risinājumu. Es neizslēdzu, ka pamazām tas varētu tikt risināts, īpaši par atlaidēm sabiedriskajā transportā. Daudzi pensionāri sūdzas, ka, esot Rīgā, viņiem, lai nokļūtu vajadzīgajā vietā, jāizmanto divi transporta līdzekļi un kopumā, turp atpakaļ braucot, tas izmaksā gandrīz desmit eiro.

– Vientuļo pensionāru nabadzības līmenis pieaug arvien straujāk. Jelgavas–Zemgales pensionāru konferences rezolūcijā 2014. gadā lūdzām, lai šis jautājums tiktu risināts. Bet Labklājības ministrija savā atbildē šo punktu nav pat pieminējusi. Daudzās kaimiņvalstīs pastāv šādas piemaksas vai atbalsts vientuļajiem pensionāriem.

K. Ploka: – Mūsu sistēma ir tā veidota, ka pašvaldība ir atbildīga par tiem cilvēkiem, kuri viņu teritorijā dzīvo. Un pašvaldības ir pretimnākošas un palīdz vientuļajiem pensionāriem.

I. Alliks: – Par šo jautājumu varētu diskutēt. Bet mūsu pensiju sistēma veidota tā, ka katrs saņem tik, cik uzkrājis. Mums šķiet, ka prātīgāk būtu palīdzēt sievietēm un vairāk par viņām iemaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.

– Kā ir ar tiem cilvēkiem, kas nepiedzīvo pensijas vecumu? Piemēram 2015. gadā mūsu valstī 28 tūkstoši cilvēki nomiruši 40 – 59 gadu vecumā, to kopējais darba stāžs ir 32 gadi. Aiz viņiem paliek pārdzīvojušais laulātais, kas nesaņem neko. Vai valsts jūtas labi, saņemot vienā gadā tādu dāvinājumu? Un gadā tas ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro!

– Jau rēķinot un paredzot sistēmas ienākumus un izdevumus, mēs paredzam, ka šādi var notikt. Ja mēs kaut ko gribētu pārdalīt, tad mums no algas būtu jāiemaksā nevis 34,09% sociālais nodoklis, bet iemaksām būtu jābūt daudz lielākam. Pašlaik ir solidaritāte – daži nomirst jaunāki, citi dzīvo pavisam ilgi. Mums ir trīs līmeņu pensiju sistēma, un par savu pensiju jāsāk domāt jau no pirmās darba dienas.

A. Siliņš: – Tā kā pensionāru Latvijā ir mazliet vairāk nekā pusmiljons, tad, katram mēnesī piešķirot papildus divus eiro, būtu nepieciešams viens miljons jeb 12 miljoni gadā. Protams, ka šajā gadījumā tie septiņi miljoni neko īsti nemainītu. Tā ir, ka tie, kas ir nomiruši, maksā par tiem, kas dzīvo ilgāk.

– Jūs sevi slavējat par minimālās algas pacelšanu, kas ir izdevīga galvenokārt ierēdņiem. Sakiet – kā tas mazinās nabadzību?

K. Ploka: – Mums ir jādomā, kas notiks, kad pensionēsies personas, kas strādā mikrouzņēmumos, kuriem nav gandrīz nekāda sociālā nodrošinājuma. Minimālās algas paaugstināšana un arī obligātā sociālā maksājuma ieviešana no nākamā gada tieši ietekmē to cilvēku likteni, kas ies pensijā pēc vairākiem gadiem. Mēs runājam par visiem, kuri saņem minimālo algu, viņu iemaksas tomēr palielināsies.

– Pensijas maksājam no nodokļiem, bet, kad saņem pensiju, – atkal ir jāmaksā nodoklis. Tātad sanāk dubultais nodoklis. Kad tiks pensionāriem palielināts neapliekamais minimums?

A. Siliņš: – Iemaksas, kas tiek ieskaitītas sociālajā budžetā, ar nodokli netiek apliktas. Ar nodokli tiek aplikta tā summa, no kuras jau atņemtas sociālās iemaksas.

Šobrīd pensijas līdz 235 eiro ar nodokļiem neapliek. Latvijas Pensionāru federācija jau pirms trim gadiem iesniedza priekšlikumus par to, ka pensionāriem neapliekamais minimums būtu jānosaka minimālās algas līmenī. Pērn sprieda par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 280 eiro. Diemžēl saņēmām tikai solījumu, ka pakāpeniski tas tiks palielināts. Finanšu situācija valstī būtiski kaut ko palielināt neļauj. Neapliekamās pensijas apmēra palielināšana par 15 – 20 eiro nozīmētu daudzus miljonus, un pašvaldības, kurus skar šāds nodoklis, pret to iebilst.

 

 

Grāmatu svētkus Ānē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA–LK”, “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Ozolnieku novada dome.

Sadarbības partneris: “Europe Direct” informācijas centrs Jelgavā.

Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Jelgavas Novada Ziņas”, “Ozolnieku Avīze”, www.ozolnieki.lv, www.jelgavasnovads.lv, www.jzb.lv

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Latvenergo piestāda papildus Rēķinu par 6 – 10 € no pensionāriem tas būs liels trieciens.
    No 01.08.2016. lai palielinātu Latvenergo peļņu no 95 milj. vēl + 4 – 5.milj.

  2. Visiem, ne tikai pensionāriem , laiks pārtraukt dzīvot absolūti nepamatotās rozā ilūzijās par taisnīgumu .
    1. Valsts ar milzīgu ārējo parādu nevar pie labākās gribas realizēt atbildīgu sociālo politiku. Kredīti obligāti regulāri jāmaksā.
    2. Pasaulē neeksistē sociālais taisnīgums ; ļoti šauras elites rokās koncentrētas materiālās vērtības, pārējiem pieder tikai savs darbaspēks , lai nopelnītu sev izdzīvošanu.
    3. Katra sociālā grupa var saņemt tikai to , ko pašorganizējoties izdodas izcīnīt.

  3. Nelaime jau nav tā ka man maza pensija, nelaime ka kaimiņam lielāka.

  4. Ko stāsta par pensiju aplikšanu ar nodokli, vai pensionārs vainīgs, ka toreiz bija tāda likumdošana, ka tos 9 % neaplika, bet tagad neapliek 9% no pensijas, bet 2/3, kā tas iet kopā ar skaidrojumu, vai domā, ka visi ir muļķa prātā, kas saņem pensiju?

  5. Nu ziniet ko mīļie ,jostas jau savilktas līdz mugurkaulam ,tālāk vairs nav kur jāņem vien būs mēslu dakšas rokā un ekspreprioēt salaupīto , jo mūsdienu miljonāri salaupīja mūsu darba augļus , ko mēs saražojām godīgi strādājot 30-40 gadus tagad , nabadzības dēļ spiesti pirkt veikalos norakstīto ,n-reizes viltotu pārtiku ,neviena ,,jevropa,, par mums neliekas ne zinis , mūsu valstsvīrus uztrauc, vai Mucenieku Āfrikas dīgdienim pilns vēders, uz ļaudīm , kuri uz barikādēm bija gatvi atdot dzīvību un aveda tos pie varas nospļuties, cik ilgi var ciest ???

  6. Patreizējā pensiju sistēma ir izteikti negodīga un krāpnieciska, par to liecina dažu absurdi lielu pensiju iegūšana un lielākās pensionāru daļas dzīve nabadzībā.
    1) Jau pats pamatprincips – par nostrādātiem gadiem – ir ļoti neveiksmīgs, kas aizsedz un slēpj katra indivīda ieguldījumu valsts attīstībā. Ja cilvēks 10 gadus nav strādājis reģistrētu darbu, tad no kā viņš dzīvojis, vai ēdis tikai banānus no koka? Diez vai, drīzāk kādam atdevis sava darba augļus – ja kāds to Latvijā saņēmis, tad valsts kļuvusi taču bagātāka.
    2) Par sociālo nodokli atkarībā no algas. Katra indivīda ieguldījums valsts attīstībā nav un nevar būt atbilstošs algai, jo lielo algu saņēmēji nebūt nestrādā 100x vairāk kā citi, Ir radīti krēsli, par kuriem maksā vairāk, šos krēslus savukārt radījuši tie, kuri tajos sēž un uztur šādu sistēmu.
    3) Kāds varbūt iebildīs, ka valstij nav jārūpējas par tiem, kuri formāli mazāk strādājuši . Bet tieši valsts galvgals paņem no mums sociālo nodokli, iztērē to pēc saviem ieskatiem, pēc tam saka, ka neesot naudas mazajiem.
    4) Šodienas nonsensi- dažiem pensijas 5000 € un vairāk, Vai tiešām viņi strādājuši 24 stundas diennaktī?
    5) Pensiju palielināšana – pensijas 100€ +2,5€ savukārt 300€ +6€. Tiem, kuriem vismazāk un visgrūtāk, tiem pieliek vismazāk. Varbūt visus 8,5€ vajadzēja pielikt tieši tiem, kam mazāk par simtu?
    Bet mēs taču dzīvojam ačgārnajā Latvijā!

  7. kas vēl par obligāto reketa nodokli? Atbildēt

    Cilvēks, kurš strādā, jau maksā sociālo nodokli. Ja kāds nestrādā, no kā viņam maksāt? Stulbie birokrāti pavisam prātu zaudējuši?

  8. Pensija būs lielāka,ja skaļāk prasīs!!

  9. Kāpēc,Allika kungs? Atbildēt

    Lietuva un Igaunija,valstis,kurās ir gluži tāda pat demogrāfiskā situācija,var maksāt atraitņu pensijas,bet Latvija,Allika kungs,nevar?!

  10. Ja ir 267 eiro pensija pieliks 5 eiro , bet ja nav tad ???
    Siliņš ticis pie siles , grābj , cik var …. nav laika domāt par citiem , jāpaspēj !!!

  11. Nevienlīdzība starp pensionāriem. Starp pensionāriem ir arī daudz pensionāru – invalīdu, bet pensija vienāda. Invaliditātes grupa vairs tikai uz papīra, bet atbalsta nav. Kā izdzīvot invalīdiem, kam katru dienu jālieto zāles, lai izdzīvotu? Zāles par milzīgām summām, bet pārtika – badošanās līmenī, tik, cik paliek pāri. Nav taisnības pret invalīdiem. Mums, aizejot vecuma pensijā, tiek nodarīts pāri, tiek atņemts. Ko nu ?

  12. Ja nākošgad sola 5 eiro , tad šogad 50% mazāk !!! Gaidiet nākošo pensiju ,redzēsit ….

  13. Kā kādreiz teica izbijušais Labklājības ministrs Ritenis: “Pensionārs ir augonis uz valsts kakla”.
    Un attieksme pret pensionāriem kopš tā laika vēl joprojām nav mainījusies.

  14. Taisnīgi būtu ja atceltu IIN no pensijas, jo tas jau ir vienreiz samaksāts!
    Kad šo jautājumu risinās? Par tūkstošu algām ierēdņiem gan varam nolemt, bet vienkāršas lietas, kas skar visneaizsargātāko iedzīvotāju daļu – NEGRIBAM pat sākt risināt!
    Tā infrastruktūra uz kuras, jūs kungi, dzīvojat ir mūsu uzcelta!

  15. pensijas palielinasies kad nosprags silins

  16. Kāpēc tik ilgi slēpj ar kādu koeficientu indeksēs pensijas šogad? Vai kauns publiskot?

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+