Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. jūlijs, 2015
Drukāt

Pensijas pārrēķinās atkarībā no valsts attīstības līmeņa (13)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Pensionārs Jānis Felsbergs (no labās) sīki un smalki vāc informāciju par dažādiem statistikas jautājumiem, tostarp arī, cik lielas pensijas saņem valsts reģionos. Viņš LPF priekšsēdētājam Andrim Siliņam (pie galda no labās), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un finanšu ministram Jānim Reiram pastāstīja, ka vislielākā vidējā pensija esot Ventspilī – 363 eiro, Rēzeknē – 300 eiro, Daugavpilī – 297 eiro, kamēr Jelgavā – tikai 260 eiro.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar finanšu ministru Jāni Reiru un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci budžeta jautājumos Jolantu Plūmi vakar pagodināja Latvijas Pensionāru federācijas valdi, kurā ir pārstāvji no visas valsts pensionāru organizācijām. Augstās amatpersonas pensionāriem apsolīja, ka šogad pensijas tiks indeksētas, kā likumā noteikts, un ka, sākot ar 2016. gadu, tiks veikts negatīvā kapitāla pārrēķins krīzes laika (sākot no 2010. gada) mazajām pensijas, kas nav lielākas par 200 eiro. Sešu gadu laikā tikšot pārrēķinātas visas pensijas, bet līdztekus šim solījumam sekoja piebilde, kas tas būšot atkarīgs no tā, kā attīstīsies tautsaimniecība. “Mēs varam sadalīt tikai to, ko valsts spēj nopelnīt,” skaidroja Straujuma un saņēma pensionāru pārmetumus, ka pensionāru labklājības līmenis krītas ar katru gadu un tas nav nekāds izdomājums – to uzrāda socioloģiskās aptaujas. Nu jau vairāk nekā puse vientuļo pensionāru dzīvo nabadzībā un nevēlas nomirt badā, un pensiju indeksācija ir pensionāru pirktspējas jautājums.

Jelgavnieks Jānis Felsbergs uzsvēra, ka tieši 2014. gadā ir ļoti pieaudzis cienījama vecuma cilvēku nabadzības risks, savukārt Dzintra Žilde pastāstīja, ka, vācot parakstus par pensiju indeksāciju, viņa tikusies ar gandrīz diviem tūkstošiem pensionāru, lielu daļu tādiem, kuri saņem mazu pensiju. “Viena kundze aicināja kādu politiķi, kas lemj par naudas lietām, atnākt un apskatīties, kāds no iekšpuses izskatās nabadzīga cilvēka ledusskapis. Tad varbūt rastos precīzāks priekšstats par šo cilvēku dzīves līmeni,” sacīja Žildes kundze. Ministru prezidente gan apzinoties, cik grūti ir izdzīvot ar mazu pensiju un nejūtoties ērti.

Politiķiem bija jāklausās, ka 26% pensijas vecuma cilvēku nav pieejama veselības aprūpe, to apliecina SKDS dati. Felsberga kungs, kurš ir viens no aktīvākajiem Pensionāru federācijas biedriem pastāstīja, cik viltīgi rīkojoties Veselības ministrija – ar vienu roku samazina pacientu līdzmaksājumu pie ārsta un ar otru roku – arī valsts pakalpojumu kvotas izmeklējumiem. “Pēc ilgas tirpināšanas ministrijas valsts sekretāre Zvidriņa tomēr atzina, ka tas tā ir,” sacīja Felsbergs.

Pensionāri nevēlējās klausīties valdības vadītājas argumentus par Ukrainas notikumu ietekmi uz valsts budžetu, jo pašu mājās ir gana neizsmeltu naudas rezervju, ar kurām varētu papildināt budžetu. Kad Straujuma Pensionāru federācijas valdei atgādināja, ka šogad minimālā alga valstī pieaugusi par 40 eiro un arī nākamgad to palielinās, atskanēja replika, vai premjerministre zina, ka ap 44% minimālo algu saņēmēju nekavējoties tika noformēti uz nepilnu darba slodzi un budžets līdz ar to nesaņēma cerētos ienākumus. Finanšu ministrs pastāstīja, ka patlaban tiekot strādāts pie tā, lai par katru strādājošo tiekot iemaksāta minimālā sociālā iemaksa, neatkarīgi no tā cilvēks saņem minimālo algu vai par to mazāku. “Šīs priekšlikums uzlabotu sociālā budžeta stāvokli,” secina Reirs.

LPF līderis Andris Siliņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem, kad federācijas pārstāvji tikušies ar toreizējo labklājības ministri Ilzi Viņķeli, viņiem paskaidrots, ka sociālajā budžetā neesot pietiekami naudas. “Pēc Labklājības ministrijas informācijas šogad šajā budžetā ir uzkrāti vairāki simti miljonu eiro. Pensionāri ir nesaprašanā, kāpēc atkal radušās problēmas,” brīnījās Siliņš. Politiķi paskaidroja, ka uzkrājumam ir jābūt, lai nenonāktu tādā situācijā, kādā patlaban atrodas Grieķija.

Visiem Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem bija izdalītas arī kopijas no “Latvijas Avīzes” intervijas ar premjeri L. Straujumu (“Es tā nemaz nevaru: gribu un daru!”, “LA”, 29. jūn.). Pensionāri uzdeva jautājumus par intervijā teikto, tajā skaitā par sociālo budžetu. Premjere precizēja sacīto: “Atgādināšu, ka no 2014.gada piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiek finansētas no pamatbudžeta, ko iepriekš maksāja no sociālā budžeta. Ja tas netiktu izdarīts, šodien sociālajā budžetā būtu iztrūkums. Ir sākusies diskusija, ka, lai nemānītu tautu, to vajadzētu pārcelt atpakaļ. Šaubos, vai tam pieķersimies, bet tas nav tik būtiski – budžetu skata kopumā.”

Augustā sāks spriest par 2016. gada valsts budžetu, un patlaban pie Pārresoru koordinācijas centra tiek veidota darba grupa, kurā iekļaus Finanšu ministrijas, darba devēju, arodbiedrību pārstāvjus un kuras uzdevums būs meklēt pozīcijas, kur var ietaupīt valsts budžeta naudu. Reirs informēja pensionārus, ka šogad nodokļu ieņēmumi ir mazāki, nekā plānots, un ka budžets būs jāsāk veidot ar 103 miljonu eiro lielu mīnusa zīmi, savukārt pensionāre Aija Kušķe ar skumjām atzina: mēs ar katru stundu kļūstam vecāki un nabadzīgāki, jo visi maksājumi kļūst dārgāki.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Kāpēc Latvijā tiek novilcināta visu strādājošo un viņu ģimeņu locekļu veselības obligātā apdrošināšana,lai veselības aprūpe būtu pieejama arī pensijas veuma cilvēkiem? Latvija taču ir palikusi vienīgā ES valsts,kurā joprojām obligātā veselības apdrošināšna nav atjaunota! Pat Igaunijā un Lietuvā slimokases ir atjaunotas jau kopš 2001,gada!

  2. Atgādinājums atgādinātājai Atbildēt

    Kāpēc tad no sociālā budžeta tiek segtas izdienas pensijas,pabalsti ģimenēm,bērniem,invalīdiem kopš dzimšanas,černobiļiešiem,dzimšanas un apbedīšanas pabalsti utt,kurus valdībai ir pienākums segt no pamatbudžeta?

  3. Atbalstu atsevišķu pensiju fondu,kā citās ES valstīs!

  4. Arī ministriju apvienošana ir Latvijā joprojām neizmantota naudas rezerve! Latvijai vajadzētu sekot Grieķijas piemēram,kur apvienotas ir gan Sociālo pakalpojumu un Veselības,gan Finanšu un Ekonomikas ministrijas!

  5. Naudas rezerves-gan iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļi pēc maksātspējas principa,gan tik pat liels kapitāla pieauguma nodoklis! Un,tāpat kā Grieķijā,paaugstināts nodoklis privātajām lidmašīnām,jahtām un ātrgaitas kuteriem! Pārāk niecīgs ir arī nekustamā īpašuma nodoklis miljonus eiro vērtajiem nekustamajiem īpašumiem,salīdzinājumā ar citām ES valstīm!

  6. Nevarēs samazināt pakāpeniski IIN pašiem lēmumu pieņēmējiem!

  7. Algas,prēmijas un pat sociālos pabalstus valsts uzņēmumu valdēm un padomēm (nākamgad)-neatkarīgi no valsts attīstības?!

  8. Pensionārs Jānis Felsbergs sīki un smalki vāc informāciju par dažādiem statistikas jautājumiem, tostarp arī, cik lielas pensijas saņem valsts reģionos. Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un finanšu ministram Jānim Reiram pastāstīja, ka vislielākā vidējā pensija esot Ventspilī – 363 eiro, Rēzeknē – 300 eiro, Daugavpilī – 297 eiro, kamēr Jelgavā – tikai 260 eiro.Onkul, tev ar statistiku
    ————————————
    Onkul, ŠVAKI gan tev ir ar to “statistiku”!
    Ja zināms, ka 10 000 pensionāru saņem pensiju no 30 – 150 eiro.
    Mana muterīte saņem 112 eiro un 84 centus, jo neriktīgā “veiksmes stāsta konsolidācijas laikā” aizgāja pensijā, kad bija samazinātais koeficients! un līdz 1996.gadam darba stāžs ir gandrīz novērtēts uz 0!
    Viņķeles tante ministrējot gan savam vīram izgādāja pensiju 1500 …
    Ja 2015.gada 1.ceturksnī lielākā piešķirtā pensija bija 3139 eiro(1954.gadā dzimušam vīrietim), tad bav brīnums, ka nabaga 30 eiro pensija iekš vidējās iznāk vismaz 5 x lielāka …

  9. Pēc šādas nostājas var sanākt, ka man kā 2010. gadā pensionētam strādājošam valsts 10 gadus “likumīgi” neizmaksās visu nopelnīto,jo , lūk, citi ir pelnījuši mazāku pensiju, tiem jāpemet tāpat, citi nav maksājuši nodokļus, tiem arī jāpiemet, bet tie, kuri strādājuši un maksājuši un kuriem vēl tagad no pensijas atkārtoti atvelk nodokļus, lai gaida, kamēr momirs. Viena taisnība visiem! Kur gan tā palikusi?

    • Pirms šlupsti, iedziļinies kā gadu gaitā tikušas aprēķinātas pensijas!
      Latvijā līdz šodienai nav izstrādāta vienota pensiju sistēma. Tas nav iespēts 25 gadu laikā!!!!
      Šķēles, kalvīša valdību laikā bija iespēja “uzskrūvēt” pensijas, ko izmantoja daudzi, redzamākais ir Andris Bērziņš, kurš latos saņēma 4000, tagad eiro ir vēl lielāka. Un bija arī lielāks aprēķināšanas koeficiets. Salīdzinājumā ar tiem, kas devās pensijā 2010.gadā un šodien … Tāpēc ATBALSTU mazo pensiju palielināšanu …

    • Es jums pilnīgi piekrītu. Tas ir tik aizvainojoši, jo esmu invalīde un, tā kā mana pensija ir virs 200 eiro,diez vai savu pensijas pārrēķinu sagaidīšu. Veselību sabeidzu strādājot vairākos darbos un godīgi maksāju nodokļus vairāk nekā 40 gadus. Bet tagad pasaka-tev tāpat ir labi, citiem vajag vairāk.

  10. Kad šie pensionāri Atbildēt

    sāks mudināt savus bērnus un mazbērnus lai tie nesańem algu aploksnēs, lai tie neizvairas no nodokłu maksāšanas? Lai nestaigā šādās vecāku un vecvecvecāku pēdās? Ja tas ir gods krāpt valsti tad tas ari ir gods sańemt tādu pensiju kādu valsts var samaksāt. Visi šie pensionāri nav nekādi svētie engełi ….. vińi ari savā laikā nostrādāja lai esam tur kur šodien esam un vairumam tagad jāsańem to pašu pelnīto. Un daudziem tas nepatīk.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+