Pensijas pārrēķinās atkarībā no valsts attīstības līmeņa 13
Ministru prezidente Laimdota Straujuma kopā ar finanšu ministru Jāni Reiru un Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci budžeta jautājumos Jolantu Plūmi vakar pagodināja Latvijas Pensionāru federācijas valdi, kurā ir pārstāvji no visas valsts pensionāru organizācijām. Augstās amatpersonas pensionāriem apsolīja, ka šogad pensijas tiks indeksētas, kā likumā noteikts, un ka, sākot ar 2016. gadu, tiks veikts negatīvā kapitāla pārrēķins krīzes laika (sākot no 2010. gada) mazajām pensijas, kas nav lielākas par 200 eiro. Sešu gadu laikā tikšot pārrēķinātas visas pensijas, bet līdztekus šim solījumam sekoja piebilde, kas tas būšot atkarīgs no tā, kā attīstīsies tautsaimniecība. “Mēs varam sadalīt tikai to, ko valsts spēj nopelnīt,” skaidroja Straujuma un saņēma pensionāru pārmetumus, ka pensionāru labklājības līmenis krītas ar katru gadu un tas nav nekāds izdomājums – to uzrāda socioloģiskās aptaujas. Nu jau vairāk nekā puse vientuļo pensionāru dzīvo nabadzībā un nevēlas nomirt badā, un pensiju indeksācija ir pensionāru pirktspējas jautājums.
Jelgavnieks Jānis Felsbergs uzsvēra, ka tieši 2014. gadā ir ļoti pieaudzis cienījama vecuma cilvēku nabadzības risks, savukārt Dzintra Žilde pastāstīja, ka, vācot parakstus par pensiju indeksāciju, viņa tikusies ar gandrīz diviem tūkstošiem pensionāru, lielu daļu tādiem, kuri saņem mazu pensiju. “Viena kundze aicināja kādu politiķi, kas lemj par naudas lietām, atnākt un apskatīties, kāds no iekšpuses izskatās nabadzīga cilvēka ledusskapis. Tad varbūt rastos precīzāks priekšstats par šo cilvēku dzīves līmeni,” sacīja Žildes kundze. Ministru prezidente gan apzinoties, cik grūti ir izdzīvot ar mazu pensiju un nejūtoties ērti.
Politiķiem bija jāklausās, ka 26% pensijas vecuma cilvēku nav pieejama veselības aprūpe, to apliecina SKDS dati. Felsberga kungs, kurš ir viens no aktīvākajiem Pensionāru federācijas biedriem pastāstīja, cik viltīgi rīkojoties Veselības ministrija – ar vienu roku samazina pacientu līdzmaksājumu pie ārsta un ar otru roku – arī valsts pakalpojumu kvotas izmeklējumiem. “Pēc ilgas tirpināšanas ministrijas valsts sekretāre Zvidriņa tomēr atzina, ka tas tā ir,” sacīja Felsbergs.
Pensionāri nevēlējās klausīties valdības vadītājas argumentus par Ukrainas notikumu ietekmi uz valsts budžetu, jo pašu mājās ir gana neizsmeltu naudas rezervju, ar kurām varētu papildināt budžetu. Kad Straujuma Pensionāru federācijas valdei atgādināja, ka šogad minimālā alga valstī pieaugusi par 40 eiro un arī nākamgad to palielinās, atskanēja replika, vai premjerministre zina, ka ap 44% minimālo algu saņēmēju nekavējoties tika noformēti uz nepilnu darba slodzi un budžets līdz ar to nesaņēma cerētos ienākumus. Finanšu ministrs pastāstīja, ka patlaban tiekot strādāts pie tā, lai par katru strādājošo tiekot iemaksāta minimālā sociālā iemaksa, neatkarīgi no tā cilvēks saņem minimālo algu vai par to mazāku. “Šīs priekšlikums uzlabotu sociālā budžeta stāvokli,” secina Reirs.
LPF līderis Andris Siliņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem, kad federācijas pārstāvji tikušies ar toreizējo labklājības ministri Ilzi Viņķeli, viņiem paskaidrots, ka sociālajā budžetā neesot pietiekami naudas. “Pēc Labklājības ministrijas informācijas šogad šajā budžetā ir uzkrāti vairāki simti miljonu eiro. Pensionāri ir nesaprašanā, kāpēc atkal radušās problēmas,” brīnījās Siliņš. Politiķi paskaidroja, ka uzkrājumam ir jābūt, lai nenonāktu tādā situācijā, kādā patlaban atrodas Grieķija.
Visiem Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem bija izdalītas arī kopijas no “Latvijas Avīzes” intervijas ar premjeri L. Straujumu (“Es tā nemaz nevaru: gribu un daru!”, “LA”, 29. jūn.). Pensionāri uzdeva jautājumus par intervijā teikto, tajā skaitā par sociālo budžetu. Premjere precizēja sacīto: “Atgādināšu, ka no 2014.gada piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām tiek finansētas no pamatbudžeta, ko iepriekš maksāja no sociālā budžeta. Ja tas netiktu izdarīts, šodien sociālajā budžetā būtu iztrūkums. Ir sākusies diskusija, ka, lai nemānītu tautu, to vajadzētu pārcelt atpakaļ. Šaubos, vai tam pieķersimies, bet tas nav tik būtiski – budžetu skata kopumā.”
Augustā sāks spriest par 2016. gada valsts budžetu, un patlaban pie Pārresoru koordinācijas centra tiek veidota darba grupa, kurā iekļaus Finanšu ministrijas, darba devēju, arodbiedrību pārstāvjus un kuras uzdevums būs meklēt pozīcijas, kur var ietaupīt valsts budžeta naudu. Reirs informēja pensionārus, ka šogad nodokļu ieņēmumi ir mazāki, nekā plānots, un ka budžets būs jāsāk veidot ar 103 miljonu eiro lielu mīnusa zīmi, savukārt pensionāre Aija Kušķe ar skumjām atzina: mēs ar katru stundu kļūstam vecāki un nabadzīgāki, jo visi maksājumi kļūst dārgāki.
