Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. maijs, 2013
Drukāt

Pensijas saņemšana – paša atbildība

Foto - LETAFoto - LETA

Sociālā darbiniece Inese Sūniņa, kas ikdienā strādā ar senioriem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un arī bezdarbniekiem, ne reizi vien saskārusies ar to, ka daļa pirmspensijas vecuma cilvēku, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, mājsaimnieces, dažkārt arī strādājošie, dzīvo ar pārliecību, ka, sagaidot valsts noteikto pensijas vecumu, pensija tiks ieskaitīta viņu kontā automātiski. Tā nenotiks!


Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir pilna vai daļēja informācija par darba stāžu cilvēkiem vecuma grupā no 31 līdz 62 gadiem un par laika periodu līdz 1996. gadam. Turklāt informācija ir tikai par 37% visu sociāli apdrošināto personu, kam ir šāds darba periods un vēl nav piešķirta vecuma pensija.

Kādi dokumenti nepieciešami pensijas pieprasīšanai, skaidro VSAA pensiju metodiskās nodaļas vadītāja Baiba Felsberga: “Cilvēkiem, kas par pensijas pieteikšanu nav zinājuši vai nav to izdarījuši laikus, nav jāuztraucas, ka pensija ir zaudēta. Viņiem ar personiski rakstītu pensijas pieprasījuma iesniegumu jādodas uz savu VSAA nodaļu un jāpieprasa pensija. Tā ir katras personas brīva izvēle – pieprasīt pensiju un no kāda vecuma to darīt, sasniedzot valsts noteikto pensionēšanās vecumu, – priekšlaicīgi vai pēc atvieglotiem noteikumiem. Vienlaikus ar vecuma pensijas pieprasījumu var iesniegt arī nepieciešamos dokumentus (par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gadam, darba grāmatiņu, mācību diplomus, vīrieši arī karaklausības apliecību no PSRS laika iesaukuma armijā). Visu šo laiku var ieskaitīt apdrošināšanas stāžā līdz 1991. gadam, bet atsevišķos gadījumos arī līdz 1995. gadam, ja ir izpildījušies tiesību normās paredzētie nosacījumi.

Dokumentus uz VSAA var aiznest jau pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai būtu drošība, ka mājās tie nekur nenoklīdīs. Par pazaudētiem dokumentiem, uzvārda maiņas gadījumā, nepilnīgi izpildītiem vai labotiem dokumentiem, kas nav apstiprināti ar parakstu un zīmogu, nepieciešams vērsties Valsts arhīvā pēc izziņām. Jārēķinās, kas tas prasīs papildu laiku.

Ja par periodu, kas pavadīts armijā, nav saglabājušies dokumenti, tomēr cilvēks vēlas dienesta laiku iekļaut stāžā, varētu būt nepieciešams sūtīt pieprasījumu uz Krievijas arhīviem. Tas ir laikietilpīgs process, kas var aizņemt gadu un pat vairāk. Šos jautājumus palīdzēs nokārtot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Stāžā ir iekļaujams arī studiju un mācību periods. Mācību laiku tehnikumā līdz 1991. gada 1. janvārim pielīdzina apdrošināšanas stāžam, ja mācības tehnikumā sāktas uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas. Tiem cilvēkiem, kas tehnikumā sāka mācīties uzreiz pēc pamatskolas, šo laiku apdrošināšanas stāžā neiekļauj.

Studiju periods no 1991. līdz 1995. gadam stāžā tiek ieskaitīts tikai tad, ja cilvēks šajā laikā pats veicis sociālās iemaksas. Tomēr daudzi cilvēki to nedarīja, tāpēc bieži vien šis periods netiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā.

Pēc 1996. gada pensijas stāžs tiek balstīts uz sociālās apdrošināšanas iemaksām. No valsts budžeta līdzekļiem nekādas iemaksas par mācību laiku netika veiktas. 1996. gadā tās veiktas tikai par augstskolu studentiem, kas mācījās dienas nodaļā.”

Baiba Felsberga uzsver – pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču pensijas pieprasījums par atpakaļ-ejošu periodu ir ne garāks par vienu gadu, skaitot no dokumentu iesniegšanas dienas. Ar 2014. gadu šis periods tiks samazināts uz sešiem mēnešiem.

 

Uzziņa

Sīkāku informāciju par sociālajām iemaksām un valsts rīcībā esošo informāciju var noskaidrot arī portālā “latvija.lv”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+