Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. jūnijs, 2012
Drukāt

Pensiju 2.līmenī noguldītie miljoni kļuvuši par iekārojamiem līdzekļiem

Foto-LETAFoto-LETA

Pensiju 2.līmenī noguldītie miljoni kļuvuši par iekārojamiem līdzekļiem, lai tos investētu Latvijas zemes tirgū, un patlaban tiek strādāts pie tā, lai panāktu plašāku rīcības brīvību ar 2.līmeņa pensiju noguldījumiem. Par to 10.jūnijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Pensiju naudas ieguldīšana nekustamajos īpašumos ir pasākums ar visai augstu risku. Un, lai nākotnes pensionāri nepaliktu bez savas nopelnītās naudas, valsts noteikusi limitus šādām investīcijām.

Tagad bankas un politiķi aktīvi lobē ideju par limitu atcelšanu, slēgtu ieguldījumu fondu veidošanu un meža un lauksaimniecības zemju iegādi. Iecerētās izmaiņas ļautu vairāk 2.līmeņa pensiju noguldījumus investēt vienā fondā.

Pensiju 2.līmenī uzkrāti ap 900 miljoniem latu, kuru pārvaldīšanu organizē komercbankas. Šie miljoni ir iekārojams kumoss dažādiem ilgtermiņa ieguldījumiem un sākusies cīņa, lai šo Latvijā uzkrāto pensiju naudu varētu ieguldīt lauksaimniecības un meža zemju iepirkšanai.

“Tā ideja bāzējas uz to, kādā veidā atrast pieejamus un labākos risinājumus. Kādā veidā Latvijas uzkrāto kapitālu iesaistīt Latvijas lauksaimniecības un mežu zemes tirgū, bet nevis vienkārši, lai viņu iesaistītu, bet ar mērķi, lai tālāk šī zeme tiktu efektīvi apsaimniekota un dotu atdevi Latvijas tautsaimniecībai, jo Latvijas teritorija ir tik liela, cik viņa ir, un loģiski, ka mūsu mērķis ir panākt to, lai visa šī zeme būtu mērķtiecīgi apsaimniekota,” raidījumam stāstījis Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Pensiju uzkrājumu ieguldīšana nekustamajos īpašumos, tajā skaitā mežos, skaitās samērā riskants pasākums. Tādēļ patlaban vienā ieguldījumu fondā drīkst novirzīt ne vairāk kā 10% no 2.pensiju līmeņa līdzekļiem, turklāt nevis pa tiešo, bet caur slēgtiem ieguldījumu fondiem. Iemesls – rūpes par risku sadalīšanu, lai pārlieku neeksperimentētu ar topošo pensionāru kapitālu. Tomēr bankas iestājušās, lai samazinātu ierobežojumus, kas liek sadalīt riskus.

Latvijas Komercbanku asociācijas Ieguldījumu sabiedrību komitejas vadītājs Harijs Švarcs uzskata, ka Latvijā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz pensiju naudu ir ļoti strikti un tos varētu paplašināt, piemēram, uz 20%-25%. Švarcs norāda, ka tas esot līdzvērtīgi tam, kāda ir starptautiskie standarti, kas ļauj piesaistīt līdzekļus no vietējiem pensiju fondiem un no šīs naudas tad arī šādu fondu izveidot.

Izskatās, ka aicinājums sasniedzis dzirdīgas ausis, jo izmaiņas pensiju noguldījumu pārvietošanā ir kļuvušas par vienu no dienaskārtības jautājumiem. Zemkopības ministrija vēlas panākt, lai Latvijas mežus un zemi neizpērk ārvalstnieki, bet Labklājības ministrija kā mērķi akcentē pensiju kapitāla ieguldīšanu Latvijas ekonomikā kopumā. Jautājums tikai, cik pārmaiņas būs vērtīgas pašiem pensiju uzkrājējiem. Bankas teorētiski redz potenciālu nopelnīt.

“Fondu turētāji uzskata, ka, palielinot viņu iespējas investēt naudu zināmos projektos Latvijā, pensiju kapitāls varētu pieaugt. Un ar to mēs šobrīd nodarbojamies, mēs runājam ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, pētām igauņu pieredzi, pētām zviedru pieredzi, un es ceru, ka būs pozitīvs rezultāts,” saka labklājības ministre Ilze Viņķele (V), uzsverot, ka vēlas, lai šo pasākumu rezultātā pensionāru pensijas kapitāls pieaugtu.

Tiesa gan, Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsver, ka jau esošās iespējas ļauj dibināt fondus, kas 2.līmeņa pensiju naudu var investēt Latvijas mežos un laukos. Tomēr neviens šo iespēju pat atļautajās robežās nav izmantojis, tādēļ komisija neredz pamatu mainīt risku robežas.

“Ja mēs runājam par to, kas šobrīd ir teorētiski ir iespējams, tad īstenībā ir cits jautājums – kāpēc tirgus nav radījis šādus fondus,” akcentē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsver, ka ieguldījumus Latvijas mežos nav izvēlējušies pat privāto jeb trešā līmeņa pensiju fondu pārvaldītāji, kuriem likuma nospraustās robežas ir daudz plašākas. Viņi drīkst naudu nekustamajos īpašumos ieguldīt arī pa tiešo. Tomēr tas tirgum nav radījis interesi.

Komercbanku asociācijas pārstāvis oponē – vajag akumulēt vienkopus vairāk līdzekļu, lai tas kļūtu izdevīgi. “Es neredzu, ka tas, teiksim, būtiski palielinātu riskus. Mēs pašlaik arī, piemēram, ieguldām kapitālsabiedrībās, mēs ieguldām uzņēmumos, mēs ieguldām akcijās. Šīs te meža zemes ir bieži vien mazāk riskantas ilgākā periodā, nekā kaut kādi atsevišķi attīstības valstu uzņēmumi un uzņēmumu akcijas. (..) Lauksaimniecības zemēs, es teiktu, pašlaik ir varbūt vairāk šo te nezināmo,” saka Švarcs.

Lielākais ieguvējs no pārmaiņām varētu būt Latvijas mežsaimniecības nozare. Augtu interese par mežu pārdošanu un attiecīgi arī to izstrādi un kokmateriālu realizēšanu.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem patlaban aptuveni puse no 2.līmeņa pensiju naudas jau tiek ieguldīta Latvijā. Tiesa gan – liela daļa līdzekļu ieguldīti Latvijas valdības obligācijās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+